Džūkstes pagasts
Džūkstes pagasts ir viena no Tukuma novada teritoriālajām vienībām tā dienvidaustrumos. Robežojas ar Lestenes, Slampes, Dobeles, Annenieku, Jaunpils, Jaunbērzes un Kalnciema pagastiem.
| Džūkstes pagasts | ||||
|---|---|---|---|---|
 | ||||
|
||||
| Novads: | Tukuma novads | |||
| Centrs: | Džūkste | |||
| Kopējā platība:[1] | 184,5 km2 | |||
| • Sauszeme: | 181,2 km2 | |||
| • Ūdens: | 3,3 km2 | |||
| Iedzīvotāji (2023):[2] | 1 280 | |||
| Blīvums (2023): | 7,1 iedz./km2 | |||
| Izveidots: | 1890. gadā | |||
| Vēsturiskie nosaukumi | ||||
| vācu: | Siuxt-Pönau | |||
| krievu: | Жукстская-Пенауская | |||
 Džūkstes pagasts Vikikrātuvē
| ||||
Daba labot šo sadaļu
Hidrogrāfija labot šo sadaļu
Dunduru pļavas.
Upes labot šo sadaļu
Vēsture labot šo sadaļu
Mūsdienu Džūkstes pagasta teritorijā vēsturiski atradās Džūkstes muiža (Siuxt, Džūkste), Grauzdes muiža (Grausden, Grauzde), Pētermuiža (Peterhof, Pēteri), Pienavas muiža (Pönau), Rumbas jeb Rumbenes muiža (Rumbenhof).
Par pagasta izveidošanas gadu tiek uzskatīts 1890. gads, kad tas tika apvienots ar Pienavas pagastu un līdz 1925. gadam tā nosaukums bija Džūkstes-Pienavas pagasts. 1935. gadā tā platība bija 183,6 km². 1945. gadā pagasta teritorijā tika izveidotas Džūkstes, Lanciņu un Pienavas ciema padomes. 1954. gadā Džūkstes ciemam pievienoja Lanciņu ciemu, 1962. gada daļu Lestenes ciema, savukārt 1962. gadā daļu Džūkstes ciema iekļāva Bērzes ciemā, bet 1971. gadā Kalnciema, Bērzes un Salas ciemos. 1990. gadā Džūkstes ciemu pārdēvēja par pagastu.[4] 2009. gadā pagasts kā teritoriāla vienība tika iekļauts Tukuma novadā.
Iedzīvotāji labot šo sadaļu
Iedzīvotāju skaita izmaiņas labot šo sadaļu
Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.[5]
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
Apdzīvotās vietas labot šo sadaļu
Lielākās apdzīvotās vietas pagasta teritorijā ir Džūkste (pagasta centrs), Lancenieki, Pienava.
Ievērojamas personības labot šo sadaļu
- Aleksandrs fon Mēdems (1770—1842), Kurzemes galma kambarkungs un landhofmeistars
- Teodors Zeiferts (1865—1929), literatūras kritiķis un vēsturnieks
- Gustavs Zemgals (1871—1939), politiķis, Latvijas Valsts prezidents
- Ludis Bērziņš (1870—1965), luterāņu mācītājs, folklorists, dzejnieks
- Kārlis Straubergs (1890—1962), latviešu folklorists, klasiskais filologs
- Eduards Grosbergs (1892-1970), latviešu arhitekts, Latvijas Arhitektu biedrības valdes loceklis, Latvijas Valsts kontroles kolēģijas loceklis. Viens no 1944. gada 17. marta Latvijas Centrālās padomes memoranda parakstītājiem
- Rita Gāle (Uibo) (1925), dzejniece
- Ludvigs Sēja (1885—1962), Latvijas diplomāts, Latvijas ārlietu ministrs (1924), Latvijas sūtnis Lietuvā un Latvijas sūtnis ASV.
- Ansis Lerhis-Puškaitis (1859-1903), rakstnieks
- Martins Lavrovs (1994), hokejists
- Romāns Bargais (1987), aktieris
Saimniecība labot šo sadaļu
Transports labot šo sadaļu
Šī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība un kultūra labot šo sadaļu
Šī sadaļa jāpapildina. |
Džūkstes pagastā atrodas Džūkstes pamatskola un Džūkstes bērnudārzs. Džūkste kā skola jau ir pastāvējusi no 1933. gada un līdz mūsdienām. Džūkstes pagastā kā kultūras cents ir Džūkstes kultūras nams.
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) 2021 - 2022». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 3 oktobris 2023.
- ↑ «Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās pagastu dalījumā» (PDF). Iedzīvotāju reģistra statistika uz 01.01.2016. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. 2016. gada 1. janvārī.
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ OSP
.png){kind=small} | Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |