Kocēnu pagasts
Kocēnu pagasts ir viena no Valmieras novada administratīvajām teritorijām Gaujas labajā krastā. Robežojas ar sava novada Vaidavas, Dikļu, Zilākalna, Bērzaines, Burtnieku, Valmieras, Kauguru pagastiem un Valmieras pilsētu, Cēsu novada Stalbes pagastu un Liepas pagastu.
Kocēnu pagasts | ||
---|---|---|
Novads: | Valmieras novads | |
Centrs: | Kocēni | |
Kopējā platība:[1] | 184,6 km2 | |
• Sauszeme: | 180,9 km2 | |
• Ūdens: | 3,8 km2 | |
Iedzīvotāji (2022):[2] | 2 680 | |
Blīvums (2022): | 14,8 iedz./km2 | |
Vēsturiskie nosaukumi | ||
vācu: | Kokenhof | |
krievu: | Кокенская | |
![]() |
DabaLabot
Kocēnu pagastā atrodas vairāki ievērojami dabas objekti: Zilaiskalns, Vītolēnu akmens, Polbreņču svētais avots, Karitēnu liepa, u.c. Pagastā atrodas daļa Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta un Gaujas nacionālā parka.
HidrogrāfijaLabot
Upes: Gauja, Jumara, Anuļa, Briede, Danka, Ziedone, Dūķerupe, Zīle.
Ezeri: Brandeļu dzirnavezers (19,9 ha), Brenguļu Lielezers (9,3 ha), Mujānu dzirnavezers (8,5 ha).
VēstureLabot
Tagadējā Kocēnu pagasta teritorija pirms krusta kariem ietilpa Tālavas latgaļu Imeras zemē. Rubenē atradās pirmā latviešu kristīgā baznīca, kas pieminēta Indriķa hronikā sakarā ar Imeras zemes kristīšanu 1208. gadā. Rubenes baznīca sākotnēji bijusi koka ēka, tagadējo izskatu ieguvusi 1739. gadā. Rubenes draudzē par priesteri no 1208. gada līdz pat savai nāvei kalpoja hronists Latviešu Indriķis. Rubenes baznīcas grīdas atjaunošanas laikā 2000. gadā tika atrastas senas kapenes.[4] Pie Jumaras upītes 1210. gadā notika kauja pie Imeras starp Tālavas zemēs iebrukušajiem Ugaunijas igauņiem un Zobenbrāļu ordeņa spēkiem, kuru pusē bija līvi un latgaļi.
Līdz 1920. gada agrārajai reformai šeit atradās Kokmuiža (Kokenhof) ar Kaļļa (Kārļa), Upītes, Brēmeļu, Stukūžas un Silupīšu pusmuižām. Reformas gaitā Kokmuižu 2081 ha kopplatībā sadalīja 107 vienībās, no kuram 12 bija rentes mājas.[5] 1935. gadā Valmieras apriņķa Kokmuižas pagasta (līdz 1925. gadam Koku pagasts, pēc 1925. gada Kokmuižas pagasts, no 1939. gada Kocēnu pagasts) teritorija bija 78,8 km² un tajā dzīvoja 1596 iedzīvotāji.[6] Mūsdienu Kocēnu pagasta teritorijā ietilpst arī bijušā Ķieģeļu pagasta un Mujānu pagasta zemes.
1945. gadā pagastā izveidoja Kocēnu un Dūķeru ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. 1954. gadā Kocēnu ciemam pievienoja Dūķeru ciemu, 1962. gadā - daļu likvidētā Mujānu ciema, 1975. gadā - daļu Zilākalna lauku teritorijas.[7] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Valmieras (2010. gadā pārdēvēts par Kocēnu) novadā.
IedzīvotājiLabot
2000. gada tautas skaitīšanas rezultāti liecina, ka šajā laikā Kocēnu pagastā bija 3119 iedzīvotāji.
Nacionālais sastāvs:
- latvieši - 87%;
- krievi - 8,2%;
- baltkrievi - 2,1%;
- citas tautības - 2,7%.
Apdzīvotās vietasLabot
Lielākās apdzīvotās vietas ir Kocēni (novada un pagasta centrs), Rubene, Tožas, Brandeļi.
Ievērojamas personībasLabot
- Latviešu Indriķis (Henricus de Lettis, ap 1187 - pēc 1259), Imeras latviešu katoļu draudzes priesteris, tulks un Indriķa Livonijas hronikas autors
- Jānis Staņislavs Roze (1823—1897) latviešu gleznotājs
- Rihards Zariņš (1869—1939) latviešu grafiķis, ekslibra pamatlicējs latviešu grafikā
- Mārtiņš Antons (1888—1941) latviešu advokāts un sabiedriskais darbinieks, Tautas padomes un Satversmes sapulces loceklis
SaimniecībaLabot
TransportsLabot
Autoceļi: šoseja Inčukalns-Valmiera-Igaunijas robeža (A3), 1. šķiras autoceļi: Kocēni-Limbaži-Tūja (P11), Valmiera-Matīši-Mazsalaca (P16), Valmieras apvedceļš (P19).
Izglītība un kultūraLabot
Šī sadaļa jāpapildina. |
AtsaucesLabot
- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Pilsētu (blīvi apdzīvotu) un lauku (reti apdzīvotu) teritoriju iedzīvotāju skaits reģionos, pilsētās, novados un pagastos (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) – Teritoriālā vienība, Laika periods un Rādītāji». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 22 decembris 2022.
- ↑ Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.
- ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 6. jūlijā. Skatīts: 2016. gada 29. oktobrī. Archived 2016. gada 6. jūlijā, Wayback Machine vietnē.
- ↑ Latviešu konversācijas vārdnīcas IX. sējuma 16943-16945 slejas. Rīga: 1933.
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |