Līvānu novads

pašvaldība Latvijā no 1999. gada

Līvānu novads (latgaliešu: Leivuona nūvods) ir 1999. gadā izveidota pašvaldība Latgales rietumu daļā, Daugavas krastā, kurai 2009. gadā pievienoja bijušā Preiļu rajona Jersikas, Rudzātu un Sutru pagastus. Robežojas ziemeļos un rietumos ar Jēkabpils novadu, dienvidos ar Augšdaugavas novadu, kā arī dienvidos un austrumos ar Preiļu novadu. Novada centrs atrodas Līvānos.

Līvānu novads
Līvānu novads Līvānu novads
Līvānu novada karogs Līvānu novada ģerbonis
Karogs Ģerbonis
Centrs: Līvāni
Kopējā platība:[1] 622,6 km2
 • Sauszeme: 606,5 km2
 • Ūdens: 16,1 km2
Iedzīvotāji (2023):[2] 10 411
Blīvums (2023): 17,2 iedz./km2
Izveidots: 1999. gadā
Domes priekšsēdētājs: Andris Vaivods(ZZS)
Teritoriālās
vienības:
Jersikas pagasts
Līvānu pilsēta
Rožupes pagasts
Rudzātu pagasts
Sutru pagasts
Turku pagasts
Mājaslapa: www.livani.lv
Līvānu novads Vikikrātuvē

Daba labot šo sadaļu

Novads atrodas Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā. Derīgie izrakteņi: māls, dolomīts, kvarca smilts, kūdra.[4] Augsnes galvenokārt mālainas podzolētās un purvu kūdrainās.

Līvānu novadu šķērso divas lielas upes — Daugava un Dubna, kura Līvānos ietek Daugavā. Caur novadu tek arī Nereta, Dubnas pietekas Feimanka, Sanaude, Sauna un Ūša. Novadā ir 12 ezeri, lielākie no kuriem ir Daguma ezers (54 ha) un Jersikas ezers (44 ha).[5]

Vidējā temperatūra: -6,5 ° C janvārī, +17 ° C jūlijā. Nokrišņu daudzums 650 mm gadā.[4]

Vēsture labot šo sadaļu

Novada apdzīvotība zināma kopš neolīta. Izdevīgā vieta pie Daugavas un Dubnas satekas, kur tagad atrodas Līvāni, piesaistīja Daugavas tirdzniecības ceļa tirgotājus, un pirms 1000 gadiem tajā izveidojās amatnieku un tirgotāju apmetne Dubna. Kopš 1289. gada šajā vietā zināma Livonijas ordeņa Dubnas pils. 1533. gadā šeit uzcēla muižu - Līvenhofu. Lauksaimnieciski neizdevīgā teritorija mudināja šeit attīstīt amatniecību, bet vēlāk rūpniecību. Atšķirībā no Līvāniem, Jersika kopš 9. gadsimta attīstījās kā nocietinājums un lielas teritorijas administratīvais centrs.[6] 13. gadsimta sākumā Jersiku un visu Daugavas ūdensceļu iekaroja krustneši, pēc tam pamazām izplatot savu varu arī pār apkaimes teritorijām.

Teritoriālais iedalījums labot šo sadaļu

Jersikas pagasts, Līvānu pilsēta, Rožupes pagasts, Rudzātu pagasts, Sutru pagasts, Turku pagasts.

Iedzīvotāji labot šo sadaļu

Iedzīvotāju skaita izmaiņas labot šo sadaļu

Esošajās robežās, pēc CSP datiem.[7]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±%
193516 925—    
195915 457−8.7%
196714 798−4.3%
GadsIedz.±%
197916 627+12.4%
198917 982+8.1%
200015 722−12.6%
GadsIedz.±%
201112 496−20.5%
202110 510−15.9%

Apdzīvotās vietas labot šo sadaļu

Lielākās apdzīvotās vietas
N# Nosaukums Statuss Pagasts Iedzīvotāji
(2021)[5][8]
1. Līvāni Pilsēta 7552
2. Rudzāti Ciems Rudzātu 282
3. Rožupe Ciems Rožupes 271
4. Sutri Ciems Sutru 142
5. Upinīki Ciems Jersikas 149
6. Jaunsilavas Ciems Turku 123
7. Jersika Ciems Jersikas 78
8. Turki Ciems Turku 56
9. Muktupovuli Ciems Rožupes 47
10. Vuceni Ciems Jersikas 39

Nacionālais sastāvs labot šo sadaļu

Līvānu novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2023. gadā[9]
Latvieši (7289)
  
70.0%
Krievi (2436)
  
23.4%
Baltkrievi (163)
  
1.6%
Poļi (163)
  
1.6%
Ukraiņi (108)
  
1.0%
Lietuvieši (33)
  
0.3%
Čigāni (7)
  
0.1%
Igauņi (5)
  
0.0%
Cita un neizvēlēta (207)
  
2.0%

Pašvaldība labot šo sadaļu

Tautsaimniecība labot šo sadaļu

Izglītība labot šo sadaļu

Sports labot šo sadaļu

Kultūra labot šo sadaļu

Reliģija labot šo sadaļu

Ievērojami novadnieki labot šo sadaļu

Ievērojamas vietas labot šo sadaļu

Attēlu galerija labot šo sadaļu

Atsauces labot šo sadaļu

Ārējās saites labot šo sadaļu