Jaunpils pagasts
- Šis raksts ir par Tukuma novada pagastu. Par Rīgas apriņķa pagastu skatīt rakstu Zaubes pagasts.
Jaunpils pagasts ir viena no Tukuma novada administratīvajām teritorijām tā dienvidos. Robežojas ar sava novada Viesatu, Irlavas, Džūkstes un Lestenes pagastiem, Dobeles novada Bikstu un Annenieku pagastiem un Saldus novada Remtes pagastu. Pagasta centrs ir Jaunpils.
| Jaunpils pagasts | ||||
|---|---|---|---|---|
 | ||||
|
||||
| Novads: | Tukuma novads | |||
| Centrs: | Jaunpils | |||
| Kopējā platība:[1] | 157,1 km2 | |||
| • Sauszeme: | 152,6 km2 | |||
| • Ūdens: | 4,5 km2 | |||
| Iedzīvotāji (2023):[2] | 1 823 | |||
| Blīvums (2023): | 12,0 iedz./km2 | |||
| Mājaslapa: | www | |||
 Jaunpils pagasts Vikikrātuvē
| ||||
Daba labot šo sadaļu
Pagasts atrodas apvidū, kur Zemgales līdzenums pakāpeniski pāriet Austrumkursas augstienē.
Jaunpils pagastā arī ir pilskalns - Kartavkalni, kur var pavadīt laiku svaigā gaisā, apskatīt priežu aleju un izstaigāt vairākus taku lokus.
Kā arī Kartavkalnos katru gadu norisinās skriešanas sancensības vārdā - Kartavkalnu apļi, kuri parasti norisinās no pavasara vidus līdz septembra beigām.
Hidrogrāfija labot šo sadaļu
Teritorijai raksturīgs viegli paugurains reljefs, caur pagasta teritoriju tek vairākas mazas upītes: Bikstupe (32 km), Bikstupes kreisā krasta pieteka Rūšu strauts (17 km). Pagasta teritorijā Lestenes–Ēnavas purvā tecējumu sāk Ventas lielākā pieteka Abava. Pagasta ziemeļrietumu daļā tek Viesata. Pagastā ir vairāki mazi ezeriņi: Apsauju ezers (Lielapsauju; 28,8 ha), Brandavu ezers (12,3 ha), Mellīzeris, Bautēlis (8,4 ha). Jaunpils centrā uz Bikstupes un Rūšu strauta atrodas mākslīgs Jaunpils dzirnavezers, nedaudz lejāk — Ķimšu ūdenskrātuve.
Vēsture labot šo sadaļu
Mūsdienu Jaunpils pagasta teritorijā vēsturiski atradās Jaunpils muiža (Gut Neuenburg, Jaunpils), Jurģu muiža (Gut Georgenhof, Jurģi), Lauku muiža (Gut Feldhof, Veclauki), Mariņmuiža (Gut Marienhof), Pļavnieku muiža (Gut Plaueneck), Struteles muiža (Gut Strutteln), Spriņģu muiža (Gut Springen, Josti).
Jaunpils pagasta teritorija izveidojās 17.-18. gadsimtā ap Jaunpils muižu. 1935. gadā pagasta platība bija 127 km². 1945. gadā pagastā izveidoja Jaunpils un Jurģu ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. 1965. gadā Jaunpils ciemam pievienoja Jurģu ciemu. 1979. gadā Jaunpils ciemā iekļāva daļu Degoles ciema. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu.[4] 2009. gadā Jaunpils pagastu kopā ar Viesatu pagastu apvienoja Jaunpils novadā. 2021. gadā Jaunpils novadu iekļāva Tukuma novadā.
Iedzīvotāji labot šo sadaļu
Iedzīvotāju skaita izmaiņas labot šo sadaļu
Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.[5]
|
|
| |||||||||||||||||||||||||||||||||
Apdzīvotās vietas labot šo sadaļu
Lielākās apdzīvotās vietas ir Jaunpils, Leveste, Jurģi, Strutele, Struteles muiža, Veclauki, Saule, Brandavas, Jaunsēži.
Ievērojamas personības labot šo sadaļu
- Kārlis Frīdrihs Vatsons (1777—1826), luterāņu mācītājs un žurnālists,
- Krišjānis Barons (1835—1923), latviešu folklorists, rakstnieks un publicists,
- Jānis Veismanis (1867—1913), dzejnieks, luterāņu mācītājs un žurnālists,
- Hugo Kārlis Grotuss (1884—1951), latviešu gleznotājs.
Saimniecība labot šo sadaļu
Transports labot šo sadaļu
Šī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība un kultūra labot šo sadaļu
Šī sadaļa jāpapildina. |
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) 2021 - 2022». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 3 oktobris 2023.
- ↑ Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ OSP
.png){kind=small} | Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |