Kocēnu pagasts

Kocēnu pagasts ir viena no Valmieras novada administratīvajām teritorijām Gaujas labajā krastā. Robežojas ar sava novada Vaidavas, Dikļu, Zilākalna, Bērzaines, Burtnieku, Valmieras, Kauguru pagastiem un Valmieras pilsētu, Cēsu novada Stalbes pagastu un Liepas pagastu.

Kocēnu pagasts
Kocēnu pagasts LocMap.png
Novads: Valmieras novads
Centrs: Kocēni
Kopējā platība:[1] 184,6 km2
 • Sauszeme: 180,9 km2
 • Ūdens: 3,8 km2
Iedzīvotāji (2022):[2] 2 680
Blīvums (2022): 14,8 iedz./km2
Vēsturiskie nosaukumi
vācu: Kokenhof
krievu: Кокенская
Kocēnu pagasts Vikikrātuvē

DabaLabot

Kocēnu pagastā atrodas vairāki ievērojami dabas objekti: Zilaiskalns, Vītolēnu akmens, Polbreņču svētais avots, Karitēnu liepa, u.c. Pagastā atrodas daļa Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta un Gaujas nacionālā parka.

HidrogrāfijaLabot

Upes: Gauja, Jumara, Anuļa, Briede, Danka, Ziedone, Dūķerupe, Zīle.

Ezeri: Brandeļu dzirnavezers (19,9 ha), Brenguļu Lielezers (9,3 ha), Mujānu dzirnavezers (8,5 ha).

VēstureLabot

 
Svētki pie Kokmuižas kungu mājas (Kārlis Hūns, 1855.)

Tagadējā Kocēnu pagasta teritorija pirms krusta kariem ietilpa Tālavas latgaļu Imeras zemē. Rubenē atradās pirmā latviešu kristīgā baznīca, kas pieminēta Indriķa hronikā sakarā ar Imeras zemes kristīšanu 1208. gadā. Rubenes baznīca sākotnēji bijusi koka ēka, tagadējo izskatu ieguvusi 1739. gadā. Rubenes draudzē par priesteri no 1208. gada līdz pat savai nāvei kalpoja hronists Latviešu Indriķis. Rubenes baznīcas grīdas atjaunošanas laikā 2000. gadā tika atrastas senas kapenes.[4] Pie Jumaras upītes 1210. gadā notika kauja pie Imeras starp Tālavas zemēs iebrukušajiem Ugaunijas igauņiem un Zobenbrāļu ordeņa spēkiem, kuru pusē bija līvi un latgaļi.

Līdz 1920. gada agrārajai reformai šeit atradās Kokmuiža (Kokenhof) ar Kaļļa (Kārļa), Upītes, Brēmeļu, Stukūžas un Silupīšu pusmuižām. Reformas gaitā Kokmuižu 2081 ha kopplatībā sadalīja 107 vienībās, no kuram 12 bija rentes mājas.[5] 1935. gadā Valmieras apriņķa Kokmuižas pagasta (līdz 1925. gadam Koku pagasts, pēc 1925. gada Kokmuižas pagasts, no 1939. gada Kocēnu pagasts) teritorija bija 78,8 km² un tajā dzīvoja 1596 iedzīvotāji.[6] Mūsdienu Kocēnu pagasta teritorijā ietilpst arī bijušā Ķieģeļu pagasta un Mujānu pagasta zemes.

1945. gadā pagastā izveidoja Kocēnu un Dūķeru ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. 1954. gadā Kocēnu ciemam pievienoja Dūķeru ciemu, 1962. gadā - daļu likvidētā Mujānu ciema, 1975. gadā - daļu Zilākalna lauku teritorijas.[7] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Valmieras (2010. gadā pārdēvēts par Kocēnu) novadā.

IedzīvotājiLabot

2000. gada tautas skaitīšanas rezultāti liecina, ka šajā laikā Kocēnu pagastā bija 3119 iedzīvotāji.

Nacionālais sastāvs:

Apdzīvotās vietasLabot

Lielākās apdzīvotās vietas ir Kocēni (novada un pagasta centrs), Rubene, Tožas, Brandeļi.

Ievērojamas personībasLabot

SaimniecībaLabot

TransportsLabot

Autoceļi: šoseja Inčukalns-Valmiera-Igaunijas robeža (A3), 1. šķiras autoceļi: Kocēni-Limbaži-Tūja (P11), Valmiera-Matīši-Mazsalaca (P16), Valmieras apvedceļš (P19).

Izglītība un kultūraLabot

AtsaucesLabot

  1. 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.
  2. 2,0 2,1 2,2 «Pilsētu (blīvi apdzīvotu) un lauku (reti apdzīvotu) teritoriju iedzīvotāju skaits reģionos, pilsētās, novados un pagastos (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) – Teritoriālā vienība, Laika periods un Rādītāji». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 22 decembris 2022.
  3. Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.
  4. «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 6. jūlijā. Skatīts: 2016. gada 29. oktobrī. Archived 2016. gada 6. jūlijā, Wayback Machine vietnē.
  5. Latviešu konversācijas vārdnīcas IX. sējuma 16943-16945 slejas. Rīga: 1933.
  6. Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
  7. Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9