Preiļi

pilsēta Latvijā

Preiļi (latgaliešu: Preili)[4] ir pilsēta (1928) Latvijas austrumos, Preiļu novada centrs.

Preiļi
Novada pilsēta
Tirgus laukums Preiļos
Tirgus laukums Preiļos
Ģerbonis: Preiļi
Ģerbonis
Preiļi (Latvija)
Preiļi
Preiļi
Koordinātas: 56°18′N 26°43′E / 56.300°N 26.717°E / 56.300; 26.717Koordinātas: 56°18′N 26°43′E / 56.300°N 26.717°E / 56.300; 26.717
Valsts Karogs: Latvija Latvija
Novads Preiļu novads
Pilsētas tiesības kopš 1928. gada
Vēsturiskie
nosaukumi
vācu: Prely
poļu: Prele
latgaliešu: Preili
Platība[1]
 • Kopējā 5,2 km2
 • sauszeme 5,1 km2
 • ūdens 0,2 km2
Iedzīvotāji (2023)[2]
 • kopā 5 952
 • blīvums 1 169,4 iedz./km2
Laika josla EET (UTC+2)
 • Vasaras laiks (DST) EEST (UTC+3)
Pasta indeksi LV-5301
Mājaslapa www.preili.lv
Preiļi Vikikrātuvē

Ģeogrāfija labot šo sadaļu

Preiļi atrodas Latgales centrālajā daļā, aptuveni 200 km uz austrumiem no Rīgas, svarīgu ceļu (Līvānu-Krāslavas, Viļānu-Daugavpils) krustpunktā. Tā arī ir nozīmīga pieturvieta svētceļojuma laikā uz Aglonu, kas tradicionāli notiek augusta sākumā. Preiļiem ir raksturīgs Latgales (iekšzemes) klimats ar augstām temperatūrām vasarā, bet zemākām — ziemā.

Vēsture labot šo sadaļu

 
Par godu pilsētas tiesību iegūšanai 1928. gadā uzstādītais akmens

Uzskata, ka Preiļu novads jeb "Preiļu zeme" bija viena no senās latgaļu Jersikas valsts administratīvi teritoriālajām vienībām un karaļa Visvalža pēcnācēju pēdējais mantojums.[5] Avotos Preiļi pirmoreiz tiek minēti ap 1250. gadu, taču pastāv uzskats, ka senie Preiļi ir sākuši veidoties daudz agrāk ap Anspaku un Pliudu pilskalniem, kas tikuši apdzīvoti jau 10. gadsimtā.

Preiļi attīstījās kā tirgotāju un amatnieku brīvciems netālu no Preiļu muižas (Prele) centra. Miesta tiesības Preiļiem piešķirtas 1852. gadā, kad tajā bijušas 85 sētas, katoļu dievnams un krogs. Preiļos tika rīkoti vērienīgi gadatirgi, kas ilguši pat vairākas dienas. Ap 1897. gadu Preiļu iedzīvotāju skaits sasniedza 2104, bet 1935. gadā Pirmā pasaules kara un migrācijas dēļ tas bija samazinājies līdz 1662, tolaik 50% pilsētas iedzīvotāju bija ebreji.

 
Raiņa bulvāris 2006. gadā

1926. gadā Preiļiem piešķīra biezi apdzīvotas vietas statusu, bet 1928. gadā — pilsētas tiesības. Pēc Otrā pasaules kara iedzīvotāju skaits bija zem 1000 iedzīvotājiem, taču salīdzinoši īsā laikā iedzīvotāju skaits sāka strauji palielināties, ko veicināja strādnieku ieceļošana no Padomju Savienības. 1989. gadā iedzīvotāju skaits sasniedza 9421, taču līdz ar neatkarības atgūšanu samazinājās rūpniecības apjomi un arī cilvēku skaits.

Populārākie tūrisma objekti labot šo sadaļu

Iedzīvotāji labot šo sadaļu

Iedzīvotāju skaita izmaiņas labot šo sadaļu

Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.[8]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±%
18972 104—    
19052 344+11.4%
19142 400+2.4%
19351 662−30.8%
GadsIedz.±%
1943950−42.8%
19593 071+223.3%
19704 953+61.3%
19796 976+40.8%
GadsIedz.±%
19899 539+36.7%
20008 749−8.3%
20117 273−16.9%
20216 131−15.7%

Ievērojamas personības labot šo sadaļu

Lielākie uzņēmumi labot šo sadaļu

Lielākie uzņēmumi Preiļos ir:

  • akciju sabiedrība Preiļu siers (piena pārstrāde),
  • SIA VS Teks (trikotāžas izstrādājumu ražošana),
  • SIA Firma Jata (darba specapģērbu ražošana),
  • pašvaldības uzņēmums Preiļu saimnieks (komunālie pakalpojumi),
  • SIA Zolva (pārtikas mazumtirdzniecība),
  • SIA ATVARS — P (kravu pārvadājumi),
  • SIA PRIMO food (mazumtirdzniecība nespecializētajos veikalos),
  • SIA VEGA P (degvielas mazumtirdzniecība),
  • SIA Manana (gaļas pārstrāde, pārtika),
  • SIA TU LAUKI (pārtikas mazumtirdzniecība).

Atsauces labot šo sadaļu

  1. 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.
  2. 2,0 2,1 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) 2021 - 2022». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 3 oktobris 2023.
  3. «Iedzīvotāju skaits un tā izmaiņas statistiskajos reģionos, republikas pilsētās, novadu pilsētās, 21 attīstības centrā un novados». Centrālā statistikas pārvalde. 2020. Skatīts: 2020. gada 19. septembrī.
  4. «Latvīšu volūdys ekspertu komisejis Latgalīšu rokstu volūdys apakškomisejis svareiguokī lāmumi 2019. godā». Valsts valodas centrs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 25. Novembris. Skatīts: 2020. gada 3. janvārī. Norādīts vairāk nekā |archiveurl= un |archive-url= vajadzīgs; Norādīts vairāk nekā |archivedate= un |archive-date= vajadzīgs
  5. «Preiļu novads > Vēsture». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 17. maijā. Skatīts: 2008. gada 5. maijā.
  6. «Miniatūrā karaļvalsts un leļļu galerija | Latvia Travel». www.latvia.travel. Skatīts: 2021-09-20.
  7. Artis Zvirgzdiņš. «Desperately trying to capture the vanishing past: Soviet architecture heritage in Latvia», 2020-01-22. Skatīts: 2021-09-20.
  8. OSP

Ārējās saites labot šo sadaļu