Kalkūnes pagasts
- Šis raksts ir par mūsdienu Kalkūnes pagastu. Par Kalkūnes pagastu līdz 1925. gadam skatīt rakstu Laucesas pagasts.
Kalkūnes pagasts ir viena no Augšdaugavas novada administratīvajām teritorijām, novada Augšzemes daļā. Robežojas ar sava novada Sventes, Medumu un Laucesas pagastiem, kā arī Daugavpils pilsētu.
| Kalkūnes pagasts | |
|---|---|
 | |
| Novads: | Augšdaugavas novads |
| Centrs: | Kalkūni |
| Kopējā platība:[1] | 67,2 km2 |
| • Sauszeme: | 65,7 km2 |
| • Ūdens: | 1,5 km2 |
| Iedzīvotāji (2024):[2] | 1 727 |
| Blīvums (2024): | 26,3 iedz./km2 |
| Izveidots: | 1864. gadā |
| Mājaslapa: | www |
 Kalkūnes pagasts Vikikrātuvē
| |
Daba
labot šo sadaļuHidrogrāfija
labot šo sadaļuUpes
labot šo sadaļuEzeri
labot šo sadaļuSventes ezers (pa robežu).
Vēsture
labot šo sadaļu
Kalkūnes pagasts nodibināts 1864. gadā, apvienojot četrus muižu pagastus: Kalkūnes muižas (Kalkuhnen) ar 74 saimniecībām, Klopmansrodes (Klopmannsrode) ar 20 saimniecībām, Didrihšteinas ar 16 saimniecībām un Meduma ar 49 saimniecībām, kā arī Birkineļu, Baltās, Aleksandrhofas (Alexanderhof), Randenes, Berkovu, Kalīžu, Vasarišku, Neifeldas, Grencbergas (Grenzberg), Kleimansrodes, Liginišku un Gecenšteinas (Gützenstein) pusmuižas un 4 biezi apdzīvotās vietas – Grīvu, Nīderkūnus, Judovku un Liginiškus. No 1890. līdz 1892. gadā pagastā uzbūvēta Kalkūnes muižas pils, kas pirmās Latvijas neatkarības gados kalpoja par Valsts zīdaiņu patversmi.
1925. gadā pagastu pārdēvēja par Laucesas pagastu.[3] 1945. gadā Laucesas pagastā izveidoja Kalkūnes, Laucesas, Maija un Maltas ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Kalkūnes ciems ietilpis Grīvas (1949-1955), Ilūkstes (1955-1956) un Daugavpils (1956-2009) rajonos. 1954. gadā Kalkūnes ciemam pievienoja likvidēto Maija ciemu.[4] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Kalkūnes pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Daugavpils novadā. 2021. gadā Daugavpils novads kopā ar Ilūkstes novadu tika iekļauti Augšdaugavas novadā.
Pieminekļi
labot šo sadaļu- Baltkāju pilskalns (Napoleonova gora) ar apmetni[5]
- Kilušku senkapi
- Dzejnieka Raiņa dzīves vieta
Iedzīvotāji
labot šo sadaļuPagastā dzīvo 2520 iedzīvotāji, no kuriem 49% ir krievi, 19% latvieši, 19% poļi, bet 7% - baltkrievi.[6]
Iedzīvotāju skaita izmaiņas
labot šo sadaļuEsošajās robežās, pēc CSP datiem.[7]
|
|
| |||||||||||||||||||||||||||||||||
Apdzīvotās vietas
labot šo sadaļuLielākās apdzīvotās vietas ir Kalkūni (pagasta centrs), Birkineļi, Birkineļu dārziņi, Galdnieki, Kalīši, Kumpinišķi, Lilienfelde, Muitas, Palabišķi, Papušina, Peļušina, Randene, Romanišķi, Samsonovka, Sīkumi, Varavīksne.
Ievērojamas personības
labot šo sadaļu- Dora Stučka (1870-1950), tulkotāja un sabiedriska darbiniece, Jaunās strāvas dalībniece, Raiņa māsa, Pētera Stučkas sieva. Tulkoja latviski Augusta Bēbeļa "Sieviete un sociālisms", Frīdriha Engelsa "Sociālisma attīstība no utopijas par zinātni".
Saimniecība
labot šo sadaļuTransports
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība un kultūra
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 31 jūlijs 2024.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
- ↑ «Kalkūnes pagasts. No sendienām». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 24. martā. Skatīts: 2010. gada 28. maijā.
- ↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
- ↑ Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Valsts aizsargājamo nekustamo kultūras pieminekļu saraksts[novecojusi saite]
- ↑ Kalkūnes pagasts. Vispārējās ziņas par pagastu[novecojusi saite]
- ↑ OSP
.png){kind=small} | Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |