Kurmāles pagasts
Kurmāles pagasts ir viena no Kuldīgas novada teritoriālajām vienībām. Robežojas ar Kuldīgu un Pelču, Snēpeles, Turlavas, Gudenieku, Īvandes un Padures pagastiem. Pagasta centrs atrodas Vilgālē.
Kurmāles pagasts | ||||
---|---|---|---|---|
![]() | ||||
|
||||
Novads: | Kuldīgas novads | |||
Centrs: | Vilgāle | |||
Kopējā platība:[1] | 113,9 km2 | |||
• Sauszeme: | 109,0 km2 | |||
• Ūdens: | 4,9 km2 | |||
Iedzīvotāji (2023):[2] | 1 868 | |||
Blīvums (2023): | 17,1 iedz./km2 | |||
Mājaslapa: | www | |||
![]() |
Daba labot šo sadaļu
Hidrogrāfija labot šo sadaļu
Ezers: Āpezers (Āpu ezers), Kurātu Bezdibens, Melnezers, Vilgāles ezers.
Vēstures labot šo sadaļu
Kurmāles pagasts atrodas senās kuršu valsts Bandavas centrālajā daļā. Pirmoreiz minēta Alnas Balduīna 1253. gada līgumā ar kuršiem, pēc kura šo novadu (Kormalen) ieguva Livonijas ordenis.
Mūsdienu Kurmāles pagasta teriorijā vēsturiski atradās Ernesta muiža (Gut Ernsthof), Jāteles muiža (Gut Jahteln, Jātele), Kurmāles muiža (Gut Kurmahlen, Kurmāle), Planīcas muiža (Gut Planetzen, Alejas), Taurkalnes muiža (Gut Tauerkaln), Vilgāles muiža (Gut Wilgahlen, Vecvilgāle), Zaļā muiža (Gut Grünhof, Zaļāmuiža).
Tagadējās robežās pagasts izveidojies pēckara gados, kad tam pievienoja Planīcas pagasta teritoriju. 1935. gadā pagasta platība bija 67,8 km². 1945. gadā Kurmāles pagastā izveidoja Kurmāles un Ievukalna ciema padomes. 1960. gadā ciemā iekļāva Kursas un Induļa ciemu padomju saimniecības «Vilgāle» teritorijas, bet kolhoza «Traktorists» teritoriju pievienoja Abavas ciemam. 1968. gadā pievienoja Abavas ciema kolhoza «Traktorists» teritoriju. 1977. gadā daļu ciema teritorijas iekļāva Kuldīgas pilsētā. 1990. gadā ciemu pārdēvēja par pagastu.[4] 2009. gadā pagasts tika iekļauts Kuldīgas novadā.
Iedzīvotāji labot šo sadaļu
Iedzīvotāju skaita izmaiņas labot šo sadaļu
Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.[5]
|
|
| |||||||||||||||||||||||||||||||||
Apdzīvotās vietas labot šo sadaļu
Lielākā apdzīvotā vieta ir Priedaine pie Kuldīgas robežas.
Ievērojamas personības labot šo sadaļu
- Ēvalds Valters (1894—1994) — aktieris
- Eduards Berklavs (1914—2004) — disidents un valstsvīrs, viens no nacionālkomunistu, vēlāk LNNK līderiem
- Oto Grosbarts (1895—1945) — latviešu virsnieks, Autotanku brigādes komandieris, Latvijas armijas ģenerālis
Saimniecība labot šo sadaļu
Transports labot šo sadaļu
Šī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība un kultūra labot šo sadaļu
Šī sadaļa jāpapildina. |
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) 2021 - 2022». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 3 oktobris 2023.
- ↑ http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/statistika/IRD2016/ISPV_Pasvaldibas_iedzivotaju_skaits_pagasti.pdf
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ OSP
Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |