Aknīste

Aknīste
Aknīste;
	Novada pilsēta
	Aknīstes Svētā Ignācija Romas katoļu baznīca
; Karogs	; Ģerbonis
	Aknīste
	Koordinātas: 56°9′44″N 25°44′28″E / 56.16222°N 25.74111°EKoordinātas: 56°9′44″N 25°44′28″E / 56.16222°N 25.74111°E
Valsts	Latvija
Novads	Jēkabpils novads
Pirmoreiz minēta	1298. gadā
Ciems	kopš 1925. gada
Pilsētciemats	kopš 1950. gada
Pilsēta	kopš 1991. gada
Vēsturiskie; nosaukumi	vācu: Oknist; lietuviešu: Aknysta; poļu: Oknista
Platība
• Kopējā	3,4 km2
• sauszeme	3,4 km2
• ūdens	0,0 km2
Iedzīvotāji (2023)
• kopā	940
• blīvums	277,3 iedz./km2
Laika josla	EET (UTC+2)
• Vasaras laiks (DST)	EEST (UTC+3)
Pasta nodaļa	LV-5208 Aknīste
Mājaslapa	www.akniste.lv
	Aknīste Vikikrātuvē

Aknīste ir pilsēta Latvijā, Jēkabpils novadā. Atrodas Dienvidsusējas krastos, 135 km no Rīgas, 69 km no Daugavpils, 53 km no Jēkabpils.

Vēsture labot šo sadaļu

Aknīstes skats Pirmā pasaules kara laikā

Domājams, ka mūsdienu Aknīstes apkārtne atradusies sēļu Kalves novadā.

Vēstures avotos pirmoreiz minēta 1298. gadā. Lietuvas krusta karu laikā.^[4] 1388. gadā Lietuvas dižkungs Vītauts Sēlijas dienvidu daļas zemes atdeva Livonijas ordenim, to pārvaldīja Daugavpils komturi.

Vēl pirms Viļņas ūnijas noslēgšanas 1560. gadā Polijas-Lietuvas valdnieks Sigismunds II Augusts Aknīstes apkārtni uzdāvāja kņazam Jānim Krošiņskim (Kroszyńscy).^[5] Kad Otrā Ziemeļu kara laikā Krievijas caristes karaspēka uzbrukuma dēļ zviedri 1656. gadā uz ilgāku laiku nobloķēja satiksmi pa Daugavas ūdensceļu, krasi pieauga kravu apgrozījums caur hercogistes teritoriju no Jēkabpils līdz Jaunjelgavai. Pēc kara beigām un Daugavas tirdzniecības atjaunošanās 1667. - 1668. gadā hercogs Jēkabs netālu no Aknīstes lika no Vilkupes rakt Eglonas-Susējas kanālu, lai savienotu Dienvidsusēju ar Daugavas pieteku Eglonu.

1795. gadā pēc Trešās Polijas dalīšanas Aknīsti iekļāva Krievijas impērijas Kauņas guberņas sastāvā. Latvija to no Lietuvas ieguva 1921. gadā pēc Latvijas-Lietuvas robežkomisijas lēmuma, kas atzina teritorijas piederību Latvijai, jo lielākā daļa tās iedzīvotāju bija latvieši. 1925. gadā tai piešķirts biezi apdzīvotas vietas (ciema) statuss. 1929. gadu beigās ciemā bija 56 mājas.

No 1950. gada pilsētciemats un līdz 1956. gadam rajona centrs, 1991. gadā Aknīste ieguva pilsētas tiesības.^[4]

Aknīstes ebreji labot šo sadaļu

Aknīstē no 19. gadsimta vidus dzīvoja liela ebreju kopiena - 1920. gadā tie bija 194 cilvēki jeb 75% iedzīvotāju, bet 1935. gadā - 199 jeb 42%. Nacistiskās Vācijas okupācijas sākumposmā, sākoties holokaustam, 1941. gada 18. jūlijā lielāko daļu pilsētas ebreju nošāva Ilūkstes pašaizsardzības vienības dalībnieki. padomju okupācijas laikā 1950. gados upurus pārapbedīja pie Aknīstes kapsētas. 2020. gada oktobrī nošaušanas vietā atklāts piemiņas akmens.^[6]^[7]

Ģeogrāfija labot šo sadaļu

Aknīstes un tās apkārtnes sīkpauguraino reljefu veido Aknīstes pacēlums, pa kuru šeit tek Dienvidsusēja un tās pietekas Radžupe un Elsīte. Dienvidsusējas senlejas krastu augstums sasniedz 25 m virs upes līmeņa, pašas upes platums ap 10 m, dziļums ap 1 m.^[4] Augšpus pilsētas arī Radžupei ir kanjonveida ieleja.

Transports labot šo sadaļu

No Aknīstes ved autoceļi P74 (Aknīste-Siliņi, faktiski Jēkabpils-Aknīste-Lietuva), P73 (Vecumnieki-Nereta-Subate), vietējie ceļi V771 uz Mežalaukiem un V709 uz Gārseni-Ausmām.

1916. gadā vācu karaspēks uzbūvēja šaursliežu dzelzceļa līniju no Rokišķiem līdz Jēkabpils pievārtei caur Aknīsti. Līdz 1960. gadu sākumam pa to kursēja pasažieru vilcieni (Aknīste-Siliņi, ar tālāku pārsēšanos), 1964. gadā līniju oficiāli slēdza.

Izglītība labot šo sadaļu

Aknīstes novadā 2009. gadā darbojās četras izglītības iestādes - Aknīstes vidusskola, Gārsenes pamatskola, Asares pamatskola un Pirmsskolas izglītības iestāde bērnudārzs "Bitīte". Aknīstes vidusskolā 2009./2010. mācību gadā mācījās 237 skolēni. Aknīstes pagasta skola dibināta 1869. gadā. Bez bībeles pamatiem un garīgām dziesmām mācīja rakstīšanu un aritmētiku.

1877./78. m.g. skolā mācījās 28 skolēni, 1885./86. m.g. skolā mācījās 60 zēnu un 2 meitenes

Pēc 1. pasaules kara 1919. gadā skolu atjaunoja ar 3 klasēm. Visus priekšmetus mācīja latviešu valodā viens skolotājs — Jānis Valdmanis. No 1938./39. m.g. mācības notika jaunajā skolā - tagadējās skolas telpās. 2. pasaules kara laikā skolas telpas tika izmantotas par kara hospitāli. 1944. g. 1. septembrī mācības skolā atsākās.

No 1963. — 1970. gadam par skolas direktoru strādāja Roberts Aišpurs. Šajā laikā tika sākta arī jaunās skolas piebūve. Ekspluatācijā nodota 1968. gadā. 1971. gada janvārī tika atklāta tagadējā sporta zāle. No 1970. — 1995.g. par Aknīstes vidusskolas direktoru strādāja Oļģerts Žindigs.