Lažas pagasts
Lažas pagasts ir viena no Dienvidkurzemes novada teritoriālajām sastāvdaļam tā ziemeļaustrumos Tebras abos krastos. Robežojas ar sava novada Aizputes pilsētu, Kazdangas, Aizputes, Cīravas un Sakas pagastiem un Kuldīgas novada Gudenieku un Turlavas pagastiem. Daļu Lažas pagasta teritorijas dienviddaļā Aizputes pilsēta atdala no pārējās pagasta teritorijas. Pagasta administrācija atrodas Apriķu "Tebreniekos".[3]
| Lažas pagasts | |
|---|---|
 | |
| Novads: | Dienvidkurzemes novads |
| Centrs: | Apriķi |
| Kopējā platība:[1] | 160,1 km2 |
| • Sauszeme: | 153,2 km2 |
| • Ūdens: | 6,9 km2 |
| Iedzīvotāji (2022):[2] | 475 |
| Blīvums (2022): | 3,1 iedz./km2 |
 Lažas pagasts Vikikrātuvē
| |
DabaLabot
HidrogrāfijaLabot
UpesLabot
Alokste, Brašu valks, Grāpste, Jēkabvalks, Kalējsātu valks, Krāvalks, Laža, Muižarāju valks, Mālvalks, Skalda, Rīva, Tebra
EzeriLabot
VēstureLabot
Mūsdienu Lažas pagasta teritorijā vēsturiski atradās Apriķu muiža (Gut Apprikken, Apriķi), Langsēžu muiža (Gut Langsehden, Lanksēži), Padures muiža (Gut Paddern, Padure), Štakeldangas muiža (Gut Stackeldangen, Štakeldanga).
Tagadējā Lažas pagasta teritorija veidojusies no pirmskara Apriķu un Lažas pagasta teritorijām. 1935. gadā Lažas pagasta platība bija 71,7 km², Apriķu pagasta - 77,5 km². 1945. gadā Lažas pagastā izveidoja Lažas, Silenieku un Strēlnieku ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. 1954. gadā Lažas ciemam pievienoja Strēlnieku ciemu. 1974. gadā tika veikta teritoriju apmaiņa ar Aizputes pilsētu. 1975. gadā Lažas ciemam pievienoja Apriķu ciemu, bet daļu Lažas ciema pievienoja Kazdangas ciemam. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu.[4] 2009. gadā Lažas pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Aizputes novadā. 2021. gadā Aizputes novadu iekļāva Dienvidkurzemes novadā.
Kultūras pieminekļiLabot
- Aizputes Klosteres muižas viduslaiku mūra paliekas[5]
- Apriķu muižas dzīvojamā ēka
- Apriķu luterāņu baznīca ar žogu
- Dzintares pilskalns
- Lažas pilskalns
IedzīvotājiLabot
Apdzīvotās vietasLabot
Lielākās apdzīvotās vietas ir Apriķi, Štakeldanga, Padure, Mazdzērve, Lanksēži, Dzirkaļi.
Ievērojamas personībasLabot
- Kārlis Gothards Elferfelds (1756—1819) — luterāņu mācītājs
- Vilhelms Grīners (1891—1919) — luterāņu mācītājs
- Neredzīgais Indriķis (1783—1828) — dzejnieks
- Ilgvars Matrozis (1938—1987) — kordiriģents, Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku virsdiriģents (1985)
- Artūrs fon der Ostenzakens (Arthur von der Osten-Sacken, 1843—1912) — vācbaltiešu muižnieks un politiķis
- 1901. gadā Karls Gustavs Mannerheims Lažas pagasta Apriķos iegādājās īpašumu, un kādu laiku šeit neveiksmīgi veica saimniecisko darbību.
- Gunvalda Pacunska (1942 — pašlaik) — ārste, dārzniece
SaimniecībaLabot
TransportsLabot
Šī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība un kultūraLabot
Šī sadaļa jāpapildina. |
AtsaucesLabot
- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Pilsētu (blīvi apdzīvotu) un lauku (reti apdzīvotu) teritoriju iedzīvotāju skaits reģionos, pilsētās, novados un pagastos (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) – Teritoriālā vienība, Laika periods un Rādītāji». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 22 decembris 2022.
- ↑ Lažas pagasta pārvaldes nolikums[novecojusi saite]
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Valsts aizsargājamo nekustamo kultūras pieminekļu saraksts[novecojusi saite]
.png){kind=small} | Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |