Baldone

pilsēta Latvijā
Šis raksts ir par pilsētu Latvijā. Par citām jēdziena Baldone nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Baldone ir pilsēta Ķekavas novadā, 33 km no Rīgas. Uz Baldoni no galvaspilsētas ved valsts nozīmes autoceļš P89, no kura atzarojas autoceļš P91 tieši uz pilsētu. Cauri Baldonei tek Ķekaviņas upīte. Vēsturiski Baldone ietilpusi Zemgalē (senajā Upmales novadā ar centru Mežotnē), bet kopš 1923. gada, kad Baldones pagastu iekļāva Rīgas apriņķī — Vidzemē. Pilsētu no visām pusēm iekļauj Baldones pagasts.

Baldone
Novada pilsēta
Baldone no Vanagkalna
Baldone no Vanagkalna
Karogs: Baldone
Karogs
Ģerbonis: Baldone
Ģerbonis
Baldone (Latvija)
Baldone
Baldone
Koordinātas: 56°44′33″N 24°23′39″E / 56.74250°N 24.39417°E / 56.74250; 24.39417Koordinātas: 56°44′33″N 24°23′39″E / 56.74250°N 24.39417°E / 56.74250; 24.39417
Valsts Karogs: Latvija Latvija
Novads Ķekavas novads
Pilsētas tiesības kopš 1991. gada
Vēsturiskie
nosaukumi
vācu: Baldohn
Platība[1]
 • Kopējā 9,5 km2
 • sauszeme 9,4 km2
 • ūdens 0,1 km2
Iedzīvotāji (2024)[2]
 • kopā 3 711
 • blīvums 395,2 iedz./km2
Laika josla EET (UTC+2)
 • Vasaras laiks (DST) EEST (UTC+3)
Pasta indeksi LV-2125
Mājaslapa www.baldone.lv
Baldone Vikikrātuvē

Pēc viena uzskata vārdu „Baldone” var saistīt ar vārdu "baldīt" jeb "stipri sist, notriekt gar zemi", un Baldone savu vārdu dabūjusi laikposmā no 1100. līdz 1106./1107. gadam, kad Polockas kņaza Vseslava Bračislaviča dēli (Vseslaviči) mēģināja iekarot Zemgali. Polockas karaspēks gar Daugavu nonāca Daugmalē, pie kuras tika sakauts un zaudēja 9000 karavīru.[5] Līdzīgas izcelsmes vārds ir Tālibaldis ("tālsitējs").

Pēc cita uzskata vietvārdi ar bal(i), bel(i), bil(i) saknē (Bals, Baliņi, Balvupe u.c.) saistāmi ar purva, muklāja vai purvainas, slapjas vietas jēdzienu.[6]

Pilsēta izvietojusies Upmales paugurlīdzenumā un to ieskauj morēnu pauguri. Pašā pilsētā augstākie no tiem ir Morisona kalns (82 m vjl) dienvidaustrumos, Doļkalns (65 m vjl) ziemeļaustrumos un Vanagkalns (46 m vjl) rietumos.

Cauri Baldonei plūst Ķekaviņa ar pietekām Ķežupīti un Ceplīšu upīti. Lielākā ūdenstilpe ir ainavu dīķi (tā saucamie «Kolhoza dīķi») starp Avotiem un Vanagkalnu. Pilsētas dienvidu pierobežā bijušā Ceplīšu ezera vietā izveidots vietējās nozīmes dabas liegums «Ceplīšu purvs».

Lielākā dabas bagātība ir sērūdeni saturoši pazemes ūdeņi, kas virszemē izplūst arī avotu veidā, un ziemeļos esošā Pladu purva ārstnieciskās dūņas.

Baldonei raksturīgi karsta procesi, jo ģeoloģiski novads atrodas Viduslatvijas zemienē, augšdevona Salaspils un Daugavas svītu horizontā, kurš sastāv no ģipsi saturošiem dolomītiem, dolomītmerģeļiem ar māla starpkārtām un ģipšakmeņiem. Pazemes ūdeņi, cirkulējot pa šiem iežiem, šķīdina un izskalo ģipsi un veido dažādas formas un lieluma pazemes tukšumus. Pazemē izveidojušos dobumu apjoms pamazām pieaug, un ar laiku tie izraisa zemes virsējo slāņu iebrukumu, tātad izveidojas karsta kritene. Viens no nesenākajiem iegruvumiem veidojies 1985. gadā iepretī Baltajai pilij.

Pamatraksts: Baldones vēsture
 
Baldones zirgu tramvaja vagoniņi (pirms 1940. gada).

Līdz 13. gadsimtam Baldone atradās Upmales zemē, kuru 1254. gadā Rīgas arhibīskaps Alberts II un Vācu ordeņa virsmestra vietnieks Livonijā, vācu mestrs Eberhards sadalīja trīs daļās.

15. gadsimtā vēstures avotos pirmoreiz minēts Baldones dziednieciskais avots. 17. gadsimtā Baldonē (vācu: Baldohn) izveidojas miests. 1648. gadā sēravota tuvumā tika uzcelta muiža un ierīkots pirmais Kurzemes hercogistes dzelzs ceplis. Vēlāk Baldonē ierīkoja arī enkuru un naglu kaltuvi, lielgabalu lietuvi, stikla kausētavu, mucinieku darbnīcu, vadmalas un linu austuves.[7]

Latvijas Republikas laikā no 1918. līdz 1923. gadam bijuši divi pagasti – Baldones un Mercendorfas, līdz 1923. gadā tos apvienoja. 1922. gadā pa šaursliežu dzelzceļu no Baldones līdz Daugavas kreisajam krastam iepretī Ikšķiles dzelzceļa stacijai izveidoja zirgu tramvaju, iesaukts par "trulīti".[8]

1923. – 1949. gadā Baldones miests bija Rīgas apriņķa Baldones pagasta centrs, 1945. gada 19. decembrī Baldonei piešķīra ciema statusu, no 1947. līdz 1950. gadam Baldones pagasts ietilpa Ogres apriņķī, no 1950. līdz 1960. gadam – Baldones rajonā, vēlāk Rīgas rajonā.

Padomju Latvijas laikos Baldones kūrorts bija ļoti populāra atpūtas un ārstniecības vieta visā Padomju Savienībā, Baldonei piešķīra strādnieku ciemata (vēlāk pilsētciemata) statusu. No 1949. līdz 1959. gadam Baldone bija Baldones rajona centrs. 1954. gadā Baldones pagastam pievienoja Mīlupes ciemu, 1963. gadā – daļu Ķekavas ciema kolhozu Mežvidi un Sarkanais daugavietis teritorijas, un 1977. gadā – daļu Baldones pilsētciemata teritorijas. 1990. gadā Baldones ciemu reorganizēja par pagastu, bet 1991. gadā to likvidēja, pievienojot jaundibinātajai Baldones pilsētai kā lauku teritoriju.

2008. gadā Baldones pilsēta ar lauku teritoriju tika reorganizēta par Baldones novadu. 2016. gadā Baldonē tika iekļauti vairāki apkārtējie ciemi (Avoti, Laiņi, Mežvidi),[9] tādējādi ievērojami palielināta pilsētas teritorija (līdz 9,51 km2). 2021. gada 1. jūlijā, pēc Baldones novada likvidēšanas, pilsēta iekļauta Ķekavas novadā.

Iedzīvotāji

labot šo sadaļu

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

labot šo sadaļu

Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.[10]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±%
188173—    
1935307+320.5%
19591 846+501.3%
GadsIedz.±%
19702 843+54.0%
19793 183+12.0%
19893 987+25.3%
GadsIedz.±%
20003 549−11.0%
20113 897+9.8%
20213 670−5.8%

Tūrisma objekti

labot šo sadaļu

Attēlu galerija

labot šo sadaļu
  1. 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 31 jūlijs 2024.
  2. 2,0 2,1 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
  3. «Baldone. Vēsture un simbolika». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 21. oktobrī. Skatīts: 2016. gada 22. novembrī.
  4. «Iedzīvotāju skaits un tā izmaiņas statistiskajos reģionos, republikas pilsētās, novadu pilsētās, 21 attīstības centrā un novados». Centrālā statistikas pārvalde. 2020. Skatīts: 2020. gada 19. septembrī.
  5. hronikas teksts krievu: В тот же год победила зимигола Всеславичей, всех братьев, и дружины их перебила 9 тысяч
  6. «www.baldone.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 11. novembrī. Skatīts: 2014. gada 29. martā. Arhivēts 2013. gada 11. novembrī, Wayback Machine vietnē.
  7. Baldones vēsture Arhivēts 2012. gada 29. janvārī, Wayback Machine vietnē., baldone.lv
  8. «Zirgu tramvajs TRULĪTIS». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 1. februārī. Skatīts: 2019. gada 12. februārī.
  9. «Par adrešu maiņu Baldones pilsētai pievienotajā teritorijā». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 19. februārī. Skatīts: 2017. gada 27. februārī. Arhivēts 2018. gada 19. februārī, Wayback Machine vietnē.
  10. OSP
  11. «Baldones evaņģēliski luteriskā draudze». www.baldonesbaznica.lv. Skatīts: 2018-05-20.
  12. «Ceriņu parks un sēravots :: Baldones novada pašvaldība». www.baldone.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018-05-13. Skatīts: 2018-05-20.
  13. «Astrofizikas observatorija Baldonē | Latvia Travel». www.latvia.travel (latviešu). Skatīts: 2018-05-20.
  14. «Mercendarbes muiža :: Baldones novada pašvaldība». www.baldone.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018-06-02. Skatīts: 2018-05-20.
  15. «Baltā pils :: Baldones novada pašvaldība». www.baldone.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018-06-02. Skatīts: 2018-05-20.
  16. «Ulmaņa kalniņš :: Baldones novada pašvaldība». www.baldone.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018-06-02. Skatīts: 2018-05-20.
  17. «Jaunumi – Riekstukalns». riekstukalns.lv. Skatīts: 2018-05-20.
  18. Waterjump.lv. «Baldones waterjump / Sports un izklaides». waterjump.lv (en-US). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018-03-16. Skatīts: 2018-05-20.

Ārējās saites

labot šo sadaļu