Līvānu novads

Līvānu novads
	Līvānu novads
Karogs	Ģerbonis
Centrs:	Līvāni
Kopējā platība:	622,6 km2
• Sauszeme:	606,5 km2
• Ūdens:	16,1 km2
Iedzīvotāji (2024):	10 215
Blīvums (2024):	16,8 iedz./km2
Izveidots:	1999. gadā
Domes priekšsēdētājs:	Andris Vaivods (ZZS)
Teritoriālās; vienības:	Jersikas pagasts; Līvānu pilsēta; Rožupes pagasts; Rudzātu pagasts; Sutru pagasts; Turku pagasts
Mājaslapa:	www.livani.lv
	Līvānu novads Vikikrātuvē

Līvānu novads (latgaliešu: Leivuona nūvods) ir 1999. gadā izveidota pašvaldība Latgales rietumu daļā, Daugavas krastā, kurai 2009. gadā pievienoja bijušā Preiļu rajona Jersikas, Rudzātu un Sutru pagastus. Robežojas ziemeļos un rietumos ar Jēkabpils novadu, dienvidos ar Augšdaugavas novadu, kā arī dienvidos un austrumos ar Preiļu novadu. Novada centrs atrodas Līvānos.

Daba

Novads atrodas Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā. Derīgie izrakteņi: māls, dolomīts, kvarca smilts, kūdra.^[4] Augsnes galvenokārt mālainas podzolētās un purvu kūdrainās.

Līvānu novadu šķērso divas lielas upes — Daugava un Dubna, kura Līvānos ietek Daugavā. Caur novadu tek arī Nereta, Dubnas pietekas Feimanka, Sanaude, Sauna un Ūša. Novadā ir 12 ezeri, lielākie no kuriem ir Daguma ezers (54 ha) un Jersikas ezers (44 ha).^[5]

Vidējā temperatūra: -6,5 ° C janvārī, +17 ° C jūlijā. Nokrišņu daudzums 650 mm gadā.^[4]

Vēsture

Novada apdzīvotība zināma kopš neolīta. Izdevīgā vieta pie Daugavas un Dubnas satekas, kur tagad atrodas Līvāni, piesaistīja Daugavas tirdzniecības ceļa tirgotājus, un pirms 1000 gadiem tajā izveidojās amatnieku un tirgotāju apmetne Dubna. Kopš 1289. gada šajā vietā zināma Livonijas ordeņa Dubnas pils. 1533. gadā šeit uzcēla muižu - Līvenhofu. Lauksaimnieciski neizdevīgā teritorija mudināja šeit attīstīt amatniecību, bet vēlāk rūpniecību. Atšķirībā no Līvāniem, Jersika kopš 9. gadsimta attīstījās kā nocietinājums un lielas teritorijas administratīvais centrs.^[6] 13. gadsimta sākumā Jersiku un visu Daugavas ūdensceļu iekaroja krustneši, pēc tam pamazām izplatot savu varu arī pār apkaimes teritorijām.

Teritoriālais iedalījums

Jersikas pagasts, Līvānu pilsēta, Rožupes pagasts, Rudzātu pagasts, Sutru pagasts, Turku pagasts.

Iedzīvotāji

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Esošajās robežās, pēc CSP datiem.^[7]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Gads	Iedz.	±% g.p.
1897	12 115	—
1935	16 925	+0.88%
1959	15 457	−0.38%

Gads	Iedz.	±% g.p.
1967	14 798	−0.54%
1979	16 627	+0.98%
1989	17 982	+0.79%

Gads	Iedz.	±% g.p.
2000	15 722	−1.21%
2011	12 496	−2.07%
2021	10 510	−1.72%

Apdzīvotās vietas

Pamatraksts: Līvānu novada ciemu uzskaitījums

Lielākās apdzīvotās vietas
N#	Nosaukums	Statuss	Pagasts	Iedzīvotāji (2021)^[5]^[8]
1.	Līvāni	Pilsēta	—	7552
2.	Rudzāti	Ciems	Rudzātu	282
3.	Rožupe	Ciems	Rožupes	271
4.	Sutri	Ciems	Sutru	142
5.	Upinīki	Ciems	Jersikas	149
6.	Jaunsilavas	Ciems	Turku	123
7.	Jersika	Ciems	Jersikas	78
8.	Turki	Ciems	Turku	56
9.	Muktupovuli	Ciems	Rožupes	47
10.	Vuceni	Ciems	Jersikas	39

Nacionālais sastāvs

Līvānu novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2023. gadā^[9]

Latvieši (7289)			70.0%
Krievi (2436)			23.4%
Baltkrievi (163)			1.6%
Poļi (163)			1.6%
Ukraiņi (108)			1.0%
Lietuvieši (33)			0.3%
Čigāni (7)			0.1%
Igauņi (5)			0.0%
Cita un neizvēlēta (207)			2.0%

Pašvaldība

Pamatraksts: 2021. gada Līvānu novada domes vēlēšanas

Saimniecība

Transports

Līvānu dzelzceļa stacija
Jersikas dzelzceļa stacija

Līvānu novadu šķērso vairāki dažādas nozīmes autoceļi. Novada teritoriju šķērso autoceļš A6 (Rīga—Daugavpils—Krāslava—Baltkrievijas robeža (Pāternieki)). Tāpat, novadu šķērso divi reģionālās nozīmes autoceļi — P62 (Krāslava—Preiļi—Madona (Madonas apvedceļš)) un P63 (Līvāni—Preiļi).

Novadu teritoriju šķērso arī dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils, uz kuras Līvānu novada teritorijā atrodas divas stacijas — Līvāni un Jersika.