Ludzas novads

pašvaldība Latvijā no 2021. gada 1. jūlija
Šis raksts ir par administratīvo vienību Latvijā no 2021. gada. Par iepriekšējo administratīvo vienību ar tādu pašu nosaukumu skatīt rakstu Ludzas novads (2009—2021).

Ludzas novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1. jūlijā izveidota Latvijas pašvaldība, kurā tika apvienoti Ludzas novads, Ciblas novads, Kārsavas novads un Zilupes novads. Robežojas ziemeļos ar Balvu novadu, rietumos ar Rēzeknes novadu, dienvidos ar Krāslavas novadu un austrumos ar Krievijas Pleskavas apgabalu. Novada centrs atrodas Ludzas pilsētā.

Ludzas novads
Ludzas novads karte 2021.png
Ludzas novads no 2021. gada 1. jūlija Ludzas novads no 2021. gada 1. jūlija
Ludzas novada ģerbonis
Ģerbonis
Centrs: Ludza
Kopējā platība: 2411,4 km2
Iedzīvotāji (2021): 21 777
Blīvums: 11.1 iedz./km2
Izveidots: 2021. gadā
Domes priekšsēdētājs (2021-pašlaik): Edgars Mekšs (ZZS)
Mājaslapa: ludzasnovads.lv

Novada teritorija pilnībā pārklājas ar pirms iepriekšējās administratīvi teritoriālās reformas pastāvējušā Ludzas rajona teritoriju, izņemot Rēzeknes novadam nodoto Nautrēnu pagastu .

Teritoriālais iedalījumsLabot

Blontu pagasts, Briģu pagasts, Ciblas pagasts, Cirmas pagasts, Goliševas pagasts, Isnaudas pagasts, Istras pagasts, Kārsavas pilsēta, Lauderu pagasts, Līdumnieku pagasts, Ludzas pilsēta, Malnavas pagasts, Mežvidu pagasts, Mērdzenes pagasts, Nirzas pagasts, Ņukšu pagasts, Pasienes pagasts, Pildas pagasts, Pureņu pagasts, Pušmucovas pagasts, Rundēnu pagasts, Salnavas pagasts, Zaļesjes pagasts, Zilupes pilsēta un Zvirgzdenes pagasts.

DabaLabot

Novada lielākā daļa atrodas Latgales augstienes ziemeļu daļā, ar tajā ietilpstošajām daļām — dienvidos Rāznavas pauguraine (Rudavas kalns 244 m, Pentjušu pilskalns 226 m, Dangu kalns 221 m), dienvidaustrumos Dagdas pauguraine ar 5,5 km garu osu grēdu (Grebļa kalns 156 m), centrā ap Ludzu Rēzeknes pazeminājums, apmēram līdz Mērdzenei Burzavas pauguraine. Ziemeļrietumi ap Salnavu ietilpst Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā ar Numernes valni (līdz 163 m). Gar austrumu robežu Mudavas zemiene, dienviddaļā tās Zilupes līdzenums, ziemeļos Abrenes nolaidenums.[1] Pamatiežus veido augšdevona dolomīts un dolomītmerģelis. Derīgie izrakteņi: dolomīts (Malnava, Mediševa), māls (Kārsava), grants (Vecslabada), saldūdens kaļķieži, kūdra (Peikstuļnīcas-Salas, Kreiču, Salinieku-Brieževkas u.c. purvos). Augsnes — velēnu podzolētās, velēnu gleja un purvu, augstienēs augšņu erozija. Meži aizņem ap trešdaļu no novada platības, purvi ap 7%.[2][3]

Vidējā temperatūra: -7,5 ° C janvārī, +17,5 ° C jūlijā. Nokrišņu daudzums ap 650 mm gadā, nedaudz lielāks dienviddaļā.[1]

UpesLabot

ŪdenstilpesLabot

144 ezeri, kas lielāki par 1 ha. Lielākie: Cirma ezers (12,6 km²), Lielais Ludzas ezers (8,5 km²), Nirzas ezers (5,6 km²).[2]

Dabas aizsardzībaLabot

Teritoriāli lielākās aizsargājamās dabas teritorijas: Numernes vaļņa dabas parks, Istras pauguraines dabas parks, Kurjanovas ezera dabas parks, dienvidrietumos daļa no Rāznas nacionālā parka. Lielākie dabas liegumi — Krievijas pierobežas purvi Kreiču purvs, Klešniku purvs, Gulbju un Platpirovas purvs, kā arī Grebļukalns, Pildas ezers, Gulbinkas purvs, Istras ezers.

VēstureLabot

Novada teritorija apdzīvota kopš mezolīta, 7. gadu tūkstoša p.m.ē. Neolīta beigās (2. gadu tūkstotī p.m.ē.) teritorijā dzīvojušas pirmbaltu ciltis.12.-13. gadsimtā novada teritorija bija iekļauta, iespējams, Jersikas pārvaldītajā Lotigolas zemē, 13. gadsimtā teritoriju sagrāba Livonija. Pēc Livonijas sabrukuma 1560. gados nonāca Pārdaugavas hercogistē, vēlāk pēc 1629. gada Polijas Inflantijā.[2] 1772. gadā Polijas sadalīšanas dēļ novada teritorija pārgāja Krievijas impērijas kontrolē un tika iekļauta vispirms Pleskavas guberņā, tad 1778. gadā Polockas vietniecībā, no 1796. gada Baltkrievijas guberņā un no 1802. gada Vitebskas guberņā. No 1917. gada decembrim līdz 1918 gada februārim un no tā paša gada decembrim līdz 1920. teritorija bija iekļauta Padomju Latvijā,[2] 1920. gadā tā pārgāja Latvijas kontrolē.

IedzīvotājiLabot

Lielākās apdzīvotās vietas
N# Nosaukums Statuss Pagasts Iedzīvotāji
(2021)[4][5]
1. Ludza Pilsēta 7936
2. Kārsava Pilsēta 2016
3. Zilupe Pilsēta 1381
4. Malnava Ciems Malnavas 323
5. Martiši Ciems Isnaudas 322
6. Pasiene Ciems Pasienes 286
7. Tutāni Ciems Cirmas 282
8. Mērdzene Ciems Mērdzenes 281
9. Pilda Ciems Pildas 280
10. Vecslabada Ciems Istras 279

Nacionālais sastāvsLabot

Ludzas novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2022. gadā[6]
Latvieši (12727)
  
60.3%
Krievi (6810)
  
32.3%
Baltkrievi (688)
  
3.3%
Ukraiņi (258)
  
1.2%
Poļi (164)
  
0.8%
Cita un neizvēlēta (459)
  
2.2%

PašvaldībaLabot

TautsaimniecībaLabot

IzglītībaLabot

SportsLabot

KultūraLabot

ReliģijaLabot

Ievērojami novadniekiLabot

Ievērojamas vietasLabot

Attēlu galerijaLabot

AtsaucesLabot

  1. 1,0 1,1 Latvijas ģeogrāfijas atlants. "Jāņa sēta", 2020
  2. 2,0 2,1 2,2 2,3 Latvijas padomju enciklopēdija. 6. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 184. lpp.
  3. Latvijas PSR mazā enciklopēdija. 2. sējums. Rīga : Izdevniecība "Zinātne".  383. lpp.
  4. PMLP.gov.lv Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās
  5. LĢIA.gov.lv Vietvārdu datubāze 29.01.2021
  6. «Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.06.2022». Skatīts: 06.08.2022.

Ārējās saitesLabot

Skatīt arīLabot