Praulienas pagasts
Praulienas pagasts ir viena no Madonas novada administratīvajām teritorijām. Robežojas ar sava novada Madonas pilsētu, Sarkaņu, Barkavas, Mētrienas, Ļaudonas, Mārcienas, Lazdonas un Indrānu pagastiem.
Praulienas pagasts | |
---|---|
![]() | |
Novads: | Madonas novads |
Centrs: | Prauliena |
Kopējā platība:[1] | 197,3 km2 |
• Sauszeme: | 192,5 km2 |
• Ūdens: | 4,7 km2 |
Iedzīvotāji (2022):[2] | 1 357 |
Blīvums (2022): | 7,0 iedz./km2 |
Mājaslapa: | www |
![]() |
Daba Labot
Atrodas Austrumlatvijas zemienē. Austrumu daļu aizņem Lubāna līdzenums, bet rietumu daļu — Aronas paugurlīdzenuma Praulienas pauguraine. No dienvidiem ķīļveidā pagastā iestiepjas Jersikas līdzenums. Augstākā vieta pagastā (147,1 m vjl) atrodas netālu no Madonas. Pagasta ziemeļu un centrālā daļa atrodas Kujas dabas parka teritorijā.
Hidrogrāfija Labot
Ezeri Labot
Pagastā atrodas 19 ezeri, kuru platība pārsniedz 1 ha. Lielākie no tiem:
- Baltiņu ezers (16 ha)
- Dibenezers (7,1 ha)
- Melnezers (5,7 ha)
- Starpezers (5,7 ha)
- Timsenis (3,7 ha)
- Mušķu ezers (2,8 ha)
- Viļvānu ezers (2,7 ha)
- Sakārnis (2,7 ha)
- Praulītis (2 ha).
Upes Labot
Cauri pagastam tek vairākas lielākas un mazākas upītes. Lielākās no tām:
Dabas pieminekļi Labot
- Velna skroderis. Latvijā pēc tilpuma otrs lielākais akmens atrodas Kujas upes labajā krastā. Tā apkārtmērs 20 m, augstums 4,2 m, garums 6,4 m, platums 6 m. Virszemes tilpums ~100 m³.
- Auziņu paeglis. Atrodas ceļa malā ap 1 km augšpus Velna skrodera Kujas kreisajā krastā pie Upsta ietekas Kujā. Koka stumbra apkārtmērs ir 1,3 m.
Vēsture Labot
Vēsturiskajos dokumentos Prauliena pirmo reizi minēta 1507. gadā. Pagasts ir radies 19. gadsimta vidū Praulienas muižas un Lazdonas mācītājmuižas teritorijā. 1935. gadā Madonas apriņķa Praulienas pagasta platība bija 91,4 km² un tajā dzīvoja 1678 iedzīvotāji.[4] 1945. gadā pagastā izveidoja Praulienas un Silnieku ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Madonas rajona Praulienas ciemam 1951. gadā pievienoja likvidēto Silnieku ciemu. 1968. gadā pievienoja Saikavas ciema kolhoza «Sarkanā zvaigzne» un daļu padomju saimniecības «Prauliena» teritorijas, bet daļu padomju saimniecības «Toce» teritorijas pievienoja Lazdonas ciemam. 1974. gadā pievienoja daļu Lazdonas ciema teritorijas, 1977. gadā — daļas Lazdonas, Ļaudonas un likvidētā Saikavas ciemu teritorijas.[5] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Praulienas pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Madonas novadā.
Iedzīvotāji Labot
Apdzīvotās vietas Labot
Lielākās apdzīvotās vietas ir Prauliena (pagasta centrs), Vecsaikava, Lūza, Silkaļpi, Trākši, Kaļpi, Baltiņi, Būdāni, Saikava.
Ievērojamas personības Labot
- Andrejs Ceruks (1915 – 1999), Brazīlijas Latviešu baptistu apvienības priekšsēdētājs
- Haralds Mednis (1906—2000), kordiriģents
- Ilze Indrāne (1927), rakstniece
- Gustavs Turss (Tūrs) (1890—1973), Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps (1948-1968)
- Jānis Pommers (Svētais svētmoceklis Rīgas Jānis) (1876-1934), Latvijas pareizticīgo baznīcas arhibīskaps (1921-1934)
- Jānis Medenis (1903—1961), dzejnieks un atdzejotājs.
- Jānis Ezeriņš (1894-1944), ğenerālis
- Jānis Norvilis (1906—1994), latviešu komponists, diriģents un ērģelnieks. Pazīstams kā patriotisku kora dziesmu autors („Svēts mantojums”, „Daugav’ abas malas”).
Saimniecība Labot
Transports Labot
Šī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība un kultūra Labot
Galvenā izglītības iestādē pagastā ir Praulienas pamatskola (102 skolēni 2018./19. m.g.). Ēka celta 1980. gadā. Skolēni uz skolu tiek vesti ar skolēnu autobusiem no Vecsaikavas un Mētrienas. Blakus skolai atrodas bērnudārzs "Pasaciņa".
Pagastā atrodas Saikavas tautas nams, kurā darbojas Praulienas pagasta jauktais koris, bērnu tautas deju kolektīvs "Zig Zag", jauniešu deju kolektīvs "Pinums", deju kopa "Saikavieši", Praulienas un Saikavas amatierteātris kā arī Saikavas senioru klubs. Pagastā darbojas 3 bibliotēkas - Praulienas pagasta bibliotēka Praulienā, Praulienas pamatskolas bibliotēka un Vecsaikavas bibliotēka.
Atsauces Labot
- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Pilsētu (blīvi apdzīvotu) un lauku (reti apdzīvotu) teritoriju iedzīvotāju skaits reģionos, pilsētās, novados un pagastos (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) – Teritoriālā vienība, Laika periods un Rādītāji». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 22 decembris 2022.
- ↑ Latvijas iedzivotaju skaits pašvaldibas. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde.
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |