Dricānu pagasts

Dricānu pagasts ir Rēzeknes novada teritoriāla vienība tā ziemeļu daļā. Robežojas ziemeļos ar Strūžānu pagastu, ziemeļrietumos ar Nautrēnu pagastu, austrumos ar Ilzeskalna pagastu, dienvidos ar Audriņu un Kantinieku pagastiem, rietumos ar Rikavas un Gaigalavas pagastiem. Pagasta centrs atrodas Dricānos.

Dricānu pagasts
Novads:	Rēzeknes novads
Centrs:	Dricāni
Platība:	103,3 km2
Iedzīvotāji (2010):	1091
Blīvums:	10.6 iedz./km2
Dricānu pagasts Vikikrātuvē

Satura rādītājs

Vēsture

Dricēnu pagasts izveidots pēc 1861. gada zemes reformas, apvienojot Dricānu, Taunogas un Piļcines muižu pagastus, kā arī Skūškovas un Kļasicas pusmuižas. 1935. gadā Rēzeknes apriņķa Dricēnu pagasta platība bija 122,7 km² un tajā dzīvoja 4266 iedzīvotāji. 1945. gadā pagastā izveidoja Dricēnu, Pelsiņu, Skuškovas un Taunagas ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Dricēnu ciems ietilpis Viļānu (1949-1957) un Rēzeknes (pēc 1957. gada) rajonos. Dricēnu ciemam 1954. gadā pievienoja likvidēto Skūškovas ciemu, 1962. gadā — Puderu ciema kolhoza «Ausma» teritoriju, 1971. gadā — Pelsiņu ciema padomju saimniecības «Dricēni» teritoriju, bet 1981. gadā daļu ciema teritorijas pievienoja Audriņu un Kantinieku ciemiem. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Dricānu pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Rēzeknes novadā.

Daba

Hidrogrāfija

Ezeri

Kuces ezers, Lempu ezers, Sološnīku ezers (Sološu ezers), Zileņu ezers.

Iedzīvotāji

Apdzīvotās vietas

Reliģija

Pagastā darbojas divas katoļu draudzes: Dricēnu un Pilcenes.

Ievērojamas personības

• Gustavs Manteifelis (1832—1916), publicists, vēsturnieks, etnogrāfs, folklorists un izdevējs, latgaliešu laicīgās literatūras nodibinātājs.
• Boļeslavs Brežgo (1887—1957), latgaliešu vēsturnieks.

Saimniecība

Transports