Salgales pagasts
Salgales pagasts ir viena no Jelgavas novada administratīvajām teritorijām, Lielupes labajā krastā. Robežojas ar sava novada Cenu un Jaunsvirlaukas pagastiem, Olaines novada Olaines pagastu, kā arī Bauskas novada Iecavas, Mežotnes un Viesturu pagastiem.
Salgales pagasts | ||||
---|---|---|---|---|
![]() | ||||
|
||||
Novads: | Jelgavas novads | |||
Centrs: | Emburga | |||
Kopējā platība:[1] | 156,9 km2 | |||
• Sauszeme: | 151,8 km2 | |||
• Ūdens: | 5,1 km2 | |||
Iedzīvotāji (2023):[2] | 1 506 | |||
Blīvums (2023): | 9,9 iedz./km2 | |||
Izveidots: | 1945. gadā | |||
Vēsturiskie nosaukumi | ||||
vācu: | Annenburg | |||
krievu: | Анненбургская | |||
![]() |
Daba labot šo sadaļu
Hidrogrāfija labot šo sadaļu
Upes labot šo sadaļu
Garoze, Iecava, Lielupe, Mizupīte, Podzīte, Reņģele, Smakupe.
Dabas objekti labot šo sadaļu
Vēsture labot šo sadaļu
Vēsturiski mūsdienu Salgales pagasta teritorijā atradās Autzen (Auči) muiža, Emburgas muiža (Annenburg, pie Emburgas), Garozes muiža (Garrosen, pie Garozas), Katriņas muiža (Catharinenhof), Ķenziņu muiža (Kensingshof), Slokas muiža (Schlockhof).
Pēc 1920. gada zemes reformas Emburgas muiža (Annenburg) tika sadalīta 48 vienībās 295 ha kopplatībā, Salgales mācītājmuiža 21 vienībā 471 ha kopplatībā, Salgales muiža (Sallgalen) 15 vienībās 201 ha kopplatībā, Ķenziņu muiža (Kensingshof) 14 vienībās 195 ha kopplatībā.[4]
1945. gadā Jelgavas apriņķa no daļas Salgales pagasta (līdz 1925. gadam Emburgas pagasts) izveidoja Sidrabenes ciema padomi. Sidrabenes ciems ietilpis Jelgavas (1949-1962, 1967-) un Bauskas (1962-1967) rajonos. 1954. gadā Sidrabenes ciemam pievienoja likvidēto Salgales ciemu, 1963. gadā - likvidēto Garozes ciemu, 1974. gadā - daļu Cenu ciema kolhoza «Druva» teritorijas.[5] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Sidrabenes pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Ozolnieku novadā. 2011. gada 3. augustā Sidrabenes pagasts tika pārdēvēts par Salgales pagastu.[6] 2021. gadā Ozolnieku novadu iekļāva Jelgavas novadā.
Iedzīvotāji labot šo sadaļu
Iedzīvotāju skaita izmaiņas labot šo sadaļu
Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.[7]
|
|
| |||||||||||||||||||||||||||||||||
Apdzīvotās vietas labot šo sadaļu
Lielākās apdzīvotās vietas ir Emburga (pagasta centrs), Auči, Garoza, Garozas stacija, Plāņi, Purviņi, Renceles.
Ievērojamas personības labot šo sadaļu
- Jānis Tālbergs (1844—1984), pirmais latviešu oftalmologs.
- Edvarts Virza (1883—1940), latviešu rakstnieks, dzejnieks, publicists, atdzejotājs no franču valodas
- Jānis Čakste (1859—1927), Latvijas Valsts prezidents, dzīvoja "Aučos"
Saimniecība labot šo sadaļu
Transports labot šo sadaļu
Šī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība un kultūra labot šo sadaļu
Šī sadaļa jāpapildina. |
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) 2021 - 2022». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 3 oktobris 2023.
- ↑ Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.
- ↑ Latviešu konversācijas vārdnīca. XIX. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 37 366-37 367. sleja.
- ↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
- ↑ Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā 01.07.2011.
- ↑ OSP
Ārējās saites labot šo sadaļu
Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |