Vikipēdija

Bauska

pilsēta Latvijā
Šis raksts ir par pilsētu. Par dabas parku skatīt rakstu Bauska (dabas parks).

Bauska ir pilsēta Zemgalē, Bauskas novada centrs, 67 km attālumā no Rīgas. Bauskā Mūsa un Mēmele saplūstot izveido Lielupi. Cauri pilsētai iet starptautiskā Via Baltica šoseja. Pilsētā dzīvojošās tautības pilsētu ir saukušas dažādi; vācieši Bauske vai Bausken, ebreji Boisk vai Boysk, poļi Bowsk, krievi Бауск. Pilsētas centrs ir valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis.

Bauska
Novada pilsēta
Bauskas pils
Karogs: Bauska
Karogs		Ģerbonis: Bauska
Ģerbonis
Bauska (Latvija)
Bauska
Bauska
Koordinātas: 56°24′25″N 24°11′11″E / 56.40694°N 24.18639°E / 56.40694; 24.18639Koordinātas: 56°24′25″N 24°11′11″E / 56.40694°N 24.18639°E / 56.40694; 24.18639
Valsts Karogs: Latvija Latvija
Novads Bauskas novads
Pilsētas tiesības kopš 1609. gada
Citi
nosaukumi		 vācu: Bauske
Platība[1]
 • Kopējā 10,4 km2
 • sauszeme 9,9 km2
 • ūdens 0,4 km2
Iedzīvotāji (2022)[2]
 • kopā 9 755
 • blīvums 987,3 iedz./km2
Laika josla EET (UTC+2)
 • Vasaras laiks (DST) EEST (UTC+3)
Pasta indeksi LV-3901
LV-3902
Mājaslapa www.bauska.lv
Oficiālais nosaukums: Bauskas pilsētas vēsturiskais centrs
Aizsardzības numurs 7425
Vērtības grupa valsts nozīmes
Tipoloģiskā grupa pilsētbūvniecība
Iekļaušana aizsardzībā 1998. gada 16. decembris
Bauska Vikikrātuvē

Ģeogrāfiski atrodas Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā.[4] Vidējā gaisa temperatūra janvārī ir −5 °C, jūlijā — 17—17,5 °C. Nokrišņu daudzums ap 500—650 mm gadā. Veģetācijas perioda ilgums 185—190 dienas. Pilsētas kopplatība ir 609,4 ha. Apbūve aizņem 509,2 ha. Pilsētas ielu kopgarums ir 37 km.[5]

NosaukumsLabot

Par pilsētas nosaukuma izcelsmi ir daudzas un dažādas versijas:[6]

  • Jūliuss Dērings (Julius Döring) Bauskas vārda izcelsmi meklēja vācu valodā un to saistīja gan ar bauchen 'uzblīst, uzpampt', gan ar Baush 'izliekums, pakalns, plato'.
  • Jānis Endzelīns vietvārda izcelsmi meklēja latviešu valodā un skaidroja, ka vārds "bauska" senatnē tika lietots, apzīmējot sliktu pļavu vai arī vecu, sakritušu māju. Viņš pieļāva, ka pilsētas nosaukums varbūt cēlies arī no vārda "bauze", kas apzīmēja neauglīgu pakalna galu.

Abi pētnieki vienprātīgi atzina, ka sākotnēji šis nosaukums attiecās tikai uz Bauskas pili, bet tikai vēlāk to attiecināja uz pilsētveida apmetni.

VēstureLabot

Pamatraksts: Bauskas vēsture
 
Bauskas panorāma ar hercoga pili pirms 1706. gada.

Līdz 13. gadsimtam Bauskas apkārtne atradās Upmales zemē, vēlāk Livonijas Konfederācijas sastāvā. 15. gadsimta vidū Livonijas ordenis Mēmeles un Mūsas sateces vietā uzbūvēja Bauskas pili, blakus cietoksnim izveidojās Vairogmiests.

Kopš 1561. gada Bauskas pils bija viena no Kurzemes un Zemgales hercogistes valdnieka Gotharda Ketlera rezidencēm.

Pēc Livonijas kara beigām 1584. gadā hercogs Gothards Ketlers lika amatnieku apmetni pārvietot tālāk no pils tagadējās Bauskas vecpilsētas vietā. 1609. gadā hercogs Frīdrihs Ketlers Bauskas pilsētai dāvināja zīmogu ar lauvas attēlu.

Lielā Ziemeļu kara laikā 1706. gadā krievu karaspēks atkāpjoties uzspridzināja Bauskas pili, turpmāk to vairs neatjaunoja. Pēc kara beigām Lielā mēra epidēmijas laikā nomira aptuveni puse no Bauskas iedzīvotājiem.

Otrā pasaules kara laikā 1944. gada vasarā Bauska apmēram pusotru mēnesi atradās piefrontes zonā, kas gāja pa Mēmeles — Mūsas — Lielupes upēm, kaujās tika nopostīta aptuveni trešdaļa Bauskas pilsētas ēku.

DemogrāfijaLabot

Pamatraksts: Bauskas demogrāfija

Pilsētas iedzīvotāju skaita izmaiņas gadsimtu gaitā nesaraujami saistītas ar Bauskas likteni karos, epidēmijās, kā arī kopējo reģiona ekonomikas situāciju. 2012. gada decembrī pilsētā dzīvoja 9664 cilvēki, no tiem 7473 latvieši, 1004 krievi, 501 lietuvietis, 248 baltkrievi, 122 poļi, 119 ukraiņi, 51 čigāns, 6 igauņi un 140 citu tautību cilvēki. 2010. gada jūlijā Bauskā sasniegts vēsturiskais iedzīvotāju skaita maksimums — 10 060 iedzīvotāji, no kuriem 55% sievietes un 45% — vīrieši. Etniskais sastāvs: 77% — latvieši, 11% — krievi, 6% — lietuvieši, 3% — baltkrievi, 1,41% — poļi, 1% — ukraiņi, 0,39% — čigāni, 0,16% — vācieši, 0,08% — igauņi, 0,06% — ebreji, 1,21% — citi. 1976. gadā pilsētā bija 9,7 tūkstoši iedzīvotāju. 1941. gada augustā palikuši tikai 3883 cilvēki. 1925. gadā, pēc ilgajām kara jukām veiktajā skaitīšanā, pilsētā dzīvoja 5098 cilvēki, no tiem 3711 latvieši, 919 ebreji, 249 vācieši, 119 lietuvieši u. c. 1914. gadā Bauskā sasniedza savu lielāko iedzīvotāju skaitu Krievijas Impērijas sastāvā. Pilsētā bija 8300 iedzīvotāji. 1897. gadā Bauskā bija 6544 iedzīvotāju, no tiem latviešu bija 2984 jeb 45,6%, ebreju 2745 jeb 42,0% un vāciešu 536 jeb 8,2%. Tās bija trīs lielākās Bauskas iedzīvotāju etniskās grupas, bez tam arī nelielā skaitā Bauskā dzīvoja leiši un poļi.[7] 1797. gadā pilsētā bija tikai 937 iedzīvotāji, no tiem 504 vācieši.[8] Ap 1640. gadu jaunajā pilsētā dzīvoja 1500 cilvēki, no kuriem 1/3 bija latvieši.

DinamikaLabot

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±%
1800900—    
18402 200+144.4%
18634 000+81.8%
18816 100+52.5%
18976 500+6.6%
19148 300+27.7%
19202 902−65.0%
GadsIedz.±%
19255 093+75.5%
19304 800−5.8%
19354 904+2.2%
19434 172−14.9%
19394 800+15.1%
19596 897+43.7%
19708 669+25.7%
GadsIedz.±%
197910 225+17.9%
198911 810+15.5%
200010 840−8.2%
20119 508−12.3%
20219 840+3.5%
Avots:[9][10]

Apskates vietasLabot

CilvēkiLabot

 
Krišjāņa Berķa piemiņas zīme Bauskā

Sadraudzības pilsētasLabot

AtsaucesLabot

  1. ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.
  2. ↑ 2,0 2,1 «Pilsētu (blīvi apdzīvotu) un lauku (reti apdzīvotu) teritoriju iedzīvotāju skaits reģionos, pilsētās, novados un pagastos (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) – Teritoriālā vienība, Laika periods un Rādītāji». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 22 decembris 2022.
  3. ↑ «Iedzīvotāju skaits un tā izmaiņas statistiskajos reģionos, republikas pilsētās, novadu pilsētās, 21 attīstības centrā un novados». Centrālā statistikas pārvalde. 2020. Skatīts: 2020. gada 19. septembrī.
  4. ↑ Latvijas ģeogrāfijas atlants. "Jāņa sēta", 2020
  5. ↑ «Bauskas novada dome». Bauska.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022-11-08. Skatīts: 2015-10-16.
  6. ↑ «Bauska». enciklopedija.lv (angļu). Skatīts: 2023-04-01.
  7. ↑ http://riga.mfa.gov.il/mfm/Data/66604.doc
  8. ↑ «Kurland : Kaufmannsstand 1797». www.deutschbaltische-kaufleute.libau-kurland-baltikum.de.
  9. ↑ Enciklopēdija "Latvijas pilsētas". Rīga 1999.
  10. ↑ http://www.rezekne.lv/skaitli-un-fakti/
  11. ↑ «Muzeja mājaslapa». Bauskaspils.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015-10-08. Skatīts: 2015-10-16.
  12. ↑ «Par baznīcas vēsturi» ((latviski)). Pilis.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012-09-07. Skatīts: 2015-10-16.
  13. ↑ «Bauskas rātsnams». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 18. jūlijā. Skatīts: 2018. gada 15. jūlijā.
  14. ↑ «Muzeja mājaslapa». Bauskasmuzejs.lv. 2014-11-27. Skatīts: 2015-10-16.
  15. ↑ «Par Brīvības pieminekli».[novecojusi saite]
  16. ↑ «Par baznīcas vēsturi». Eleison.lv. Skatīts: 2015-10-16.
  17. ↑ «Par Pētera akmeni». Tourism.bauska.lv. Skatīts: 2015-10-16.
  18. ↑ «Novadnieku enciklopēdija - Bauskas Centrālā bibliotēka». Bauskasbiblioteka.lv. Skatīts: 2015-10-16.
  19. ↑ «Novadnieku enciklopēdija - Bauskas Centrālā bibliotēka». Bauskasbiblioteka.lv. Skatīts: 2015-10-16.
  20. ↑ «Novadnieku enciklopēdija - Bauskas Centrālā bibliotēka». Bauskasbiblioteka.lv. Skatīts: 2015-10-16.
  21. ↑ «Novadnieku enciklopēdija - Bauskas Centrālā bibliotēka». Bauskasbiblioteka.lv. Skatīts: 2015-10-16.
  22. ↑ «Novadnieku enciklopēdija - Bauskas Centrālā bibliotēka». Bauskasbiblioteka.lv. Skatīts: 2015-10-16.
  23. ↑ «Novadnieku enciklopēdija - Bauskas Centrālā bibliotēka». Bauskasbiblioteka.lv. Skatīts: 2015-10-16.
  24. ↑ «Novadnieku enciklopēdija - Bauskas Centrālā bibliotēka». Bauskasbiblioteka.lv. Skatīts: 2015-10-16.
  25. ↑ «Novadnieku enciklopēdija - Bauskas Centrālā bibliotēka». Bauskasbiblioteka.lv. Skatīts: 2015-10-16.
  26. ↑ «Novadnieku enciklopēdija - Bauskas Centrālā bibliotēka». Bauskasbiblioteka.lv. Skatīts: 2015-10-16.
  27. ↑ «Novadnieku enciklopēdija - Bauskas Centrālā bibliotēka». Bauskasbiblioteka.lv. Skatīts: 2015-10-16.
  28. ↑ «Novadnieku enciklopēdija - Bauskas Centrālā bibliotēka». Bauskasbiblioteka.lv. Skatīts: 2015-10-16.
  29. ↑ 29,0 29,1 «Novadnieku enciklopēdija - Bauskas Centrālā bibliotēka». Bauskasbiblioteka.lv. Skatīts: 2015-10-16.
  30. ↑ «Novadnieku enciklopēdija - Bauskas Centrālā bibliotēka». www.bauskasbiblioteka.lv.
  31. ↑ «Novadnieku enciklopēdija - Bauskas Centrālā bibliotēka». www.bauskasbiblioteka.lv.

Ārējās saitesLabot

Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Bauska&oldid=3855150"