739 (01.07.2018)
Iedzīvotāju skaita izmaiņasGads | Iedz. | ±% |
---|
1965 | 1 086 | — |
---|
1979 | 998 | −8.1% |
---|
| Gads | Iedz. | ±% |
---|
1989 | 1 089 | +9.1% |
---|
2000 | 1 076 | −1.2% |
---|
| Gads | Iedz. | ±% |
---|
2011 | 846 | −21.4% |
---|
2021 | 656 | −22.5% |
---|
|
|
Jaunlutriņi, Ošenieki
- Jukums Vācietis (1873—1938), latviešu strēlnieku komandieris Pirmā pasaules kara laikā, vēlāk pirmais Padomju Krievijas visu bruņoto spēku virspavēlnieks (1918—1919) Krievijas Pilsoņu kara laikā. Nošauts 1938. gadā sakarā ar apsūdzību par dalību "latviešu fašistiski teroristiskā spiegu organizācijā".
Par izglītošanās sākumiem uzskatāma mājmācība. Laikā no 1805. līdz 1840.gadam ar to nodarbojās amatnieks Otto Hercbergs, "Eglīšu" māju saimniece Līze Lasis, audējs Fridrihs Šube.
No 1825. līdz 1890.gadam darbojās "ķesterskola", kurā strādāja Lutriņu draudzes ķesteris. Skolas vajadzībām no muižas piešķīra mājas 90 pūrvietu kopplatībā un nosauca par "Ķesteriem".
1840.gadā tika pieņemts lēmums par Lutriņu pagasta skolas ierīkošanu. Līdz 1851.gadam skola darbojās vienlaicīgi ar ķesterskolu. 1851.gadā uzcēla jaunu skolas namu netālu no ķestera mājām, piešķirot no muižas 20 pūrvietas zemes (vēlāk palielināja par 30 pūrvietām). Šajā ēkā skola pastāvēja līdz 1931.gadam.
Skolas ēku nodeva pagastam, tajā ierīkoja nespējnieku patversmi un nosauca par "Atpūtām".
1840.gadā pagasta otrā malā "Rīkutos" sāka darboties vēl viena skola. 1885.gadā šo skolēnu izglītošanas vajadzībām tika uzcelts jauns nams Silmaņu meža ielokā. Šeit skola pastāvēja līdz 1923.gadam, kad tika pievienota Lutriņu 6-klasīgai pamatskolai Jaunmuižā. Skolu tautā dēvēja par Laša skolu ( skolotājs Gustavs Lasis).
Lutriņu 6-klasīgā pamatskola sāka darboties 1921.gadā Lutriņu mācītāja muižā, jo Jaunmuižas pils vēl nebija nodota skolas vajadzībām. Tikai 1923.gada 17.decembrī skolu pārvietoja uz Jaunmuižas pili.
Laika gaitā skolai mainīti nosaukumi un mācīšanās laika ilgums, bet t.s. Jaunmuižas pilī tā darbojas vēl aizvien.
Kopš 1937. gada skolu beiguši 1388 skolēni.[6]
- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 31 jūlijs 2024.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
- ↑ Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.
- ↑ «Apvienotā Jaunlutriņu un Šķēdes pagastu pārvalde». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 22. novembrī. Skatīts: 2010. gada 10. maijā.
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ «jaunlutrini.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 22. martā. Skatīts: 2019. gada 13. maijā.