Skujenes pagasts
Skujenes pagasts ir viena no Cēsu novada administratīvajām teritorijām tā austrumos. Robežojas ar Amatas, Vaives, Taurenes, Kaives, Zaubes un Nītaures pagastiem. Pagasta centrs atrodas Skujenē.
Skujenes pagasts | ||||
---|---|---|---|---|
![]() | ||||
|
||||
Novads: | Cēsu novads | |||
Centrs: | Skujene | |||
Kopējā platība:[1] | 180,3 km2 | |||
• Sauszeme: | 177,2 km2 | |||
• Ūdens: | 3,1 km2 | |||
Iedzīvotāji (2024):[2] | 803 | |||
Blīvums (2024): | 4,5 iedz./km2 | |||
![]() |
Daba
labot šo sadaļuHidrogrāfija
labot šo sadaļuUpes
labot šo sadaļuAlupīte, Amata, Dzirkstupe, Dzirnupe, Mellupe, Pērkoņupīte, Pīsla.
Ezeri
labot šo sadaļuVēsture
labot šo sadaļu1935. gadā Skujenes pagasta platība bija 64 km² un tajā bija 1276 iedzīvotāji.[4] 1945. gadā pagastā izveidoja Skujenes un Kaives ciemus, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Kaives ciemu 1949. gadā pievienoja Leimaņu ciemam, bet 1965. gadā atjaunoja. Skujenes ciemam 1954. gadā pievienoja Dūmkalna ciemu. Skujenes ciemu 1959. gadā pievieno Leimaņu ciemam, izņemot p/s "Zaube" teritoriju, ko pievieno Kliģenes ciemam.[5] 1964. gadā Leimaņu ciemu pārdēvē par Skujenes ciemu. 1965. gadā ciemam pievieno Kosas, Sērmūkšu un Zaubes ciemu p/s "Skujene" teritoriju, bet Kaives ciemam pievieno Skujenes ciema kolhozu "Drošais ceļš" un "Kaive" teritorijas. 1975. gadā tiek pievienota daļa Sērmūkšu ciema. 1990. gadā ciemu pārdēvē par pagastu.[6] 2009. gadā pagastu kā administratīvu teritoriju iekļauj Amatas novadā. 2021. gadā Amatas novadu iekļāva Cēsu novadā.
Pieminekļi
labot šo sadaļuValsts nozīmes
labot šo sadaļu- Drapmaņu senkapi[7]
- Skujenes viduslaiku pils
- Taurupju senkapi
- Ģībēnu senkapi
Vietējas nozīmes
labot šo sadaļu- Ežu (Māļu) pareizticīgo baznīca
- Skujenes luterāņu baznīca
- Skujenes baznīcas viduslaiku kapsēta
- Sišu senkapi
- Māļu viduslaiku kapsēta
- Ķiberes senkapi (Ķiberes kalniņš)
- Drapmaņu Baznīcas kalns - kulta vieta
Iedzīvotāji
labot šo sadaļuIedzīvotāju skaita izmaiņas
labot šo sadaļuEsošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.[8]
|
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Apdzīvotās vietas
labot šo sadaļuApdzīvotās vietas: Ģērķēni, Kosa, Māļi, Pērkoņi, Sērmūkši, Skujene, Vecskujene.
Ievērojamas personības
labot šo sadaļu- Ādolfs Erss (1885—1945), žurnālists un rakstnieks.
- Uldis Deisons (1932—2018), latviešu žurnālists, raidījumu vadītājs un diktors Latvijas Televīzijā un radio
Saimniecība
labot šo sadaļuTransports
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība un kultūra
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 7 janvāris 2025.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
- ↑ http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/statistika/IRD2016/ISPV_Pasvaldibas_iedzivotaju_skaits_pagasti.pdf
- ↑ V.Salnais, A. Maldups. Pagastu apraksti (Pēc 1935. gada tautas skaitīšanas materiāliem). Valsts statistikas pārvalde. Rīga: 1935.
- ↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Valsts aizsargājamo nekustamo kultūras pieminekļu saraksts[novecojusi saite]
- ↑ OSP
Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |