Lielvārde

pilsēta Latvijā
Šis raksts ir par pilsētu. Par citām jēdziena Lielvārde nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Lielvārde (līdz 1931. gadam Rembate) ir pilsēta Vidzemes dienvidrietumos, Daugavas labajā krastā, Ogres novadā. Viena no senākajām apdzīvotajām vietām Daugavas krastā vēsturiski veidojusies pie Rumbiņas upītes grīvas, kur atradušies gan Daugavas līvu vecākā Uldevenes pilskalns, gan arī Rīgas arhibīskapu Lielvārdes pils. Vairākkārt nopostīta, mūsdienu pilsēta atdzimusi uz blakus esošā Rembates pagasta zemes ap dzelzceļa staciju. 1949. gadā piešķirts pilsētciemata statuss, pilsētas tiesības no 1992. gada. No 2004. gada līdz 2021. gadam Lielvārdes novada centrs.

Lielvārde
Novada pilsēta
1905. gada revolūcijas piemineklis Lielvārdē
1905. gada revolūcijas piemineklis Lielvārdē
Ģerbonis: Lielvārde
Ģerbonis
Lielvārde (Latvija)
Lielvārde
Lielvārde
Koordinātas: 56°43′23″N 24°48′21″E / 56.72306°N 24.80583°E / 56.72306; 24.80583Koordinātas: 56°43′23″N 24°48′21″E / 56.72306°N 24.80583°E / 56.72306; 24.80583
Valsts Karogs: Latvija Latvija
Novads Ogres novads
Pirmoreiz minēta 1201. gadā
Ciems kopš 1925. gada
Pilsētciemats kopš 1949. gada
Pilsētas tiesības kopš 1992. gada
Vēsturiskie
nosaukumi
  • vācu: Lennewarden
  • Rembate
Administrācija
 • Lielvārdes pilsētas un pagasta pārvaldes vadītājs Dzintars Žvīgurs
Platība[1]
 • Kopējā 9,9 km2
 • sauszeme 7,6 km2
 • ūdens 2,2 km2
Iedzīvotāji (2024)[2]
 • kopā 5 853
 • blīvums 768,1 iedz./km2
Laika josla EET (UTC+2)
 • Vasaras laiks (DST) EEST (UTC+3)
Pasta indeksi LV-50(70-71)[3]
Mājaslapa www.lielvarde.lv
Lielvārde Vikikrātuvē
Pamatraksts: Lielvārdes vēsture

Visticamāk, Lielvārdes vārds radies jau vikingu laikos no skandināvu vārda warde — „piestātne”, „krāvums” vai „krauja ar signālugunskuru”. Lielvārdes nosaukums pirmo reizi rakstos minēts 1201. gadā Indriķa hronikāLennewarde, kad tā ietilpa Daugavas Līvzemē.[6] No 1255. gada Lielvārdes draudzes novads (Kirchspiel Lennewarden) piederēja Rīgas arhibīskapiem, bet 15. gadsimta pirmajā pusē arhibīskaps bija spiests pili ieķīlāt ordenim.

Livonijas kara laikā pili nopostīja. 17. gadsimtā Lielvārdes priekšpilī sāka veidoties Lielvārdes muižas apbūve. 1631. gada 21. jūnijā Zviedrijas karalis Gustavs II Ādolfs Lielvārdes draudzes novadu ar visām muižām piešķīra Vulfu dzimtai.

 
Lielvārdes muižas pils (1914).

1861. gadā tika izbūvēta Rembates dzelzceļa stacija, ap kuru arī sāka attīstīties mūsdienu apdzīvotā vieta.[6] 1925. gadā Rembatei piešķīra biezi apdzīvotas vietas (ciema) statusu. 1926. gadā Rembati pievienoja Lielvārdes pagastam. 1931. gadā Rembati pārdēvēja par Lielvārdi (dzelzceļa staciju pārdēvēja jau 1926. gadā). 1949. gadā Lielvārdei piešķīra strādnieku ciemata statusu (no 1961. gada — pilsētciemata) un izveidoja Lielvārdes lauku teritoriju, pakļaujot ciematam likvidēto Kaibalas ciemu. 1970. gados Rembates ciema teritorijas tuvumā izbūvēja militāro lidlauku un armijas vajadzībām pilsētciemata ziemeļu daļā uzcēla daudzdzīvokļu māju kvartālu.[6]

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Lielvārdei 1992. gada 5. martā piešķīra pilsētas tiesības. 2004. gada 16. novembrī Lielvārdes pilsētu ar lauku teritoriju pārveidoja par Lielvārdes novadu. Kopš 2021. gada 1. jūlija Lielvārdes novads, kā arī Lielvārdes pilsēta ir iekļauts Ogres novadā.

 
Daugava pie Lielvārdes

Lielvārde atrodas Daugavas labajā krastā (pie Ķeguma ūdenskrātuves) Rīgas aglomerācijas dienvidaustrumu atzarā un ietilpst Rīgas plānošanas reģionā.[7][8] Tā robežojas ar Lielvārdes pagastu, Rembates pagastu un pa Daugavu ar Birzgales pagastu. Pilsēta atrodas Lejasdaugavas senlejas paplatinājumā 40-49 m vjl. (ūdenskrātuves līmenis 32 m vjl.). Pret Daugavu vērsts Viduslatvijas nolaidenums.[9]

Pēc Ķeguma ūdenskrātuves ierīkošanas cēlās Daugavas ūdens līmenis un applūda plašas teritorijas. Tas ievērojami samazināja Daugavas senleju. Atsegtie dolomīti ir devona vecuma pamatieži, kuros Daugava laika gaitā ir pakāpeniski iegrauzusies, vietām veidojot kanjonveidīgus upes posmus, kas tagad ir applūdināti. Rumbiņas upīte, ietecēdama Daugavā, agrāk veidoja nelielu ūdenskritumu. Arī tas tagad atrodas zem ūdens. Nemitīgi norisinās ūdenskrātuves krastu nobrukumi un noslīdējumi. Virs dolomītu pamatiežiem ir plāna, līdz 10 m bieza kvartāra nogulumu kārta.[8]

Lielvārdi šķērso valsts galvenais autoceļš A6 un dzelzceļš Rīga-Daugavpils. Attālums no Lielvārdes līdz Rīgas centram pa autoceļu A6 ir 52 km.[7]

Ziemas Lielvārdes apkaimē ir salīdzinoši siltākas nekā Ogres novada ziemeļu un austrumu daļā. Gaisa vidējā diennakts temperatūra janvārī ir -6,1 °C, bet jūlijā tā ir 17,1 °C. Sakarā ar Ķeguma ūdenskrātuves ietekmi pie Daugavas vasarā ir nedaudz vēsāks, bet rudenī - siltāks. Gada vidējais nokrišņu daudzums ir 650 - 700 mm.[8]

Iedzīvotāji

labot šo sadaļu
Lielvārdes pilsētas iedzīvotāju etniskais sastāvs 2022. gadā[10]
Latvieši (5289)
  
87%
Krievi (440)
  
7%
Baltkrievi (99)
  
2%
Poļi (58)
  
1%
Ukraiņi (52)
  
1%
Cita un neizvēlēta (111)
  
2%

Lielvārdē labvēlīgā ģeogrāfiskā stāvokļa un ekonomiskās attīstības dēļ iedzīvotāju skaits ir stabilāks nekā pārējās novada pilsētās un vidēji Latvijā.[8] Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes pētījumu par iedzīvotāju migrāciju Latvijā, kopš 2000.gada Lielvārdi ir pametuši 1480 iedzīvotāji, bet uz Lielvārdi ir pārcēlušies 1658 iedzīvotāji, tādejādi Lielvārdes pilsētas migrācijas saldo ir pozitīvs: +178 iedzīvotāji.[7]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±%
1935709—    
19592 945+315.4%
19653 400+15.4%
19704 167+22.6%
19806 014+44.3%
19856 976+16.0%
19895 915−15.2%
19956 802+15.0%
GadsIedz.±%
19977 126+4.8%
20006 418−9.9%
20106 832+6.5%
20116 241−8.7%
20126 666+6.8%
20136 655−0.2%
20146 606−0.7%
20156 492−1.7%
GadsIedz.±%
20166 498+0.1%
20176 369−2.0%
20186 369+0.0%
20196 314−0.9%
20206 321+0.1%
20215 907−6.5%
20226 218+5.3%

Saimniecība un kultūra

labot šo sadaļu

Uzņēmums ar lielāko gada apgrozījumu Lielvārdē 2022. gadā bija SIA "Haitek Latvia".[11] Lielvārdē atrodas novada administratīvās iestādes, Edgara Kauliņa Lielvārdes vidusskola, Lielvārdes pamatskola, Pirmsskolas izglītības iestāde "Pūt vējiņi", mūzikas un mākslas skola, sporta centrs, Lielvārdes luterāņu baznīca un Lielvārdes katoļu baznīca, Andreja Pumpura Lielvārdes muzejs, divi parki (Rembates parks un Lielvārdes parks), kā arī kultūras nams.

  1. 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.
  2. 2,0 2,1 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
  3. Pasta indeksu grāmata
  4. «Teritorijas attīstības plāna, Esošā situācija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 7. martā. Skatīts: 2011. gada 20. maijā.
  5. «Iedzīvotāju skaits un tā izmaiņas statistiskajos reģionos, republikas pilsētās, novadu pilsētās, 21 attīstības centrā un novados». Centrālā statistikas pārvalde. 2020. Skatīts: 2020. gada 19. septembrī.
  6. 6,0 6,1 6,2 «Lielvārdes vēsture». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 24. aprīlī. Skatīts: 2011. gada 2. maijā.
  7. 7,0 7,1 7,2 «Lielvārdes novada attīstības programma 2019 - 2025».
  8. 8,0 8,1 8,2 8,3 Aigars Kuzmins. Ogres novads. Rīga : Mācību grāmata, 1996. ISBN 9984-523-86-1.
  9. Enciclopēdija Latvijas Pilsētas. Rīga : Apgāds "Preses Nams". 1999. ISBN 978-9984-00-357-3.
  10. «Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.06.2022». Skatīts: 22.01.2023.
  11. «Haitek Latvia, SIA. Latvijas uzņēmumu datu bāze.». Skatīts: 2024. gada 14. februārī.