Ludzas novads
- Šis raksts ir par administratīvo vienību Latvijā no 2021. gada. Par iepriekšējo administratīvo vienību ar tādu pašu nosaukumu skatīt rakstu Ludzas novads (2009—2021).
Ludzas novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1. jūlijā izveidota Latvijas pašvaldība, kurā tika apvienoti Ludzas novads, Ciblas novads, Kārsavas novads un Zilupes novads. Robežojas ziemeļos ar Balvu novadu, rietumos ar Rēzeknes novadu, dienvidos ar Krāslavas novadu un austrumos ar Krievijas Pleskavas apgabalu. Novada centrs atrodas Ludzas pilsētā.
| Ludzas novads | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|
 | ||||||
 Ludzas novads no 2021. gada 1. jūlija | ||||||
|
||||||
| Centrs: | Ludza | |||||
| Kopējā platība: | 2411,4 km2 | |||||
| Iedzīvotāji (2021): | 21 777 | |||||
| Blīvums: | 11.1 iedz./km2 | |||||
| Izveidots: | 2021. gadā | |||||
| Domes priekšsēdētājs (2021-pašlaik): | Edgars Mekšs (ZZS) | |||||
| Mājaslapa: | ludzasnovads | |||||
Novada teritorija pilnībā pārklājas ar pirms iepriekšējās administratīvi teritoriālās reformas pastāvējušā Ludzas rajona teritoriju, izņemot Rēzeknes novadam nodoto Nautrēnu pagastu .
Teritoriālais iedalījumsLabot
Ludzas novadā ietilpst 22 pagasti un 3 pilsētas: Blontu pagasts, Briģu pagasts, Ciblas pagasts, Cirmas pagasts, Goliševas pagasts, Isnaudas pagasts, Istras pagasts, Kārsavas pilsēta, Lauderu pagasts, Līdumnieku pagasts, Ludzas pilsēta, Malnavas pagasts, Mežvidu pagasts, Mērdzenes pagasts, Nirzas pagasts, Ņukšu pagasts, Pasienes pagasts, Pildas pagasts, Pureņu pagasts, Pušmucovas pagasts, Rundēnu pagasts, Salnavas pagasts, Zaļesjes pagasts, Zilupes pilsēta un Zvirgzdenes pagasts.
DabaLabot
Novada lielākā daļa atrodas Latgales augstienes ziemeļu daļā, ar tajā ietilpstošajām daļām — dienvidos Rāznavas pauguraine (Rudavas kalns 244 m, Pentjušu pilskalns 226 m, Dangu kalns 221 m), dienvidaustrumos Dagdas pauguraine ar 5,5 km garu osu grēdu (Grebļa kalns 156 m), centrā ap Ludzu Rēzeknes pazeminājums, apmēram līdz Mērdzenei Burzavas pauguraine. Ziemeļrietumi ap Salnavu ietilpst Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā ar Numernes valni (līdz 163 m). Gar austrumu robežu Mudavas zemiene, dienviddaļā tās Zilupes līdzenums, ziemeļos Abrenes nolaidenums.[1] Pamatiežus veido augšdevona dolomīts un dolomītmerģelis. Derīgie izrakteņi: dolomīts (Malnava, Mediševa), māls (Kārsava), grants (Vecslabada), saldūdens kaļķieži, kūdra (Peikstuļnīcas-Salas, Kreiču, Salinieku-Brieževkas u.c. purvos). Augsnes — velēnu podzolētās, velēnu gleja un purvu, augstienēs augšņu erozija. Meži aizņem ap trešdaļu no novada platības, purvi ap 7%.[2][3]
Vidējā temperatūra: -7,5 ° C janvārī, +17,5 ° C jūlijā. Nokrišņu daudzums ap 650 mm gadā, nedaudz lielāks dienviddaļā.[1]
UpesLabot
ŪdenstilpesLabot
144 ezeri, kas lielāki par 1 ha. Lielākie: Cirma ezers (12,6 km²), Lielais Ludzas ezers (8,5 km²), Nirzas ezers (5,6 km²).[2]
Dabas aizsardzībaLabot
Teritoriāli lielākās aizsargājamās dabas teritorijas: Numernes vaļņa dabas parks, Istras pauguraines dabas parks, Kurjanovas ezera dabas parks, dienvidrietumos daļa no Rāznas nacionālā parka. Lielākie dabas liegumi — Krievijas pierobežas purvi Kreiču purvs, Klešniku purvs, Gulbju un Platpirovas purvs, kā arī Grebļukalns, Pildas ezers, Gulbinkas purvs, Istras ezers.
VēstureLabot
Novada teritorija apdzīvota kopš mezolīta, 7. gadu tūkstoša p.m.ē. Neolīta beigās (2. gadu tūkstotī p.m.ē.) teritorijā dzīvojušas pirmbaltu ciltis. Uzskata, ka 12.-13. gadsimtā novada teritorija bija iekļauta Jersikas pārvaldītajā Lotigolas zemē, 13. gadsimtā tās lielāko daļu iekļāva Livonijas Ordeņa Rēzeknes fogtejas sastāvā. Pēc Livonijas kara beigām 1582. gadā nonāca Pārdaugavas Livonijas hercogistē, vēlāk pēc 1629. gada Polijas Inflantijā. Pēc Polijas dalīšanas 1772. gadā novada teritoriju anektēja Krievijas impērija, un to iekļāva vispirms Pleskavas guberņā, tad 1778. gadā Polockas vietniecībā, no 1796. gada Baltkrievijas guberņā un no 1802. gada Vitebskas guberņā. No 1917. gada decembra līdz 1918. gada februārim Iskolata Latvijas sastāvā, no 1918. gada decembra līdz 1920. gada janvārim Latvijas SPR,[2] no 1920. gada Latvijas Republikā.
Šī sadaļa jāpapildina. |
IedzīvotājiLabot
| N# | Nosaukums | Statuss | Pagasts | Iedzīvotāji (2021)[4][5] |
|---|---|---|---|---|
| 1. | Ludza | Pilsēta | — | 7936 |
| 2. | Kārsava | Pilsēta | — | 2016 |
| 3. | Zilupe | Pilsēta | — | 1381 |
| 4. | Malnava | Ciems | Malnavas | 323 |
| 5. | Martiši | Ciems | Isnaudas | 322 |
| 6. | Pasiene | Ciems | Pasienes | 286 |
| 7. | Tutāni | Ciems | Cirmas | 282 |
| 8. | Mērdzene | Ciems | Mērdzenes | 281 |
| 9. | Pilda | Ciems | Pildas | 280 |
| 10. | Vecslabada | Ciems | Istras | 279 |
Nacionālais sastāvsLabot
PašvaldībaLabot
Šī sadaļa jāpapildina. |
TautsaimniecībaLabot
Šī sadaļa jāpapildina. |
IzglītībaLabot
Šī sadaļa jāpapildina. |
SportsLabot
Šī sadaļa jāpapildina. |
KultūraLabot
Šī sadaļa jāpapildina. |
ReliģijaLabot
Šī sadaļa jāpapildina. |
Ievērojami novadniekiLabot
Šī sadaļa jāpapildina. |
Ievērojamas vietasLabot
Šī sadaļa jāpapildina. |
Attēlu galerijaLabot
Zilupes dzelzceļa stacija
Pasienes baznīcas altāris
Pasienes muižas kungu māja
Malnavas koledža
Pudinavas dambis
Numernes valnis
Felicianovas HES
Ludza
Mazais Ludzas ezers
Ludzas pilsdrupas
.jpg)
AtsaucesLabot
- ↑ 1,0 1,1 Latvijas ģeogrāfijas atlants. "Jāņa sēta", 2020
- ↑ 2,0 2,1 2,2 Latvijas padomju enciklopēdija. 6. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 184. lpp.
- ↑ Latvijas PSR mazā enciklopēdija. 2. sējums. Rīga : Izdevniecība "Zinātne". 383. lpp.
- ↑ PMLP.gov.lv Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās
- ↑ LĢIA.gov.lv Vietvārdu datubāze 29.01.2021
- ↑ «Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.06.2022». Skatīts: 06.08.2022.
Ārējās saitesLabot
.png){kind=small} | Šis ar Latvijas novadiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |