Valles pagasts
Valles pagasts ir viena no Bauskas novada teritoriālajām vienībām tā austrumos. Robežojas ar sava novada Vecumnieku, Stelpes, Bārbeles un Kurmenes pagastu, Aizkraukles novada Mazzalves, Daudzeses un Sērenes pagastu un Ogres novada Birzgales pagastu. Pagasta centrs atrodas Vallē.
Valles pagasts | ||||
---|---|---|---|---|
|
||||
Novads: | Bauskas novads | |||
Centrs: | Valle | |||
Kopējā platība:[1] | 178,9 km2 | |||
• Sauszeme: | 177,1 km2 | |||
• Ūdens: | 1,8 km2 | |||
Iedzīvotāji (2022):[2] | 822 | |||
Blīvums (2022): | 4,6 iedz./km2 | |||
Izveidots: | 1900. gadā | |||
![]() |
DabaLabot
HidrogrāfijaLabot
UpesLabot
Ģirupe, Iecava, Pančupīte, Pogupīte, Reizenupīte, Rūdupīte, Slepkavupīte, Smārde, Sudmaļupīte, Svētupe, Taurupe, Vārnupe, Žīdupīte.
EzeriLabot
VēstureLabot
Mūsdienu Valles pagasta teritorijā vēsturiski atradās Kārklu muiža (Gut Karkeln), Pētermuiža (Gut Peterhof), Šmīdes muiža (Gut Schmiden), Taurkalnes muiža (Gut Tauerkaln, mūsdienās Mežmuiža), Valles muiža (Gut Wallhof, mūsdienās Valle).
1900. gadā vairāki tajā apvidū pastāvējušie pagasti apvienoti Valles pagastā. 1925. gadā tas pārdēvēts par Taurkalnes pagastu. 1935. gadā tā platība bija 235,6 km2. 1945. gadā pagasta teritorijā izveidoja Taurkalnes, Valles, Gobas un Taursila ciema padomes.[4] 1954. gadā Valles ciemam pievienoja Gobas ciemu. 1956. gadā Valles ciemu likvidēja, kolhoza "Padomju Latvija" teritoriju pievienojot Taurkalnes ciemam, bet kolhoza "Jaunā Gvarde" teritoriju — Birzgales ciemam. 1961. gadā Taurkalnes ciemam pievienota daļa Krastu ciema.[5] 1990. gadā Taurkalnes ciems pārdēvēts par Valles pagastu.
2009. gadā pagasts kā administratīva teritorija iekļauts Vecumnieku novadā. Pēc 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas nonācis Bauskas novadā.
Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļiLabot
- režisora A. Amtmaņa-Briedīša dzimtās mājas (1885) Zvanītāju-Bukās — valsts nozīmes vēstures piemineklis (nr. 6)[6]
- Pētermuižas skola — vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis (nr. 8572)
- Valles luterāņu baznīca — vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis (nr. 8944).
IedzīvotājiLabot
Iedzīvotāju skaita izmaiņasLabot
Esošajās robežās, pēc CSP datiem.[7]
|
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
Apdzīvotās vietasLabot
Krīči, Liepkalni, Mazvalle, Mežmuiža, Penderi, Pētermuiža, Reizeni, Salas, Taurkalne, Tenteni, Valle (pagasta centrs).
Izglītība un kultūraLabot
Attēlu galerijaLabot
AtsaucesLabot
- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Pilsētu (blīvi apdzīvotu) un lauku (reti apdzīvotu) teritoriju iedzīvotāju skaits reģionos, pilsētās, novados un pagastos (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) – Teritoriālā vienība, Laika periods un Rādītāji». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 22 decembris 2022.
- ↑ «Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās pagastu dalījumā» (PDF). Iedzīvotāju reģistra statistika uz 01.01.2016. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. 2016. gada 1. janvārī.
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
- ↑ LR Kultūras ministrijas rīkojums Nr.128. Par valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu Archived 2013. gada 10. novembrī, Wayback Machine vietnē. (Aizkraukles rajons — Liepājas rajons)
- ↑ https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010/
Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |