Salaspils pagasts

Salaspils pagasts ir viena no divām Salaspils novada administratīvajām teritorijām, kas no visām pusēm ieskauj Salaspils pilsētu. Atrodas Daugavas labajā krastā Rīgas dienvidaustrumu pievārtē un iekļauj Doles salu. Robežojas ar Rīgu, Stopiņu novadu, Ropažu novadu, Ikšķiles novada Tīnūžu pagastu un pa Daugavu un Sauso Daugavu ar Ķekavas novada Daugmales un Ķekavas pagastiem.

Salaspils pagasts
Salaspils pagasts LocMap.png
Novads: Salaspils novads
Platība: 114,1 km2
Iedzīvotāji (2010): 5 060[1]
Blīvums: 44.3 iedz./km2
Mājaslapa: www.salaspils.lv
Salaspils pagasts Vikikrātuvē

DabaLabot

HidrogrāfijaLabot

UpesLabot

Bluķupe, Ežupe, Lebjava, Urga.

VēstureLabot

1935. gadā Rīgas apriņķa Salaspils pagasta platība bija 67 km² un tajā dzīvoja 1091 iedzīvotājs.[2] 1945. gadā pagastā izveidoja Salaspils un Saulkalnes ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Rīgas rajona Salaspils ciemam 1951. gadā pievienoja likvidēto Saulkalnes ciemu, 1954. gadā - likvidēto Rubeņkalna ciemu, 1962. gadā - Ikšķiles ciema padomju saimniecības «Budeskalni» Ikšķiles un Tīnūžu nodaļu teritorijas, 1974. gadā - daļa likvidētā Katlakalna ciema un daļa Stopiņu ciema teritorijas. 1974. gadā daļu Salaspils ciema teritorijas pievienoja Stopiņu ciemam un Rīgas pilsētai, bet 1977. gadā - Ikšķiles ciemam.[3] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 1993. gadā Salaspilij piešķīra pilsētas tiesības, bet Salaspils pagastu pakļāva pilsētai kā Salaspils lauku teritoriju. 2004. gadā Salaspils pilsēta ar lauku teritoriju tiek reorganizēta par Salaspils novadu. 2010. gadā Salaspils lauku teritoriju pārdēvēja par Salaspils pagastu.

IedzīvotājiLabot

Apdzīvotās vietasLabot

Lielākās apdzīvotās vietas ir Saulkalne, Acone, Bunči, Stopiņi.

SaimniecībaLabot

TransportsLabot

Izglītība un kultūraLabot

AtsaucesLabot

  1. Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.
  2. Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
  3. Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9