Praulienas pagasts ir viena no Madonas novada administratīvajām teritorijām. Robežojas ar sava novada Madonas pilsētu, Sarkaņu, Barkavas, Mētrienas, Ļaudonas, Mārcienas, Lazdonas un Indrānu pagastiem.

Praulienas pagasts
Novads: Madonas novads
Centrs: Prauliena
Kopējā platība:[1] 197,3 km2
 • Sauszeme: 192,6 km2
 • Ūdens: 4,7 km2
Iedzīvotāji (2024):[2] 1 333
Blīvums (2024): 6,9 iedz./km2
Mājaslapa: www.prauliena.lv
Praulienas pagasts Vikikrātuvē

Atrodas Austrumlatvijas zemienē. Austrumu daļu aizņem Lubāna līdzenums, bet rietumu daļu — Aronas paugurlīdzenuma Praulienas pauguraine. No dienvidiem ķīļveidā pagastā iestiepjas Jersikas līdzenums. Augstākā vieta pagastā (147,1 m vjl) atrodas netālu no Madonas. Pagasta ziemeļu un centrālā daļa atrodas Kujas dabas parka teritorijā.

Hidrogrāfija

labot šo sadaļu

Pagastā atrodas 19 ezeri, kuru platība pārsniedz 1 ha. Lielākie no tiem:

 
Velna Skroderis Kujas upes krastā

Cauri pagastam tek vairākas lielākas un mazākas upītes. Lielākās no tām:

Dabas pieminekļi

labot šo sadaļu
 
Auziņu paeglis

Vēsturiskajos dokumentos Prauliena pirmo reizi minēta 1507. gadā. Pagasts ir radies 19. gadsimta vidū Praulienas muižas un Lazdonas mācītājmuižas teritorijā. 1935. gadā Madonas apriņķa Praulienas pagasta platība bija 91,4 km² un tajā dzīvoja 1678 iedzīvotāji.[4] 1945. gadā pagastā izveidoja Praulienas un Silnieku ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Madonas rajona Praulienas ciemam 1951. gadā pievienoja likvidēto Silnieku ciemu. 1968. gadā pievienoja Saikavas ciema kolhoza «Sarkanā zvaigzne» un daļu padomju saimniecības «Prauliena» teritorijas, bet daļu padomju saimniecības «Toce» teritorijas pievienoja Lazdonas ciemam. 1974. gadā pievienoja daļu Lazdonas ciema teritorijas, 1977. gadā — daļas Lazdonas, Ļaudonas un likvidētā Saikavas ciemu teritorijas.[5] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Praulienas pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Madonas novadā.

Iedzīvotāji

labot šo sadaļu

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

labot šo sadaļu

Esošajās robežās, pēc CSP datiem.[6]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±% g.p.
19354 000—    
19593 000−1.19%
19672 385−2.83%
GadsIedz.±% g.p.
19791 795−2.34%
19892 002+1.10%
20001 949−0.24%
GadsIedz.±% g.p.
20111 515−2.26%
20211 350−1.15%

Apdzīvotās vietas

labot šo sadaļu

Lielākās apdzīvotās vietas ir Prauliena (pagasta centrs), Vecsaikava, Lūza, Silkaļpi, Trākši, Kaļpi, Baltiņi, Būdāni, Saikava.

Ievērojamas personības

labot šo sadaļu
  • Andrejs Ceruks (1915 – 1999),  Brazīlijas Latviešu baptistu apvienības priekšsēdētājs
  • Haralds Mednis (1906—2000), kordiriģents
  • Ilze Indrāne (1927), rakstniece
  • Gustavs Turss (Tūrs) (1890—1973), Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps (1948-1968)
  • Jānis Pommers (Svētais svētmoceklis Rīgas Jānis) (1876-1934), Latvijas pareizticīgo baznīcas arhibīskaps (1921-1934)
  • Jānis Medenis (1903—1961), dzejnieks un atdzejotājs.
  • Jānis Ezeriņš (1894-1944), ğenerālis
  • Jānis Norvilis (1906—1994), latviešu komponists, diriģents un ērģelnieks. Pazīstams kā patriotisku kora dziesmu autors („Svēts mantojums”, „Daugav’ abas malas”).

Izglītība un kultūra

labot šo sadaļu

Galvenā izglītības iestādē pagastā ir Praulienas pamatskola (102 skolēni 2018./19. m.g.). Ēka celta 1980. gadā. Skolēni uz skolu tiek vesti ar skolēnu autobusiem no Vecsaikavas un Mētrienas. Blakus skolai atrodas bērnudārzs "Pasaciņa".

Pagastā atrodas Saikavas tautas nams, kurā darbojas Praulienas pagasta jauktais koris, bērnu tautas deju kolektīvs "Zig Zag", jauniešu deju kolektīvs "Pinums", deju kopa "Saikavieši", Praulienas un Saikavas amatierteātris kā arī Saikavas senioru klubs. Pagastā darbojas 3 bibliotēkas - Praulienas pagasta bibliotēka Praulienā, Praulienas pamatskolas bibliotēka un Vecsaikavas bibliotēka.

  1. 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 31 jūlijs 2024.
  2. 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
  3. Latvijas iedzivotaju skaits pašvaldibas. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde.
  4. Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
  5. Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
  6. OSP