Ludzas novads
Ludzas novads ir pašvaldība Latgales austrumos, kas izveidota 2009. gadā no daļas bijušā Ludzas rajona. Novadā ietilpst Ludzas pilsēta un Brigu pagasts, Cirmas pagasts, Isnaudas pagasts, Istras pagasts, Nirzas pagasts, Ņukšu pagasts, Pildas pagasts, Pureņu pagasts un Rundēnu pagasts.
Ludzas novads | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|
|
||||||
Centrs: | Ludza | |||||
Platība: | 966 km2 | |||||
Iedzīvotāji (2010): | 15 667[1] | |||||
Blīvums: | 16.2 iedz./km2 | |||||
Izveidots: | 2009. gadā | |||||
Domes priekšsēdētājs: | Edgars Mekšs (ZZS) | |||||
Teritoriālās vienības: |
1 pilsēta
un 9 pagasti | |||||
Mājaslapa: | www | |||||
![]() |
Pēc 2021. gada Administratīvi teritoriālās reformas novadā iekļauts Blontu pagasts, Briģu pagasts, Ciblas pagasts, Cirmas pagasts, Goliševas pagasts, Isnaudas pagasts, Istras pagasts, Kārsavas pilsēta, Lauderu pagasts, Līdumnieku pagasts, Ludzas pilsēta, Malnavas pagasts, Mežvidu pagasts, Mērdzenes pagasts, Nirzas pagasts, Ņukšu pagasts, Pasienes pagasts, Pildas pagasts, Pureņu pagasts, Pušmucovas pagasts, Rundēnu pagasts, Salnavas pagasts, Zaļesjes pagasts, Zilupes pilsēta un Zvirgzdenes pagasts.[2]
DabaLabot
Šī sadaļa jāpapildina. |
VēstureLabot
Šī sadaļa jāpapildina. |
Teritoriālais iedalījumsLabot
Administratīvā vienība | Platība km² | Iedzīvotāju skaits (2000) |
latvieši | krievi | baltkrievi | ukraiņi | poļi |
---|---|---|---|---|---|---|---|
Ludzas novads | |||||||
Brigu pagasts | 124,8 | 875 | 280 | 543 | 31 | ||
Cirmas pagasts | 87,0 | 815 | 420 | 338 | 20 | ||
Isnaudas pagasts | 115,5 | 1251 | 894 | 304 | 23 | ||
Istras pagasts | 164,0 | 1042 | 251 | 666 | 88 | ||
Ludzas pilsēta | 10,5 | 10822 | 5725 | 4307 | 303 | 162 | 162 |
Nirzas pagasts | 92,1 | 636 | 484 | 113 | 17 | ||
Ņukšu pagasts | 68,5 | 633 | 433 | 168 | 9 | ||
Pildas pagasts | 118,1 | 836 | 376 | 408 | 17 | ||
Pureņu pagasts | 59,6 | 559 | 405 | 127 | 11 | ||
Rundēnu pagasts | 124,7 | 800 | 231 | 522 | 23 |
Apdzīvotās vietasLabot
Šī sadaļa jāpapildina. |
IedzīvotājiLabot
Pēc 2000. gada 1. aprīļa Tautas skaitīšanas datiem tagadējā Ludzas novadā bija 18 269 iedzīvotāji. Kopš tā laika iedzīvotāju skaits samazinājās negatīvā dabiskā pieauguma un emigrācijas dēļ.
Etniskais sastāvsLabot
PašvaldībaLabot
Šī sadaļa jāpapildina. |
Partijas | Balsu skaits | % | Vietas |
---|---|---|---|
Latgales partija | 1807 | 38.41 | 6 |
Zaļo un Zemnieku savienība | 1354 | 28.78 | 5 |
Saskaņa | 863 | 18.35 | 3 |
Latvijas Sociālistiskā partija | 342 | 7.27 | 1 |
SadraudzībaLabot
Ludzas novada pašvaldība ir noslēgusi sadarbības līgumus ar vairākām pašvaldībām Eiropas Savienībā (Rokiškis Lietuvā, Bodenteiha Vācijā), Baltkrievijā (Glubokoje, Novopolocka) un Krievijas Federācijā (Ostrova, Ņeveļa). Pašvaldība ir Eiroreģiona "Ezeru zeme" un Eiroreģiona "Pleskava, Livonija" dalībniece.
