Valles pagasts

Valles pagasts
	Ģerbonis
Novads:	Bauskas novads
Centrs:	Valle
Kopējā platība:	178,9 km2
• Sauszeme:	177,1 km2
• Ūdens:	1,8 km2
Iedzīvotāji (2023):	844
Blīvums (2023):	4,8 iedz./km2
Izveidots:	1900. gadā
	Valles pagasts Vikikrātuvē

Valles pagasts ir viena no Bauskas novada teritoriālajām vienībām tā austrumos. Robežojas ar sava novada Vecumnieku, Stelpes, Bārbeles un Kurmenes pagastu, Aizkraukles novada Mazzalves, Daudzeses un Sērenes pagastu un Ogres novada Birzgales pagastu. Pagasta centrs atrodas Vallē.

Daba Labot

Hidrogrāfija Labot

Upes Labot

Ģirupe, Iecava, Pančupīte, Pogupīte, Reizenupīte, Rūdupīte, Slepkavupīte, Smārde, Sudmaļupīte, Svētupe, Taurupe, Vārnupe, Žīdupīte.

Ezeri Labot

Taurkalnes Aklezers, Vāveres ezers.

Vēsture Labot

Mūsdienu Valles pagasta teritorijā vēsturiski atradās Kārklu muiža (Gut Karkeln), Pētermuiža (Gut Peterhof), Šmīdes muiža (Gut Schmiden), Taurkalnes muiža (Gut Tauerkaln, mūsdienās Mežmuiža), Valles muiža (Gut Wallhof, mūsdienās Valle).

1900. gadā vairāki tajā apvidū pastāvējušie pagasti apvienoti Valles pagastā. 1925. gadā tas pārdēvēts par Taurkalnes pagastu. 1935. gadā tā platība bija 235,6 km². 1945. gadā pagasta teritorijā izveidoja Taurkalnes, Valles, Gobas un Taursila ciema padomes.^[4] 1954. gadā Valles ciemam pievienoja Gobas ciemu. 1956. gadā Valles ciemu likvidēja, kolhoza "Padomju Latvija" teritoriju pievienojot Taurkalnes ciemam, bet kolhoza "Jaunā Gvarde" teritoriju — Birzgales ciemam. 1961. gadā Taurkalnes ciemam pievienota daļa Krastu ciema.^[5] 1990. gadā Taurkalnes ciems pārdēvēts par Valles pagastu.

2009. gadā pagasts kā administratīva teritorija iekļauts Vecumnieku novadā. Pēc 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas nonācis Bauskas novadā.

Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Labot

režisora A. Amtmaņa-Briedīša dzimtās mājas (1885) Zvanītāju-Bukās — valsts nozīmes vēstures piemineklis (nr. 6)^[6]
Pētermuižas skola — vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis (nr. 8572)
Valles luterāņu baznīca — vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis (nr. 8944).

Iedzīvotāji Labot

Iedzīvotāju skaita izmaiņas Labot

Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.^[7]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Gads	Iedz.	±%
1935	2 500	—
1959	2 105	−15.8%
1969	1 946	−7.6%

Gads	Iedz.	±%
1979	1 618	−16.9%
1989	1 419	−12.3%
2000	1 279	−9.9%

Gads	Iedz.	±%
2011	981	−23.3%
2021	827	−15.7%

Apdzīvotās vietas Labot

Krīči, Liepkalni, Mazvalle, Mežmuiža, Penderi, Pētermuiža, Reizeni, Salas, Taurkalne, Tenteni, Valle (pagasta centrs).

Ievērojamas personības Labot

Alfreds Amtmanis-Briedītis (1885—1966) — aktieris un režisors; dzimtajās mājās "Zvanītāju Bukās" izveidots muzejs;
Teodors Amtmanis (1883—1938) — aktieris;
Aleksandrs Hanss Bernevics (Alexander Hans Bernewitz, 1863—1935) — vācbaltiešu luterāņu mācītājs; kalpojis par mācītāju Valles draudzē;
Voldemārs Jakubovs (1894—1941) — kara lidotājs, pulkvežleitnants, Latvijas Jūras aviācijas diviziona komandieris;
Georgs Mancelis (1593—1654) — vācbaltiešu literāts un valodnieks; kalpojis par mācītāju Valles draudzē;
Andrejs Stūris (1895—1915) — viens no pirmajiem kritušajiem latviešu strēlniekiem;
Teodors Hermanis Valters (1898—1992) — kalpojis par mācītāju Valles draudzē;^[8]
Gina Viegliņa-Valliete (1947—2022) — skolotāja, literāte, publiciste un novadpētniece;
Jānis Vilde (1900—1971) — ārsts-neirologs, veicis pētījumus antropoloģijā;
Teodors Vītols (1888–1948) — elektroinženieris, VEF direktors.