Dagdas pagasts ir viena no Krāslavas novada administratīvajām teritorijām tā centrā Dagdas ezera rietumu krastā. Robežojas ar sava novada Dagdas pilsētu, Andzeļu, Ezernieku, Svariņu, Asūnes, Konstantinovas un Andrupenes pagastiem. Pagasta pārvalde atrodas Ozoliņos.

Dagdas pagasts
Novads: Krāslavas novads
Centrs: Ozoliņi
Kopējā platība:[1] 57,3 km2
 • Sauszeme: 55,4 km2
 • Ūdens: 1,9 km2
Iedzīvotāji (2024):[2] 530
Blīvums (2024): 9,6 iedz./km2
Dagdas pagasts Vikikrātuvē

Hidrogrāfija

labot šo sadaļu

Pagasta teritorijā ir piecas upes[4]:

Dagda, Gušča, Narūta, Purpļonka un Mazā upīte.

Pagasta teritorijā ir deviņi ezeri[5]:

Gaļšūns, Janovas ezers, Glušņa, Karašu ezers, Kauseņš, Narūts, Opsas ezers, Plotku ezers un Purpļu ezers.

Pagasta teritorijā ir divi purvi[6]:

Bojāru purvs, Neikuru purvs.

1920. gada zemes reformas laikā Dagdas muižu sadalīja 64 vienībās 937 ha kopplatībā, Zabaras muižu 12 vienībās 266 ha kopplatībā, Bogdana muižu 27 vienībās 671 ha kopplatībā, Sivergovas muižu 26 vienībās 620 ha kopplatībā, Konstantinovas muižu 41 vienībā 753 ha kopplatībā, Magnusovas muižu 30 vienībās 572 ha kopplatībā, Ignatovas muižu 18 vienībās 348 ha kopplatībā, Aleksandrovas muižu 17 vienībās 229 ha kopplatībā, Astašovas muižu 31 vienībā 489 ha kopplatībā, Kazimirovas muižu 4 vienībās 67 ha kopplatībā, Dilmaņu muižu 20 vienībās 450 ha kopplatībā, Mariampoles muižu 28 vienībās 628 ha kopplatībā.[7]

1935. gadā Dagdas pagasta platība bija 147,3 km². 1945. gadā pagastā izveidoja Dagdas, Bižas, Bronku, Ignatovas, Kazimirovas un Ojatnieku ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. 1950. gadā izveidoja Dagdas strādnieku ciematu, kuram 1957. gadā pievienoja daļu Niperu ciema. 1954. gadā Dagdas ciemam pievienoja Bronku ciemu. 1971. gadā Dagdas ciemam pievienoja Dagdas lauku teritoriju, bet padomju saimniecības "Iskra" teritoriju pievienoja Iskras ciemam.[8] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu.[9] 2009. gadā pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Dagdas novadā. 2021. gadā Dagdas novadu iekļāva Krāslavas novadā.

Pagasta teritorijā ir trīs valsts nozīmes un viens vietējās nozīmes arheoloģijas piemineklis[10].

Valsts nozīmes pieminekļi:

Iedzīvotāji

labot šo sadaļu

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

labot šo sadaļu

Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.[11]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±%
19352 435—    
19591 576−35.3%
19651 375−12.8%
GadsIedz.±%
19791 090−20.7%
1989969−11.1%
2000958−1.1%
GadsIedz.±%
2011756−21.1%
2021580−23.3%

Apdzīvotās vietas

labot šo sadaļu

Apdzīvotās vietas: Alženova, Bojāri, Dagdas muiža, Jubeļi, Neikuri, Ozoliņi, Plotki, Purpļi, Rabši, Rumpīši, Sloboda, Ustje, Vecdome, Zeļļi u.c.

Izglītība un kultūra

labot šo sadaļu
  1. 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.
  2. 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
  3. «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 4. jūnijā. Skatīts: 2020. gada 10. novembrī.
  4. «Dagdas pagasta upe». LĢIA vietvārdu datubāze. Skatīts: 2020.gada 10.decembrī.[novecojusi saite]
  5. «Dagdas pagasta ezeri». LĢIA vietvārdu datubāze. Skatīts: 2020.gada 10.decembrī.[novecojusi saite]
  6. «Dagdas pagasta purvi». LĢIA vietvārdu datubāze. Skatīts: 2020.gada 10.decembrī.[novecojusi saite]
  7. Latviešu konversācijas vārdnīca. III. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 4384. sleja.
  8. Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
  9. Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
  10. «Dagdas pagasta kultūras pieminekļi». is.mantojums. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 7. decembrī. Skatīts: 2020.gada 10.decembrī.
  11. OSP