TautsaimniecībaLabot
Šī sadaļa jāpapildina. |
IzglītībaLabot
Pirmsskolas izglītībaLabot
- Ludzas pilsētas pirmsskolas izglītības iestādes "Rūķītis", "Namiņš", "Pasaciņa"[4]
- Istras pagasta pirmsskolas izglītības iestāde
- Pildas pagasta pirmsskolas izglītības iestāde
- Brigu pagasta pirmsskolas izglītības iestāde
Vispārējā izglītībaLabot
- Ludzas pilsētas ģimnāzija
- Ludzas 2. vidusskola
- Ludzas Mūzikas pamatskola
- Istras vidusskola
- Nirzas pamatskola
- Pildas pamatskola
- Ludzas novada vakara vidusskola
Profesionālā ievirzeLabot
- Ludzas Mūzikas pamatskola
- J. Soikāna Ludzas mākslas skola
- Ludzas novada Sporta skola
Interešu izglītībaLabot
- Ludzas novada Bērnu un jauniešu centrs
- Senioru radošās darbnīcas
SportsLabot
Šī sadaļa jāpapildina. |
KultūraLabot
Šī sadaļa jāpapildina. |
ReliģijaLabot
Šī sadaļa jāpapildina. |
Ievērojami novadniekiLabot
Šī sadaļa jāpapildina. |
- Jakovs Kuļņevs (krievu: Яков Петрович Кульнев, 1763—1812), pulkvedis, Napoleona karu dalībnieks
- Aņisims Rekaševs (1859—1955), apriņķa ārsts
- Kārlis Bagdanovičs (baltkrievu: Карл Іванавіч Багдановіч, poļu: Karol Bohdanowicz, 1864—1947), ģeologs un ģeogrāfs
- Aleksandrs Žirkevičs (1875—1927), dzejnieks
- Ferdinands Antonijs Osendovskis (1878—1945), ceļotājs, rakstnieks, žurnālists un sabiedrisks darbinieks
- Vladislavs Kaupužs (1879—1951), izgudrotājs
- Vanda Dinovska (poļu: Wanda Dynowska Umadevi, 1888—1971), poļu indoloģe[5]
- Jezups Soikans (1889—1930), pašvaldību darbinieks, publicists, novadpētnieks
- Ivans Strods (1894—1938), virsnieks
- Leonīds Dobičins (krievu: Леонид Иванович Добы́чин, 1894—1936?), krievu rakstnieks
- Iļja Čašņiks (1902—1924), mākslinieks
- Leons Tomašickis (1904—1996), tēlnieks, pedagogs
- Hercs Hercels Franks (1926—2013), kinorežisors
- Viktors Trojanovskis (1940—2006), novadpētnieks, literāts
- Anatolijs Gorbunovs (1942), politiķis
- Anta Rugāte (1949), žurnāliste, politiķe
- Jānis Bulis (1950), katoļu bīskaps
- Sergejs Lazovskis (1976), svarcēlājs, Latvijas čempions (13 reizes)
- Jesenija Volžankina (1983), vieglatlēte
Ievērojamas vietasLabot
Šī sadaļa jāpapildina. |
Attēlu galerijaLabot
Šī sadaļa jāpapildina. |
AtsaucesLabot
- ↑ Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.
- ↑ https://www.tvnet.lv/7002404/valsts-prezidents-izsludina-administrativi-teritorialas-reformas-likumu?utm_source=twitter.com&utm_medium=social&utm_campaign=cms_share
- ↑ «Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.07.2016.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 16.01.2017. Skatīts: 13.01.2017.
- ↑ «Ludzas novada izglītības attīstības stratēģija 2016.-2022. gadam». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 10. janvārī. Skatīts: 2017. gada 13. janvārī.
- ↑ logonia.org Archived 2016. gada 31. martā, Wayback Machine vietnē. (poliski)
Ārējās saitesLabot
Šis ar Latvijas novadiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |