Šis raksts ir par pilsētu. Par dabas parku skatīt rakstu Bauska (dabas parks).

Bauska ir pilsēta Zemgalē, Bauskas novada centrs, 67 km attālumā no Rīgas. Bauskā Mūsa un Mēmele saplūstot izveido Lielupi. Cauri pilsētai iet starptautiskā Via Baltica šoseja. Pilsētas centrs ir valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis.

Bauska
Novada pilsēta
Bauskas pils
Karogs: Bauska
Karogs
Ģerbonis: Bauska
Ģerbonis
Bauska (Latvija)
Bauska
Bauska
Koordinātas: 56°24′25″N 24°11′11″E / 56.40694°N 24.18639°E / 56.40694; 24.18639Koordinātas: 56°24′25″N 24°11′11″E / 56.40694°N 24.18639°E / 56.40694; 24.18639
Valsts Karogs: Latvija Latvija
Novads Bauskas novads
Pilsētas tiesības kopš 1609. gada
Citi
nosaukumi
vācu: Bauske
Platība[1]
 • Kopējā 10,4 km2
 • sauszeme 9,9 km2
 • ūdens 0,4 km2
Iedzīvotāji (2023)[2]
 • kopā 9 797
 • blīvums 986,6 iedz./km2
Laika josla EET (UTC+2)
 • Vasaras laiks (DST) EEST (UTC+3)
Pasta indeksi LV-3901
LV-3902
Mājaslapa www.bauska.lv
Oficiālais nosaukums: Bauskas pilsētas vēsturiskais centrs
Aizsardzības numurs 7425
Vērtības grupa valsts nozīmes
Tipoloģiskā grupa pilsētbūvniecība
Iekļaušana aizsardzībā 1998. gada 16. decembris
Bauska Vikikrātuvē

Pilsētas kopplatība ir 609,4 ha. Apbūve aizņem 509,2 ha. Pilsētas ielu kopgarums ir 37 km.[4]

Nosaukums labot šo sadaļu

Pilsētā dzīvojošās tautības pilsētu ir saukušas dažādi; vācieši Bauske vai Bausken, ebreji Boisk vai Boysk, poļi Bowsk, krievi Бауск. Par pilsētas nosaukuma izcelsmi ir daudzas un dažādas versijas:[5] Jūliuss Dērings (Julius Döring) Bauskas vārda izcelsmi meklēja vācu valodā un to saistīja gan ar bauchen 'uzblīst, uzpampt', gan ar Baush 'izliekums, pakalns, plato'. Jānis Endzelīns vietvārda izcelsmi meklēja latviešu valodā un skaidroja, ka vārds "bauska" senatnē tika lietots, apzīmējot sliktu pļavu vai arī vecu, sakritušu māju. Viņš pieļāva, ka pilsētas nosaukums varbūt cēlies arī no vārda "bauze", kas apzīmēja neauglīgu pakalna galu. Abi pētnieki vienprātīgi atzina, ka sākotnēji šis nosaukums attiecās tikai uz Bauskas pili, bet tikai vēlāk to attiecināja uz pilsētveida apmetni.

Vēsture labot šo sadaļu

Pamatraksts: Bauskas vēsture
 
Bauskas panorāma ar hercoga pili pirms 1706. gada.

Līdz 13. gadsimtam Bauskas apkārtne atradās Upmales zemē, vēlāk Livonijas Konfederācijas sastāvā. 15. gadsimta vidū Livonijas ordenis Mēmeles un Mūsas sateces vietā uzbūvēja Bauskas pili, blakus cietoksnim izveidojās Vairogmiests.

Kopš 1561. gada Bauskas pils bija viena no Kurzemes un Zemgales hercogistes valdnieka Gotharda Ketlera rezidencēm.

Pēc Livonijas kara beigām 1584. gadā hercogs Gothards Ketlers lika amatnieku apmetni pārvietot tālāk no pils tagadējās Bauskas vecpilsētas vietā. 1609. gadā hercogs Frīdrihs Ketlers Bauskas pilsētai dāvināja zīmogu ar lauvas attēlu.

Lielā Ziemeļu kara laikā 1706. gadā krievu karaspēks atkāpjoties uzspridzināja Bauskas pili, turpmāk to vairs neatjaunoja. Pēc kara beigām Lielā mēra epidēmijas laikā nomira aptuveni puse no Bauskas iedzīvotājiem.

Otrā pasaules kara laikā 1944. gada vasarā Bauska apmēram pusotru mēnesi atradās piefrontes zonā, kas gāja pa Mēmeles — Mūsas — Lielupes upēm, kaujās tika nopostīta aptuveni trešdaļa Bauskas pilsētas ēku.

Ģeogrāfija labot šo sadaļu

Bauska atrodas Latvijas dienvidu daļā, Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenuma dienvidaustrumu daļā starp Mēmeli un Mūsu pie to satekas.[6] Neliela teritorija pilsētai pieder arī Mēmeles labajā krastā un Mūsas kreisajā krastā. Mūsa un Mēmele tek pa ledāju kušanas izveidotu ieleju, kuras platums sasniedz 700 m. Upju platums 30-100 m, dziļums 0,4-1 m. Krastos ir novērojami dolomīta atsegumi. Bauskas vecpilsēta izveidojusies Mēmeles ielejā. Vēlākajos gados apbūvēta arī pilsētas augstākā daļa starp Mēmeles un Mūsas ieleju, kuru rietumu galā pie upju satekas atrodas Bauskas pilskalns [7]

Attālums no Bauskas līdz Rīgai — 67 km, līdz Jelgavai — 48 km, līdz Skaistkalnei — 33 km.[8]

Vidējā gaisa temperatūra janvārī ir −5 °C, jūlijā — 17—17,5 °C. Nokrišņu daudzums ap 500—650 mm gadā. Veģetācijas perioda ilgums 185—190 dienas.[4]

Iedzīvotāji labot šo sadaļu


 

Iedzīvotāju etniskais sastāvs Bauskā 2022. gadā

  Latvieši (79.4%)
  Krievi (8.9%)
  Lietuvieši (4.8%)
  Baltkrievi (2.6%)
  Ukraiņi (1.5%)
  Poļi (1%)
  Cita vai neizvēlēta (1.6%)

Pamatraksts: Bauskas demogrāfija

Pilsētas iedzīvotāju skaita izmaiņas gadsimtu gaitā saistītas ar Bauskas likteni karos, epidēmijās, kā arī kopējo reģiona ekonomisko situāciju. Vairākkārt pilsētu skāra mēra epidēmija. 1623. gadā izmiruši gandrīz visi iedzīvotāji, un daudz upuru bija arī 1660. gadā. Lielu postu Bauskai nodarīja mēra epidēmija 1711. gadā. No mēra bojā gāja viena trešā daļa pilsētas iedzīvotāju. Daudzi nami palika pilnīgi tukši.[9]

ledzīvotāju skaits Bauskā strauji palielinājās 19. gadsimta 2. pusē un padomju okupācijas gados, kad tas gandrīz divkāršojās. 1914. gadā Bauskā sasniedza savu lielāko iedzīvotāju skaitu Krievijas Impērijas sastāvā. Pirms Pirmā pasaules kara apmēram puse iedzīvotāju bija vācieši un ebreji, bet padomju okupācijas gados pieauga krievu īpatsvars.[7]

Dinamika labot šo sadaļu

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±% g.p.
1800900—    
18402 200+2.26%
18634 000+2.63%
18816 100+2.37%
18976 500+0.40%
19148 300+1.45%
19202 902−16.07%
GadsIedz.±% g.p.
19255 093+11.91%
19304 800−1.18%
19354 904+0.43%
19434 172−2.00%
19394 800+3.44%
19596 897+1.83%
19708 669+2.10%
GadsIedz.±% g.p.
197910 225+1.85%
198911 810+1.45%
200010 840−0.78%
20119 508−1.18%
20219 840+0.34%
Avots:[10][11]

Ievērojami cilvēki labot šo sadaļu

 
Krišjāņa Berķa piemiņas zīme Bauskā

Apskates vietas labot šo sadaļu

Sadraudzības pilsētas labot šo sadaļu

Atsauces labot šo sadaļu

  1. 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.
  2. 2,0 2,1 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) 2021 - 2022». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 2 oktobris 2023.
  3. «Iedzīvotāju skaits un tā izmaiņas statistiskajos reģionos, republikas pilsētās, novadu pilsētās, 21 attīstības centrā un novados». Centrālā statistikas pārvalde. 2020. Skatīts: 2020. gada 19. septembrī.
  4. 4,0 4,1 «Bauskas novada dome». Bauska.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022-11-08. Skatīts: 2015-10-16.
  5. «Bauska». enciklopedija.lv (angļu). Skatīts: 2023-04-01.
  6. Latvijas ģeogrāfijas atlants. "Jāņa sēta", 2020
  7. 7,0 7,1 Enciclopēdija Latvijas Pilsētas. Rīga : Apgāds "Preses Nams". 1999. ISBN 978-9984-00-357-3.
  8. Apceļosim Zemgali!. Rīga : Latvijas Valsts izdevniecība. 1960. 105. lpp.
  9. Bauska: vietas un laika grāmata. Rīga : Liesma. 1990.
  10. Enciklopēdija "Latvijas pilsētas". Rīga 1999.
  11. http://www.rezekne.lv/skaitli-un-fakti/
  12. «Novadnieku enciklopēdija - Bauskas Centrālā bibliotēka». Bauskasbiblioteka.lv. Skatīts: 2015-10-16.
  13. «Novadnieku enciklopēdija - Bauskas Centrālā bibliotēka». Bauskasbiblioteka.lv. Skatīts: 2015-10-16.
  14. «Novadnieku enciklopēdija - Bauskas Centrālā bibliotēka». Bauskasbiblioteka.lv. Skatīts: 2015-10-16.
  15. «Novadnieku enciklopēdija - Bauskas Centrālā bibliotēka». Bauskasbiblioteka.lv. Skatīts: 2015-10-16.
  16. «Novadnieku enciklopēdija - Bauskas Centrālā bibliotēka». Bauskasbiblioteka.lv. Skatīts: 2015-10-16.
  17. «Novadnieku enciklopēdija - Bauskas Centrālā bibliotēka». Bauskasbiblioteka.lv. Skatīts: 2015-10-16.
  18. «Novadnieku enciklopēdija - Bauskas Centrālā bibliotēka». Bauskasbiblioteka.lv. Skatīts: 2015-10-16.
  19. «Novadnieku enciklopēdija - Bauskas Centrālā bibliotēka». Bauskasbiblioteka.lv. Skatīts: 2015-10-16.
  20. «Novadnieku enciklopēdija - Bauskas Centrālā bibliotēka». Bauskasbiblioteka.lv. Skatīts: 2015-10-16.
  21. «Novadnieku enciklopēdija - Bauskas Centrālā bibliotēka». Bauskasbiblioteka.lv. Skatīts: 2015-10-16.
  22. 22,0 22,1 «Novadnieku enciklopēdija - Bauskas Centrālā bibliotēka». Bauskasbiblioteka.lv. Skatīts: 2015-10-16.
  23. «Novadnieku enciklopēdija - Bauskas Centrālā bibliotēka». www.bauskasbiblioteka.lv.
  24. «Novadnieku enciklopēdija - Bauskas Centrālā bibliotēka». www.bauskasbiblioteka.lv.
  25. «Muzeja mājaslapa». Bauskaspils.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015-10-08. Skatīts: 2015-10-16.
  26. «Par baznīcas vēsturi» ((latviski)). Pilis.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012-09-07. Skatīts: 2015-10-16.
  27. «Bauskas rātsnams». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 18. jūlijā. Skatīts: 2018. gada 15. jūlijā.
  28. «Muzeja mājaslapa». Bauskasmuzejs.lv. 2014-11-27. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022-05-24. Skatīts: 2015-10-16.
  29. «Par Brīvības pieminekli».[novecojusi saite]
  30. «Par baznīcas vēsturi». Eleison.lv. Skatīts: 2015-10-16.
  31. «Par Pētera akmeni». Tourism.bauska.lv. Skatīts: 2015-10-16.

Ārējās saites labot šo sadaļu