Rojas pagasts

Rojas pagasts ir viena no Talsu novada administratīvajām teritorijām Rīgas līča krastā. Robežojas ar sava novada Mērsraga, Kolkas, Dundagas, Lubes, Vandzenes un Ārlavas pagastiem. Lielākās apdzīvotās vietas ir Roja (pagasta centrs), Rude, Kaltene, Melnsils, Ģipka, Valgalciems.

Rojas pagasts
Karogs Ģerbonis
Novads:	Talsu novads
Centrs:	Roja
Kopējā platība:	200,6 km2
• Sauszeme:	197,0 km2
• Ūdens:	3,7 km2
Iedzīvotāji (2024):	3 249
Blīvums (2024):	16,5 iedz./km2
Izveidots:	1945. gadā
Mājaslapa:	www.roja.lv
Rojas pagasts Vikikrātuvē

Vēsture

1945. gadā Lubezeres pagastā izveidoja Rojupes ciema padomi. 1950. gadā Rojupes ciemam pievienoja daļu Jaunciema ciema un Jūrmalas ciema, 1954. gadā — lielāko daļu Lubezeres ciema, 1963. gadā — daļu Kaļķu ciema. 1969. gadā Rojupes ciemā esošajai Rojai piešķīra pilsētciemata statusu, bet ciemu pievienoja Rojai kā lauku teritoriju. 1991. gadā Rojai atņēma pilsētciemata statusu un kopā ar lauku teritoriju reorganizēja par pagastu. 2008. gadā Rojas pagasts apvienojās ar Mērsraga pagastu un izveidoja Rojas novadu. 2011. gadā Mērsraga pagasts atdalījās no Rojas novada un novadā vairs nebija teritoriālā iedalījuma. Pēc 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas Rojas novads likvidēts, pagasts iekļauts Talsu novada sastāvā.

Iedzīvotāji

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Gads Iedz. ±% 1935 2 750 —     1959 4 000 +45.5% 1969 4 600 +15.0%	Gads Iedz. ±% 1979 4 501 −2.2% 1989 4 661 +3.6% 2000 4 742 +1.7%	Gads Iedz. ±% 2011 3 972 −16.2% 2021 3 390 −14.7%

Nacionālais sastāvs

Rojas pagasta iedzīvotāju etniskais sastāvs 2022. gadā
Latvieši (3142)			94.1%
Krievi (102)			3.1%
Cita un neizvēlēta (96)			2.9%

Ekonomika

Rojas pagastā nav lielu rūpniecisku ražotņu. Pagasta centrā un tās apkārtnē ir četri galvenie zivju apstrādes uzņēmumi (Irbe, Banga, Fish O.K., Kaltenes zivis).

Rojas osta ir viena no divām ostām Talsu novadā. Tajā nodarbojas ar kuģu remontēšanu, apaļkoku un šķeldas glabāšanu, pārkraušanu, pārstrādāšanu un eksportēšanu uz Skandināviju un Rietumeiropas valstīm.

Daudzi iedzīvotāji strādā apkalpojošā sfērā, nelielos uzņēmumos celtniecības, santehnikas, poligrāfijas, elektroinstalācijas u.c. jomās Rojā un Rojas pagastā.

Izglītība

Pirmsskolas izglītība

Rojas pagastā darbojas trīs pirmsskolas izglītības iestādes:

• Rojas PII "Zelta zivtiņa" — dibināta 1963. gadā
• Rudes PII "Zelta zivtiņa" (agrāk "Saulespuķe") — dibināta 1987. gadā
• Kolkas PII "Zelta zivtiņa" (agrāk "Rūķītis") — dibināta 1971. gadā.

Vispārējā izglītība

Rojas pagastā var apgūt vispārējo pamata un vidējo izglītību vienā iestādē.

• Rojas vidusskola — dibināta 1966. gadā. Direktore Santa Veide.

Profesionālās ievirzes un interešu izglītība

Rojas pagastā iespējams iegūt izglītību arī mākslas, mūzikas un sporta skolās.

• Rojas mākslas skola — dibināta 2004. gadā. Tajā ir iespējams apgūt programmu "Vizuāli plastiskā māksla". Skolas direktore Baiba Beraģe.
• Rojas mūzikas skola — dibināta 1967. gadā. Mūzikas skolā iespējams apgūt taustiņinstrumentu spēli (klavierspēli, akordeona spēli), stīgu instrumentu spēli (vijoles, ģitāras spēli), pūšamo instrumentu spēli (flautas spēli), sitaminstrumentu spēli, vokālo mūziku — kora klasi.
• Rojas pagasta sporta skola — iespējams apgūt 9 dažādus sporta veidus (aerobiku, basketbolu, burāšanu, florbolu, futbolu, novusu, sporta vingrošanu, vieglatlētiku, volejbolu). Savu darbību skola sāka 2012. gadā, bet 2023. gadā izglītības iestādi pārņēma Talsu novada sporta skola. No 2012. gada sporta skolas direktore ir Tatjana Kirilova.

Bērniem un jauniešiem tiek piedāvātas dažādas ārpusskolas aktivitātes "Rojas pagasta Bērnu un jauniešu iniciatīvu centrā" (BJIC), kā arī divos papildcentros Melnsils un Rudes ciemā. Rojas pagasta BJIC vadītāja ir Inga Lēmane.

Kultūra

Viena no galvenajām kultūras vietām Rojas pagastā ir Rojas kultūras centrs. Tas ir izveidojies kolhoza "Banga" laikā un savas durvis vēra 1962. gadā. Pašlaik Rojas kultūras centrs ir otrā lielākā Talsu novada kultūras iestāde. Kultūras centra mērķis ir rūpēties par kultūras veicināšanu un popularizēšanu pagastā un novadā. Ikdienā, darba dienās Kultūras centra telpās uzturas 5 amatiermākslas kolektīvi, savukārt nedēļas nogalēs rojeniekiem un to viesiem ir iespēja apmeklēt dažādu viesmākslinieku koncertus, izstādes, izrādes, kā arī piedalīties dažādos pasākumos. Rojā darbojas Roja Art Lab — M. Grosbaha mākslinieku apvienība no visas pasaules, kas vasaras mēnešos veic kopīgu Rojas apkārtējo vides iekārtošanu mākslas stilā, kā arī tiek radītas lietas no māla izstrādājumiem. Populārākie Rojas mākslas stila vides objekti ir "Zilais cerību sivēns" Rojas pludmalē; "Yohaidi" no māla izgatavots cilvēciņš — tūrists pie Rojas jūras zvejniecības muzeja; Instalācija "Magnēts" Rojas akmeņainā pludmalē; u.c.

Rojā, vasaras sezonā vislielākā rosība notiek Rojas brīvdabas estrādē, kuru dibināja 2019. gadā Rojas novada laikā. Šeit var izbaudīt jebkuru piedāvāto viesmākslinieku priekšnesumus katra mēneša piektdienās, sestdienās un svētdienās.

Rojas pagastā ir divi muzeji:

• Rojas Jūras zvejniecības muzejs — dibināts 1968. gadā; muzejā iespējams apskatīt Rojas vēstures, kultūras, dabas un mākslas mantojumu par jūru un zvejniecību;

Rojas Jūras zvejniecības muzejs Kaltenes filiāle "Kaltenes klubs" — dibināta 2018. gadā; var apskatīt Kaltenes ciema zvejniecības vēsturi un zvejniecības priekšmetus; darbojas arī bibliotēka.

Mediji Rojā

• Rojā no 1987. gada līdz 2021. gadam iznāca laikraksts "Banga". Sākotnēji, kad Roja atradās kopīgi ar Mērsragu Rojas novadā, tad laikrakstu dēvēja "Rojas novada vēstis".
• 1991. gadā Rojā radās televīzija "Rojas TV", kuru pārraidīja caur Vācijas kanālu "RTL" vakaru stundās pirms filmu pārraidēm. "Rojas TV" idejas autors bija Ā. Krauze. Televīzija darbojās laikposmā no 1991. gada līdz aptuveni 2000. gadam. Tika pārraidītas jaunākās ziņas par un ap Roju pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas.