Skujenes pagasts

Skujenes pagasts
	Ģerbonis
Novads:	Cēsu novads
Centrs:	Skujene
Kopējā platība:	180,3 km2
• Sauszeme:	177,2 km2
• Ūdens:	3,1 km2
Iedzīvotāji (2024):	803
Blīvums (2024):	4,5 iedz./km2
	Skujenes pagasts Vikikrātuvē

Skujenes pagasts ir viena no Cēsu novada administratīvajām teritorijām tā austrumos. Robežojas ar Amatas, Vaives, Taurenes, Kaives, Zaubes un Nītaures pagastiem. Pagasta centrs atrodas Skujenē.

Daba

Hidrogrāfija

Upes

Alupīte, Amata, Dzirkstupe, Dzirnupe, Mellupe, Pērkoņupīte, Pīsla.

Ezeri

Kosas ezers, Sarkaņu ezers.

Vēsture

1935. gadā Skujenes pagasta platība bija 64 km² un tajā bija 1276 iedzīvotāji.^[4] 1945. gadā pagastā izveidoja Skujenes un Kaives ciemus, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Kaives ciemu 1949. gadā pievienoja Leimaņu ciemam, bet 1965. gadā atjaunoja. Skujenes ciemam 1954. gadā pievienoja Dūmkalna ciemu. Skujenes ciemu 1959. gadā pievieno Leimaņu ciemam, izņemot p/s "Zaube" teritoriju, ko pievieno Kliģenes ciemam.^[5] 1964. gadā Leimaņu ciemu pārdēvē par Skujenes ciemu. 1965. gadā ciemam pievieno Kosas, Sērmūkšu un Zaubes ciemu p/s "Skujene" teritoriju, bet Kaives ciemam pievieno Skujenes ciema kolhozu "Drošais ceļš" un "Kaive" teritorijas. 1975. gadā tiek pievienota daļa Sērmūkšu ciema. 1990. gadā ciemu pārdēvē par pagastu.^[6] 2009. gadā pagastu kā administratīvu teritoriju iekļauj Amatas novadā. 2021. gadā Amatas novadu iekļāva Cēsu novadā.

Pieminekļi

Valsts nozīmes

Drapmaņu senkapi^[7]
Skujenes viduslaiku pils
Taurupju senkapi
Ģībēnu senkapi

Vietējas nozīmes

Ežu (Māļu) pareizticīgo baznīca
Skujenes luterāņu baznīca
Skujenes baznīcas viduslaiku kapsēta
Sišu senkapi
Māļu viduslaiku kapsēta
Ķiberes senkapi (Ķiberes kalniņš)
Drapmaņu Baznīcas kalns - kulta vieta

Iedzīvotāji

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.^[8]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Gads	Iedz.	±% g.p.
1935	2 700	—
1959	1 800	−1.68%
1969	1 620	−1.05%

Gads	Iedz.	±% g.p.
1979	1 691	+0.43%
1989	1 132	−3.93%
2000	1 105	−0.22%

Gads	Iedz.	±% g.p.
2011	850	−2.36%
2021	829	−0.25%
2023	810	−1.15%

Apdzīvotās vietas

Apdzīvotās vietas: Ģērķēni, Kosa, Māļi, Pērkoņi, Sērmūkši, Skujene, Vecskujene.

Ievērojamas personības

Ādolfs Erss (1885—1945), žurnālists un rakstnieks.
Uldis Deisons (1932—2018), latviešu žurnālists, raidījumu vadītājs un diktors Latvijas Televīzijā un radio

Saimniecība

Transports

Izglītība un kultūra

Atsauces

↑ ^1,0 ^1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 7 janvāris 2025.
↑ ^2,0 ^2,1 ^2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
↑ http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/statistika/IRD2016/ISPV_Pasvaldibas_iedzivotaju_skaits_pagasti.pdf
↑ V.Salnais, A. Maldups. Pagastu apraksti (Pēc 1935. gada tautas skaitīšanas materiāliem). Valsts statistikas pārvalde. Rīga: 1935.
↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
↑ Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Valsts aizsargājamo nekustamo kultūras pieminekļu saraksts^{[novecojusi saite]}
↑ OSP

Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[wikidata-b63e42f4e46c16aacd00b523e709fdbbeda7040c-1] 1,0 ^1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 7 janvāris 2025.

[wikidata-d63fe4f9b7d344c580a498a73197df380eb506ae-2] 2,0 ^2,1 ^2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.

[3] ttp://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/statistika/IRD2016/ISPV_Pasvaldibas_iedzivotaju_skaits_pagasti.pdf

[4] V.Salnais, A. Maldups. Pagastu apraksti (Pēc 1935. gada tautas skaitīšanas materiāliem). Valsts statistikas pārvalde. Rīga: 1935.

[5] Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9

[6] Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.

[7] Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Valsts aizsargājamo nekustamo kultūras pieminekļu saraksts^{[novecojusi saite]}

[8] OSP

[1]

[2]

[4]

[5]

[6]

[7]

[8]