Mārkalnes pagasts
Mārkalnes pagasts ir viena no Alūksnes novada administratīvajām teritorijām tā ziemeļos. Robežojas ar sava novada Pededzes, Jaunalūksnes un Ziemeru pagastiem, kā arī Igaunijas Veru apriņķa Hānjamās pagastu (agrāk Miso pagastu).
| Mārkalnes pagasts | ||
|---|---|---|
 | ||
| Novads: | Alūksnes novads | |
| Centrs: | Mārkalne | |
| Kopējā platība:[1] | 123,9 km2 | |
| • Sauszeme: | 121,6 km2 | |
| • Ūdens: | 2,3 km2 | |
| Iedzīvotāji (2022):[2] | 304 | |
| Blīvums (2022): | 2,5 iedz./km2 | |
| Vēsturiskie nosaukumi | ||
| vācu: | Fianden | |
| krievu: | Масбергская | |
 Mārkalnes pagasts Vikikrātuvē
| ||
DabaLabot
Atrodas Alūksnes augstienes Vaidavas pazeminājumā un Malienas paugurainē. Augstākā vieta pagastā — 203,6 m vjl.
HidrogrāfijaLabot
UpesLabot
Vaidava, Melderupīte (iztek no Lūkumieša), Lūkumiešu strauts, Pededze, Akaviņa, Vornupīte, Ķerupīte un Laikupe.
EzeriLabot
Pagasta lielākais ezers ir Lūkumietis (51,5 ha). Pagasta robeža dienvidrietumos iet pa Alūksnes ezera krastu.
PurviLabot
Kāmeņu purvs (daļa), Baltais purvs — Kāmeņu purva daļa, 74 ha.
VēstureLabot
.jpg)
Vēsturiskais pagasta nosaukums ir Lāzberģa pagasts (līdz 1925. gadam). 19. gadsimta beigās tas veidojies uz Lāzberģa (Fianden), Jaunlāzberģa un Kalnapededzes (Charlottenberg) muižu zemēm. Lāzberģis 16.gadsimta beigās piederēja poļu muižniekam Vazickim, Zviedru Vidzemes laika sākumā — Johanam Ikskilam fon Mencenam.[4]
1935. gadā Valkas apriņķa Mārkalnes pagasta platība bija 122,29 km² un tajā dzīvoja 1949 iedzīvotāji.[5] 1945. gadā pagastā izveidoja Mārkalnes un Akaviņas ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Mārkalnes ciems ietilpis Alūksnes apriņķī (1946—1949) un Alūksnes (1949—1962; pēc 1967. gada) un Gulbenes (1962—1967) rajonos. Mārkalnes ciemam 1954. gadā pievienoja likvidēto Akaviņas ciemu, 1958. gadā — Ziemera un Bejas ciemu padomju saimniecības «Alūksne» teritoriju. 1971. gadā padomju saimniecības «Alūksne» teritoriju pievienoja Jaunalūksnes ciemam.[6] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Mārkalnes pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Alūksnes novadā.
PieminekļiLabot
- Nr. 202.: Mellīšu senkapi (Zviedru kapi) — Mellīšu ezera ziemeļu krastā
- Nr. 203.: Ignašu senkapi — Vaidavas upes labajā krastā pie bijušā Ignašu kroga
- Nr. 204.: Vuķu senkapi — Vuķos[7]
IedzīvotājiLabot
Iedzīvotāju skaita izmaiņasLabot
Esošajās robežās, pēc CSB datiem.[8]
|
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
Apdzīvotās vietasLabot
Lielākās apdzīvotās vietas ir Mārkalne (pagasta centrs), Blekteskalns, Cirakalns, Degumi, Ezīšava, Volkova.
SaimniecībaLabot
TransportsLabot
Šī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība un kultūraLabot
Šī sadaļa jāpapildina. |
AtsaucesLabot
- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Pilsētu (blīvi apdzīvotu) un lauku (reti apdzīvotu) teritoriju iedzīvotāju skaits reģionos, pilsētās, novados un pagastos (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) – Teritoriālā vienība, Laika periods un Rādītāji». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 22 decembris 2022.
- ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 20. oktobrī. Skatīts: 2017. gada 25. jūnijā.
- ↑ «Par Alūksnes novadu. Mārkalnes pagasta pārvalde». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 24. augustā. Skatīts: 2010. gada 2. novembrī.
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
- ↑ LR Kultūras ministrijas rīkojums Nr.128. Par valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu Archived 2013. gada 10. novembrī, Wayback Machine vietnē. (Aizkraukles rajons - Liepājas rajons)
- ↑ CSB
.png){kind=small} | Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |