Preiļi
Preiļi (latgaliešu: Preili)[4] ir pilsēta (1928) Latvijas austrumos, Preiļu novada centrs.
| Preiļi | ||
|---|---|---|
| pilsēta | ||
 Tirgus laukums Preiļos | ||
| ||
  Preiļi | ||
| Koordinātas: 56°18′N 26°43′E / 56.300°N 26.717°EKoordinātas: 56°18′N 26°43′E / 56.300°N 26.717°E | ||
| Valsts |
 Latvija | |
| Novads | Preiļu novads | |
| Pilsētas tiesības | kopš 1928. gada | |
| Vēsturiskie nosaukumi |
vācu: Prely poļu: Prele latgaliešu: Preili | |
| Platība[1] | ||
| • Kopējā | 5,2 km2 | |
| • sauszeme | 5,1 km2 | |
| • ūdens | 0,2 km2 | |
| Iedzīvotāji (2022)[2] | ||
| • kopā | 6 026 | |
| • blīvums | 1 183,9 iedz./km2 | |
| Laika josla | EET (UTC+2) | |
| • Vasaras laiks (DST) | EEST (UTC+3) | |
| Pasta indeksi | LV-5301 | |
| Mājaslapa |
www | |
 Preiļi Vikikrātuvē | ||
ĢeogrāfijaLabot
Preiļi atrodas Latgales centrālajā daļā, aptuveni 200 km uz austrumiem no Rīgas, svarīgu ceļu (Līvānu-Krāslavas, Viļānu-Daugavpils) krustpunktā. Tā arī ir nozīmīga pieturvieta svētceļojuma laikā uz Aglonu, kas tradicionāli notiek augusta sākumā. Preiļiem ir raksturīgs Latgales (iekšzemes) klimats ar augstām temperatūrām vasarā, bet zemākām — ziemā.
VēstureLabot
Uzskata, ka Preiļu novads jeb "Preiļu zeme" bija viena no senās latgaļu Jersikas valsts administratīvi teritoriālajām vienībām un karaļa Visvalža pēcnācēju pēdējais mantojums.[5] Avotos Preiļi pirmoreiz tiek minēti ap 1250. gadu, taču pastāv uzskats, ka senie Preiļi ir sākuši veidoties daudz agrāk ap Anspaku un Pliudu pilskalniem, kas tikuši apdzīvoti jau 10. gadsimtā.
Preiļi attīstījās kā tirgotāju un amatnieku brīvciems netālu no Preiļu muižas (Prele) centra. Miesta tiesības Preiļiem piešķirtas 1852. gadā, kad tajā bijušas 85 sētas, katoļu dievnams un krogs. Preiļos tika rīkoti vērienīgi gadatirgi, kas ilguši pat vairākas dienas. Ap 1897. gadu Preiļu iedzīvotāju skaits sasniedza 2104, bet 1935. gadā Pirmā pasaules kara un migrācijas dēļ tas bija samazinājies līdz 1662, tolaik 50% pilsētas iedzīvotāju bija ebreji.
1926. gadā Preiļiem piešķīra biezi apdzīvotas vietas statusu, bet 1928. gadā — pilsētas tiesības. Pēc Otrā pasaules kara iedzīvotāju skaits bija zem 1000 iedzīvotājiem, taču salīdzinoši īsā laikā iedzīvotāju skaits sāka strauji palielināties, ko veicināja strādnieku ieceļošana no Padomju Savienības. 1989. gadā iedzīvotāju skaits sasniedza 9421, taču līdz ar neatkarības atgūšanu samazinājās rūpniecības apjomi un arī cilvēku skaits.
Populārākie tūrisma objektiLabot
- Miniatūrā karaļvalsts un leļļu galerija,[6]
- Nester Custom moto mākslas galerija,
- P. Černavska keramikas māja,
- Vīngliemežu audzētava "Ošu Mājas",
- Preiļu Vēstures un lietišķās mākslas muzejs,
- Preiļu Romas katoļu baznīca,
- Preiļu parks un Borhu muižas komplekss,
- Preiļu kultūras pils (1959, arhitekts Andrejs Aivars[7]).
IedzīvotājiLabot
Iedzīvotāju skaita izmaiņasLabot
Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.[8]
|
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Ievērojamas personībasLabot
- Anatolijs Danilāns (1943), ārsts, RSU profesors;
- Jānis Eglītis (1961—2013), pedagogs, politiķis un ekonomists;
- Oļegs Hļebņikovs (1953), izglītības darbinieks un politiķis;
- Einārs Pelšs (1960), dzejnieks;
- Artis Plivda (1985), spēkavīrs;
- Sarmīte Rubule (1980), aktrise;
- Mārīte Seile (1966), politiķe, izglītības ministre;
- Dainis Skutelis (1986), tenors;
- Jānis Streičs (1936), režisors;
- Aleksandrs Viļumanis (1942), diriģents;
- Pēteris Zeile (1928—2020), filozofs.
Lielākie uzņēmumiLabot
Lielākie uzņēmumi Preiļos ir:
- akciju sabiedrība Preiļu siers (piena pārstrāde),
- SIA VS Teks (trikotāžas izstrādājumu ražošana),
- SIA Firma Jata (darba specapģērbu ražošana),
- pašvaldības uzņēmums Preiļu saimnieks (komunālie pakalpojumi),
- SIA Zolva (pārtikas mazumtirdzniecība),
- SIA ATVARS — P (kravu pārvadājumi),
- SIA PRIMO food (mazumtirdzniecība nespecializētajos veikalos),
- SIA VEGA P (degvielas mazumtirdzniecība),
- SIA Manana (gaļas pārstrāde, pārtika),
- SIA TU LAUKI (pārtikas mazumtirdzniecība).
AtsaucesLabot
- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.
- ↑ 2,0 2,1 «Pilsētu (blīvi apdzīvotu) un lauku (reti apdzīvotu) teritoriju iedzīvotāju skaits reģionos, pilsētās, novados un pagastos (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) – Teritoriālā vienība, Laika periods un Rādītāji». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 22 decembris 2022.
- ↑ «Iedzīvotāju skaits un tā izmaiņas statistiskajos reģionos, republikas pilsētās, novadu pilsētās, 21 attīstības centrā un novados». Centrālā statistikas pārvalde. 2020. Skatīts: 2020. gada 19. septembrī.
- ↑ «Latvīšu volūdys ekspertu komisejis Latgalīšu rokstu volūdys apakškomisejis svareiguokī lāmumi 2019. godā». Valsts valodas centrs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 25. Novembris. Skatīts: 2020. gada 3. janvārī.
- ↑ «Preiļu novads > Vēsture». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 17. maijā. Skatīts: 2008. gada 5. maijā.
- ↑ «Miniatūrā karaļvalsts un leļļu galerija | Latvia Travel». www.latvia.travel. Skatīts: 2021-09-20.
- ↑ Artis Zvirgzdiņš. «Desperately trying to capture the vanishing past: Soviet architecture heritage in Latvia», 2020-01-22. Skatīts: 2021-09-20.
- ↑ OSP
Ārējās saitesLabot
 | Šis ar Latvijas ģeogrāfiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |