Kalnciema pagasts
- Šis raksts ir par pagastu Jelgavas novadā. Par Kalnciema pagastu Valkas apriņķī skatīt rakstu Kalncempju pagasts.
Kalnciema pagasts ir viena no Jelgavas novada administratīvajām teritorijām, kas atrodas novada ziemeļos. Tas tika izveidots no Kalnciema pilsētas ar tās lauku teritoriju 2010. gada sākumā, šo pārmaiņu rezultātā pagasta centrs Kalnciems zaudēja pilsētas statusu.
| Kalnciema pagasts | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|
 | ||||||
|
||||||
| Novads: | Jelgavas novads | |||||
| Centrs: | Kalnciems | |||||
| Kopējā platība:[1] | 22,6 km2 | |||||
| • Sauszeme: | 19,4 km2 | |||||
| • Ūdens: | 3,2 km2 | |||||
| Iedzīvotāji (2024):[2] | 1 790 | |||||
| Blīvums (2024): | 92,2 iedz./km2 | |||||
| Mājaslapa: | www | |||||
 Kalnciema pagasts Vikikrātuvē
| ||||||
Vēsture
labot šo sadaļu
Pagasts ar šādu nosaukumu pastāvēja arī agrāk, tomēr tā aptvertā teritorija bija visai atšķirīga no pašreizējās. Pēc 1920. gada Latvijas agrārās reformas Kalnciema muižu (Kalnzeem) sadalīja 35 vienībās 321 ha kopplatībā, Klīves muižu (Klievenhof) sadalīja 20 vienībās 181 ha kopplatībā, bet Klīves meža muižu sadalīja 204 vienībās 1896 ha kopplatībā.[3]
1935. gadā Kalnciema pagasta platība bija aptuveni 18 200 ha.[4] Pēc Otrā pasaules kara pagastā izveidoja Kalnciema un Kaiģu ciemus, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Kalnciems 1949. gada 16. jūnijā ieguva strādnieku ciemata (pilsētciemata) tiesības un tam pievienoja likvidētos Kaiģu, Kalnciema un Rūduļu un Valgundes ciemus izveidojot Kalnciema lauku teritoriju. 1949. gada 31. decembrī Kalnciema un Valgundes ciemus atjaunoja. 1977. gadā daļa pilsētciemata lauku teritorijas tika atdota Kalnciema ciemam, kuru 1979. gadā pievienoja Valgundes ciemam.[5] 1991. gada 14. novembrī Kalnciems ieguva pilsētas tiesības. 2009. gadā administratīvi teritoriālās reformas rezultātā Kalnciems ar lauku teritoriju tika iekļauts Jelgavas novadā, savukārt 2010. gada janvārī, pilsētu ar lauku teritoriju reorganizējot par Kalnciema pagastu, Kalnciems zaudēja pilsētas tiesības.
Iedzīvotāju skaita dinamika
labot šo sadaļuEsošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.[6]
|
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
Ievērojamas personības
labot šo sadaļu- Voldemārs Skaistlauks (1892—1972), Latvijas Bruņoto spēku Vidzemes artilērijas pulka komandieris un Latviešu leģiona virsnieks.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 7 janvāris 2025.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
- ↑ Latviešu konversācijas vārdnīcas VIII. sējuma 15 126 sleja.
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
- ↑ OSP
.png){kind=small} | Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |