Dricānu pagasts
Dricānu pagasts ir Rēzeknes novada teritoriāla vienība tā ziemeļu daļā. Robežojas ziemeļos ar Strūžānu pagastu, ziemeļrietumos ar Nautrēnu pagastu, austrumos ar Ilzeskalna pagastu, dienvidos ar Audriņu un Kantinieku pagastiem, rietumos ar Rikavas un Gaigalavas pagastiem. Pagasta centrs atrodas Dricānos.
| Dricānu pagasts | |
|---|---|
 | |
| Novads: | Rēzeknes novads |
| Centrs: | Dricāni |
| Platība: | 103,3 km2 |
| Iedzīvotāji (2010): | 1091[1] |
| Blīvums: | 10.6 iedz./km2 |
 Dricānu pagasts Vikikrātuvē
| |
VēstureLabot
Dricēnu pagasts izveidots pēc 1861. gada zemes reformas, apvienojot Dricānu, Taunogas un Piļcines muižu pagastus, kā arī Skūškovas un Kļasicas pusmuižas. 1935. gadā Rēzeknes apriņķa Dricēnu pagasta platība bija 122,7 km² un tajā dzīvoja 4266 iedzīvotāji.[2] 1945. gadā pagastā izveidoja Dricēnu, Pelsiņu, Skuškovas un Taunagas ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Dricēnu ciems ietilpis Viļānu (1949-1957) un Rēzeknes (pēc 1957. gada) rajonos. Dricēnu ciemam 1954. gadā pievienoja likvidēto Skūškovas ciemu, 1962. gadā — Puderu ciema kolhoza «Ausma» teritoriju, 1971. gadā — Pelsiņu ciema padomju saimniecības «Dricēni» teritoriju, bet 1981. gadā daļu ciema teritorijas pievienoja Audriņu un Kantinieku ciemiem.[3] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Dricānu pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Rēzeknes novadā.
DabaLabot
HidrogrāfijaLabot
EzeriLabot
Kuces ezers, Lempu ezers, Sološnīku ezers (Sološu ezers), Zileņu ezers.
IedzīvotājiLabot
Apdzīvotās vietasLabot
Šī sadaļa jāpapildina. |
ReliģijaLabot
Pagastā darbojas divas katoļu draudzes: Dricēnu un Pilcenes.
Ievērojamas personībasLabot
- Gustavs Manteifelis (1832—1916), publicists, vēsturnieks, etnogrāfs, folklorists un izdevējs, latgaliešu laicīgās literatūras nodibinātājs.
- Boļeslavs Brežgo (1887—1957), latgaliešu vēsturnieks.
SaimniecībaLabot
TransportsLabot
Šī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība un kultūraLabot
Šī sadaļa jāpapildina. |
AtsaucesLabot
- ↑ Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
.png){kind=small} | Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |