Preiļi
Preiļi ir pilsēta (1928) Latvijas austrumos, Preiļu novada centrs.
Preiļi | ||
---|---|---|
pilsēta | ||
![]() Tirgus laukums Preiļos | ||
| ||
Koordinātas: 56°18′N 26°43′E / 56.300°N 26.717°EKoordinātas: 56°18′N 26°43′E / 56.300°N 26.717°E | ||
Valsts |
![]() | |
Novads | Preiļu novads | |
Pilsētas tiesības | kopš 1928. gada | |
Vēsturiskie nosaukumi |
vācu: Prely poļu: Prele latgaliešu: Preili | |
Platība | ||
• Kopējā | 5,1 km2 | |
Iedzīvotāji (2020. gadā)[1] | ||
• kopā | 6 248 | |
• blīvums | 1 225,1/km² | |
Laika josla | EET (UTC+2) | |
• Vasaras laiks (DST) | EEST (UTC+3) | |
Pasta indeksi | LV-5301 | |
Mājaslapa |
www | |
![]() |
ĢeogrāfijaLabot
Preiļi atrodas Latgales centrālajā daļā, aptuveni 200 km uz austrumiem no Rīgas, svarīgu ceļu (Līvānu-Krāslavas, Viļānu-Daugavpils) krustpunktā. Tā arī ir nozīmīga pieturvieta svētceļojuma laikā uz Aglonu, kas tradicionāli notiek augusta sākumā. Preiļiem ir raksturīgs Latgales (iekšzemes) klimats ar augstām temperatūrām vasarā, bet zemākām - ziemā.
VēstureLabot
Uzskata, ka Preiļu novads jeb "Preiļu zeme" bija viena no senās latgaļu Jersikas valsts administratīvi teritoriālajām vienībām un karaļa Visvalža pēcnācēju pēdējais mantojums.[2] Avotos Preiļi pirmoreiz tiek minēti ap 1250. gadu, taču pastāv uzskats, ka senie Preiļi ir sākuši veidoties daudz agrāk ap Anspaku un Pliudu pilskalniem, kas tikuši apdzīvoti jau 10. gadsimtā.
Preiļi attīstījās kā tirgotāju un amatnieku brīvciems netālu no Preiļu muižas (Prele) centra. Miesta tiesības Preiļiem piešķirtas 1852. gadā, kad tajā bijušas 85 sētas, katoļu dievnams un krogs. Preiļos tika rīkoti vērienīgi gadatirgi, kas ilguši pat vairākas dienas. Ap 1897. gadu Preiļu iedzīvotāju skaits sasniedza 2104, bet 1935. gadā Pirmā pasaules kara un migrācijas dēļ tas bija samazinājies līdz 1662, tolaik 50% pilsētas iedzīvotāju bija ebreji.
1926. gadā Preiļiem piešķīra biezi apdzīvotas vietas statusu, bet 1928. gadā — pilsētas tiesības. Pēc Otrā pasaules kara iedzīvotāju skaits bija zem 1000 iedzīvotājiem, taču salīdzinoši īsā laikā iedzīvotāju skaits sāka strauji palielināties, ko veicināja strādnieku ieceļošana no Padomju Savienības. 1989. gadā iedzīvotāju skaits sasniedza 9421, taču līdz ar neatkarības atgūšanu samazinājās rūpniecības apjomi un arī cilvēku skaits.
Populārākie tūrisma objektiLabot
Preiļu parks un Borhu muižas komplekss, Miniatūrā karaļvalsts un leļļu galerija, P. Černavska keramikas māja, Preiļu Vēstures un lietišķās mākslas muzejs, Preiļu Romas katoļu baznīca, vīngliemežu audzētava "Ošu Mājas".
NovadniekiLabot
- Aleksandrs Viļumanis, diriģents
- Pēteris Zeile, filozofs
- Anatolijs Danilāns, ārsts, RSU profesors
- Dainis Skutelis, tenors
- Artis Plivda, spēkavīrs
- Sarmīte Rubule, aktrise
- Oļegs Hļebņikovs, izglītības darbinieks un politiķis
- Jānis Eglītis, pedagogs, politiķis un ekonomists
- Mārīte Seile, politiķe, izglītības ministre
Lielākie uzņēmumiLabot
Lielākie uzņēmumi Preiļos ir:
- akciju sabiedrība Preiļu siers (piena pārstrāde),
- SIA VS Teks (trikotāžas izstrādājumu ražošana),
- SIA Firma Jata (darba specapģērbu ražošana),
- pašvaldības uzņēmums Preiļu saimnieks (komunālie pakalpojumi),
- SIA Zolva (pārtikas mazumtirdzniecība),
- SIA ATVARS — P (kravu pārvadājumi),
- SIA PRIMO food (mazumtirdzniecība nespecializētajos veikalos),
- SIA VEGA P (degvielas mazumtirdzniecība),
- SIA Manana (gaļas pārstrāde, pārtika),
- SIA TU LAUKI (pārtikas mazumtirdzniecība).
AtsaucesLabot
- ↑ «Iedzīvotāju skaits un tā izmaiņas statistiskajos reģionos, republikas pilsētās, novadu pilsētās, 21 attīstības centrā un novados». Centrālā statistikas pārvalde. 2020. Skatīts: 2020. gada 19. septembrī.
- ↑ «Preiļu novads > Vēsture». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 17. maijā. Skatīts: 2008. gada 5. maijā.
Ārējās saitesLabot
Šis ar Latvijas ģeogrāfiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |