Pušas pagasts ir Rēzeknes novada teritoriāla vienība tā dienvidos. Robežojas ziemeļos ar Maltas pagastu, austrumos ar Mākoņkalna pagastu, dienvidos ar Krāslavas novada Andrupenes un Kastuļinas pagastiem, rietumos ar Feimaņu pagastu. Pagasta centrs atrodas Pušā.

Pušas pagasts
Novads: Rēzeknes novads
Centrs: Puša
Kopējā platība:[1] 80,9 km2
 • Sauszeme: 75,3 km2
 • Ūdens: 5,6 km2
Iedzīvotāji (2022):[2] 351
Blīvums (2022): 4,7 iedz./km2
Izveidots: 1945. gadā
Pušas pagasts Vikikrātuvē

Daba Labot

Lielākā pagasta teritorijas daļa atrodas Latgales augstienes Feimaņu paugurainē. Pagasta ziemeļu un dienvidaustrumu daļā nedaudz iestiepjas Maltas pazeminājums. Augstākā vieta pagastā - 200,0 m vjl. - pagasta austrumu daļā.

Hidrogrāfija Labot

Upes Labot

Pagasta teritorijā ir četras upes:[4]

Ezeri un ūdenskrātuves Labot

 
Pušas ezers

Pagasts bagāts ar ezeriem:[5]

Dienvidrietumu daļā atrodas Mušas dīķi[6], dienvidrietumu daļā robežojas ar Rušonu.

Purvi Labot

Pagasta teritorijā ir divi purvi: Kozu pūrs, Teireļs.[7]

Vēsture Labot

1945. gadā Rēzeknes apriņķa Andrupenes pagastā izveidoja Pušas ciema padomi. Pušas ciems ietilpis Maltas (1949-1959) un Rēzeknes (pēc 1959. gada) rajonos. Pušas ciemam 1957. gadā pievienoja likvidētā Dorotpoles ciema kolhoza «Varonis» teritoriju, 1962. gadā — Andrupenes ciema kolhoza «8. marts» teritoriju. 1963. gadā kolhoza «8. marts» teritoriju pievienoja Zosnas ciemam. 1977. gadā Pušas ciemam pievienoja daļu Maltas lauku teritorijas.[8] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Pušas pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Rēzeknes novadā

Iedzīvotāji Labot

Apdzīvotās vietas Labot

Lielākās (pēc iedzīvotāju skaita) apdzīvotās vietas pagastā ir Puša (pagasta centrs), Peirāgi, Zambari, Liuki, Virbuli, Žierkļi.

Novadnieki Labot

Saimniecība Labot

Transports Labot

Izglītība un kultūra Labot

Pušas pagastā darbojas tautas nams[12], bibliotēka[13], katoļu baznīca. Skolas vecuma bērnu trūkuma dēļ no 2006. gada 1. septembra slēgta Pušas pamatskola.[14]

Kultūras pieminekļi Labot

Pagasta teritorijā atrodas vienpadsmit valsts nozīmes un septiņi vietējās nozīmes kultūras pieminekļi.[15]

Valsts nozīmes kultūras pieminekļi Labot

Mākslas pieminekļi:

Arhitektūras pieminekļi:

Arheoloģiskie pieminekļi:

  • Pušas pilskalns I
  • Pušas pilskalns II
  • Babru senkapi (Kara kapi)
  • Ošuru senkapi
  • Patmaļnieku senkapi
  • Silgaļu senkapi (Kara kapi)

Atsauces Labot

  1. 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.
  2. 2,0 2,1 2,2 «Pilsētu (blīvi apdzīvotu) un lauku (reti apdzīvotu) teritoriju iedzīvotāju skaits reģionos, pilsētās, novados un pagastos (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) – Teritoriālā vienība, Laika periods un Rādītāji». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 22 decembris 2022.
  3. https://www.pmlp.gov.lv/lv/iedzivotaju-registra-statistika-2020-gada
  4. «Pušas pagasta upes». LĢIA vietvārdu datubāze. Skatīts: 2021.gada 13.janvārī.[novecojusi saite]
  5. «Pušas pagasta ezeri». LĢIA vietvārdu datubāze. Skatīts: 2021.gada 13.janvārī.[novecojusi saite]
  6. «Mušas dīķi». LĢIA vietvārdu datubāze. Skatīts: 2021.gada 13.janvārī.
  7. «Pušas pagasta purvi». LĢIA vietvārdu datubāze. Skatīts: 2021.gada 13.janvārī.[novecojusi saite]
  8. Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
  9. «Ādams Kāpostiņš». latgalesdati.du.lv. Skatīts: 2021.gada 13.janvārī.
  10. Solvita Brūvere. «Latgales keramiķa Ādama Kāpostiņa podiņu krāsns». memorialiemuzeji.lv, 2017.gada 21.jūlijs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 15. janvārī. Skatīts: 2021.gada 13.janvārī.
  11. «Vitālijs Kalvāns». latgalesdati.du.lv. Skatīts: 2021.gada 3.martā.
  12. «Pušas pagasta tautas nams». kulturasdati.lv. Skatīts: 2021.gada 13.janvārī.
  13. «Pušas pagasta bibliotēka». kulturasdati.lv. Skatīts: 2021.gada 13.janvārī.
  14. «Pušas pagasts». rezeknesnovads.lv. Skatīts: 2021.gada 13.janvārī.
  15. «Pušas pagasta kultūras pieminekļi». is.mantojums. Skatīts: 2021.gada 13.janvārī.