Vecates pagasts
Vecates pagasts ir viena no Burtnieku novada administratīvajām teritorijām tā ziemeļrietumos, Burtnieka ezera ziemeļu krastā. Robežojas ar sava novada Burtnieku un Matīšu pagastu, Alojas novada Braslavas pagastu, Mazsalacas novada Skaņkalnes, Mazsalacas un Sēļu pagastu un Rūjienas novada Jeru pagastu.
| Vecates pagasts | |
|---|---|
 | |
| Novads: | Burtnieku novads |
| Centrs: | Vecate |
| Platība: | 89,7 km2 |
| Iedzīvotāji (2010): | 539[1] |
| Blīvums: | 6 iedz./km2 |
 Vecates pagasts Vikikrātuvē
| |
DabaLabot
HidrogrāfijaLabot
UpesLabot
Mellupīte, Mugurupe, Pēkšenupīte, Rozas upe, Rūja, Seda, Vecupīte.
EzeriLabot
VēstureLabot
1935. gadā Vecates pagasta platība bija 42,6 km². 1945. gadā pagastā izveidoja Vecates ciema padomi, ko gan 1947. gadā likvidēja, bet atjaunoja 1949. gadā līdz ar pagasta likvidēšanu. 1954. gadā Vecates ciemam pievienoja daļu Ziemeļu ciema. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu.[2] 2006. gadā Vecates pagasts apvienojās ar Matīšu pagastu, izveidojot Burtnieku novadu.
Tagadējā Vecates pagasta teritorijā atradušās vairākas muižas. Salacas kreisajā krastā pie iztekas no Burtnieka ezera kopš 16. gadsimta atrodas Vecates muiža (Alt-Ottenhof). Muižas dzīvojamā ēka bija saglabājusies līdz 20. gadsimta 60. gadiem; tajā bijis iekārtots klubs. Pašreiz muižas vietā palikuši tikai pagrabi un drupas, bet ir sakopts parks.
Par Košķeles muižu (Ostrominsky jeb Osthof) pirmās ziņas ir no 1585. gada. 1930. gados tajā ierīkota valsts zirgaudzētava, bet padomju laikā muiža bija saimniecības “Austrumi” centrs; muižas ēkā tika izvietota skola, klubs, bibliotēka. Pašreiz privatizētās muižas ēkas ir pussabrukušas, bez jumtiem, guļbūves klēts aizvesta. Mājas Košķelē gar ceļa abām malām būvējuši vācu karagūstekņi, tajās apmetās galvenokārt viesstrādnieki no Ukrainas. Muižas saimniecības ēkas tika paplašinātas un pārbūvētas, nerēķinoties ar vēsturiskās apbūves estētiskajām vērtībām. Guļbaļķu klēts tika izmantota kā ķimikāliju noliktava, bet gateris tika iebūvēts pašā parka vidū. Izzūdot šīs vietas funkcijai — lauksaimnieciskajai lielražošanai — strauji samazinājies iedzīvotāju skaits, likvidēta bibliotēka, veikals, bērnudārzs, muižas ēkas izdemolētas. Lielākā daļa no atlikušajām apdzīvotajām mājām ir nolaistas, nesakoptas.
Valdeķu pils, kas celta 1896. gadā kā Ķošķeles muižas īpašnieka barona Vulfa vasaras rezidence, bijusi ļoti grezna, ekstravaganta celtne ar plašām stiklotām lodžijām, erkeriem, skārda jumtu un smailiem tornīšiem — vienīgā tāda apjoma un apdares koka pils Latvijā. Padomju laikā pilī iekārtota sarīkojumu zāle un lopkopēju dzīvokļi. Pamazām pils nokurināta malkā, līdz 2000. gadā galīgi sagrauta.
PieminekļiLabot
- Kaulēnkalna apmetne[3]
- Riņņukalna apmetne un Upurakmens - kulta vieta
- Zvejnieku apmetne I, II un senkapi
- Dārziņu senkapi
- Tūteres ozola vieta - kulta vieta
IedzīvotājiLabot
Apdzīvotās vietasLabot
Lielākās apdzīvotās vietas ir Vecate (pagasta centrs), Košķele, Rūdekas, Rimeikas.
Ievērojamas personībasLabot
- Kārlis Morics Lejiņš (1858—1920), latviešu ārsts, pirmais Latviešu ārstu biedrības priekšsēdētājs (1902—1903).
SaimniecībaLabot
TransportsLabot
Šī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība un kultūraLabot
Šī sadaļa jāpapildina. |
AtsaucesLabot
- ↑ Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Valsts aizsargājamo nekustamo kultūras pieminekļu saraksts
.png){kind=small} | Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |