Preiļi

Preiļi
Preiļi;
	pilsēta
	Tirgus laukums Preiļos
	; Ģerbonis
	; Ģerbonis
	Preiļi
	Koordinātas: 56°18′N 26°43′E / 56.300°N 26.717°EKoordinātas: 56°18′N 26°43′E / 56.300°N 26.717°E
Valsts	Latvija
Novads	Preiļu novads
Pilsētas tiesības	kopš 1928. gada
Vēsturiskie; nosaukumi	vācu: Prely; poļu: Prele; latgaliešu: Preili
Platība
• Kopējā	5,2 km2
• sauszeme	5,1 km2
• ūdens	0,2 km2
Iedzīvotāji (2021)
• kopā	6 161
• blīvums	1 210,4 iedz./km2
Laika josla	EET (UTC+2)
• Vasaras laiks (DST)	EEST (UTC+3)
Pasta indeksi	LV-5301
Mājaslapa	www.preili.lv
	Preiļi Vikikrātuvē

Preiļi ir pilsēta (1928) Latvijas austrumos, Preiļu novada centrs.

ĢeogrāfijaLabot

Preiļi atrodas Latgales centrālajā daļā, aptuveni 200 km uz austrumiem no Rīgas, svarīgu ceļu (Līvānu-Krāslavas, Viļānu-Daugavpils) krustpunktā. Tā arī ir nozīmīga pieturvieta svētceļojuma laikā uz Aglonu, kas tradicionāli notiek augusta sākumā. Preiļiem ir raksturīgs Latgales (iekšzemes) klimats ar augstām temperatūrām vasarā, bet zemākām - ziemā.

VēstureLabot

Par godu pilsētas tiesību iegūšanai 1928. gadā uzstādītais akmens

Uzskata, ka Preiļu novads jeb "Preiļu zeme" bija viena no senās latgaļu Jersikas valsts administratīvi teritoriālajām vienībām un karaļa Visvalža pēcnācēju pēdējais mantojums.^[4] Avotos Preiļi pirmoreiz tiek minēti ap 1250. gadu, taču pastāv uzskats, ka senie Preiļi ir sākuši veidoties daudz agrāk ap Anspaku un Pliudu pilskalniem, kas tikuši apdzīvoti jau 10. gadsimtā.

Preiļi attīstījās kā tirgotāju un amatnieku brīvciems netālu no Preiļu muižas (Prele) centra. Miesta tiesības Preiļiem piešķirtas 1852. gadā, kad tajā bijušas 85 sētas, katoļu dievnams un krogs. Preiļos tika rīkoti vērienīgi gadatirgi, kas ilguši pat vairākas dienas. Ap 1897. gadu Preiļu iedzīvotāju skaits sasniedza 2104, bet 1935. gadā Pirmā pasaules kara un migrācijas dēļ tas bija samazinājies līdz 1662, tolaik 50% pilsētas iedzīvotāju bija ebreji.

Raiņa bulvāris 2006. gadā

1926. gadā Preiļiem piešķīra biezi apdzīvotas vietas statusu, bet 1928. gadā — pilsētas tiesības. Pēc Otrā pasaules kara iedzīvotāju skaits bija zem 1000 iedzīvotājiem, taču salīdzinoši īsā laikā iedzīvotāju skaits sāka strauji palielināties, ko veicināja strādnieku ieceļošana no Padomju Savienības. 1989. gadā iedzīvotāju skaits sasniedza 9421, taču līdz ar neatkarības atgūšanu samazinājās rūpniecības apjomi un arī cilvēku skaits.

Populārākie tūrisma objektiLabot

Miniatūrā karaļvalsts un leļļu galerija^[5],
Nester Custom moto mākslas galerija,
P. Černavska keramikas māja,
Vīngliemežu audzētava "Ošu Mājas",
Preiļu Vēstures un lietišķās mākslas muzejs,
Preiļu Romas katoļu baznīca,
Preiļu parks un Borhu muižas komplekss,
Preiļu kultūras pils (1959, arhitekts Andrejs Aivars^[6]).

NovadniekiLabot

Skatīt arī: Kategorija:Preiļos dzimušie

Anatolijs Danilāns, ārsts, RSU profesors
Jānis Eglītis, pedagogs, politiķis un ekonomists
Oļegs Hļebņikovs, izglītības darbinieks un politiķis
Einārs Pelšs, dzejnieks
Artis Plivda, spēkavīrs
Sarmīte Rubule, aktrise
Mārīte Seile, politiķe, izglītības ministre
Dainis Skutelis, tenors
Aleksandrs Viļumanis, diriģents
Pēteris Zeile, filozofs
Jānis Streičs, režisors

Lielākie uzņēmumiLabot

Lielākie uzņēmumi Preiļos ir:

akciju sabiedrība Preiļu siers (piena pārstrāde),
SIA VS Teks (trikotāžas izstrādājumu ražošana),
SIA Firma Jata (darba specapģērbu ražošana),
pašvaldības uzņēmums Preiļu saimnieks (komunālie pakalpojumi),
SIA Zolva (pārtikas mazumtirdzniecība),
SIA ATVARS — P (kravu pārvadājumi),
SIA PRIMO food (mazumtirdzniecība nespecializētajos veikalos),
SIA VEGA P (degvielas mazumtirdzniecība),
SIA Manana (gaļas pārstrāde, pārtika),
SIA TU LAUKI (pārtikas mazumtirdzniecība).

AtsaucesLabot

↑ ^1,0 ^1,1 https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__ENV__DR__DRT/DRT010/; Centrālā statistikas pārvalde; pārbaudes datums: 25 februāris 2021.
↑ ^2,0 ^2,1 https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRS/IRD060/; Centrālā statistikas pārvalde; pārbaudes datums: 15 jūnijs 2021.
↑ «Iedzīvotāju skaits un tā izmaiņas statistiskajos reģionos, republikas pilsētās, novadu pilsētās, 21 attīstības centrā un novados». Centrālā statistikas pārvalde. 2020. Skatīts: 2020. gada 19. septembrī.
↑ «Preiļu novads > Vēsture». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 17. maijā. Skatīts: 2008. gada 5. maijā.
↑ «Miniatūrā karaļvalsts un leļļu galerija | Latvia Travel». www.latvia.travel. Skatīts: 2021-09-20.
↑ Artis Zvirgzdiņš. «Desperately trying to capture the vanishing past: Soviet architecture heritage in Latvia», 2020-01-22. Skatīts: 2021-09-20.

Ārējās saitesLabot

Preiļu rajona vēsture

Šis ar Latvijas ģeogrāfiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[wikidata-a1a2825ce644137700d437d25b307517df5d8f15-1] 1,0 ^1,1 https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__ENV__DR__DRT/DRT010/; Centrālā statistikas pārvalde; pārbaudes datums: 25 februāris 2021.

[wikidata-022372c893266d4fb61209507432a6866a56964f-2] 2,0 ^2,1 https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRS/IRD060/; Centrālā statistikas pārvalde; pārbaudes datums: 15 jūnijs 2021.

[iedz_skaits-3] «Iedzīvotāju skaits un tā izmaiņas statistiskajos reģionos, republikas pilsētās, novadu pilsētās, 21 attīstības centrā un novados». Centrālā statistikas pārvalde. 2020. Skatīts: 2020. gada 19. septembrī.

[4] «Preiļu novads > Vēsture». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 17. maijā. Skatīts: 2008. gada 5. maijā.

[5] «Miniatūrā karaļvalsts un leļļu galerija | Latvia Travel». www.latvia.travel. Skatīts: 2021-09-20.

[6] Artis Zvirgzdiņš. «Desperately trying to capture the vanishing past: Soviet architecture heritage in Latvia», 2020-01-22. Skatīts: 2021-09-20.

[1]

[2]

[4]

[5]

[6]