Liepas pagasts ir viena no Cēsu novada administratīvajām teritorijām. Tā centrs ir Liepa. Atrodas Gaujas un Raunas starpupē. Robežojas ar sava novada Raiskuma, Mārsnēnu un Priekuļu pagastiem, Valmieras novada Kauguru, Vaidavas un Kocēnu pagastiem, kā arī Smiltenes novada Raunas pagastu.

Liepas pagasts
Novads: Cēsu novads
Centrs: Liepa
Kopējā platība:[1] 74,7 km2
 • Sauszeme: 73,5 km2
 • Ūdens: 1,2 km2
Iedzīvotāji (2023):[2] 2 599
Blīvums (2023): 35,4 iedz./km2
Mājaslapa: www.liepaspagasts.lv
Liepas pagasts Vikikrātuvē

Daba labot šo sadaļu

Liepas pagastā atrodas vairāki nozīmīgi ģeoloģijas un ģeomorfoloģijas pieminekļi.

  • Lielā Ellīte — unikāls sufozijas veidojumu komplekss. Alas arka ir lokveidīga un izveidojusies no smilšakmeņiem. Alas platums — 4—5 m, garums — 11m, gaiteņa augstums — 3,5m, alas galā ir metru plata šķērsplaisa, no tā izsplūst avots. Alas vecums tiek lēsts ar aptuveni 7000—6500 gadiem. [4][5]
 
Līču—Laņģu klinšu aiza
  • Mazā Ellīte — smilšakmens ala, kas atrodas gravā pie Liepas kapsētas un Ellīšu mājām. Garums — 8m, vidējais platums — 1,8m, griestu augstums — 1m.[5][6]
  • Baltā klints — atrodās Gaujas krastā. Veidojusies smilšakmenī, aptuveni 400m gara un 12—16 m augsta.[5]
  • Līču — Laņģu klintis — iespaidīgs smilšakmens atsegums. Klints sienas pirmā pakāpe ir 20 m augsta, otrā — 10 m. Klintīs vairākas alas, nišas, avoti. Kopā klinšu sistēma ir aptuveni kilometru gara, kaut arī lielā daļā klintis neatsedzas.[7]
  • Bezdibeņa avots — iztek no Lielās Laņģu alas. Avota dziļums alā vismaz 4 m, debits 2,5 l/s.[8]
  • Ceipu līcis — atrodās pie Speļģiem, netālu no Raunas līča. Ar laiku apaudzis ar mežu. Upes kreisajā krastā atsedzas Ceipu iezis.[8]
  • Baižu ala — Gaujas kreisajā krastā, lejpus Lodes — nišveidīga smilšakmens ala.[9]

Hidrogrāfija labot šo sadaļu

Upes labot šo sadaļu

  • Braslava;
  • Gauja;
  • Grīviņupīte;
  • Rauna — garums 50 km, kritums 183 m. Upes sākums ir straujš, ar stāviem krastiem. Labajā krastā — Raunas Staburags, kas ir veidojies no šūnakmens. Tālāk upe tek gar līdzeniem krastiem, kuri ir aptuveni 3 — 5 m augsti. Gar upes krastiem bieži var sastapt daudzus pārkritušus kokus.[10]

Vēsture labot šo sadaļu

Liepas pagasts izveidots bijušās Liepas muižas (Lindenhof) teritorijā. 1925. gadā Liepas pagastam pievienoja Mūrmuižas pagasta Skangaļu muižas daļu. 1935. gadā Cēsu apriņķa Liepas pagasta platība bija 68,9 km² un tajā dzīvoja 1262 iedzīvotāji.[11] 1945. gadā pagastā izveidoja Dunduru un Liepas ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Cēsu rajona Liepas ciemam 1954. gadā pievienoja likvidēto Dunduru ciemu. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Liepas pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Priekuļu novadā. 2021. gadā Priekuļu novadu iekļāva Cēsu novadā.

Iedzīvotāji labot šo sadaļu

Iedzīvotāju skaita izmaiņas labot šo sadaļu

Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.[12]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±%
19351 350—    
19591 224−9.3%
19672 332+90.5%
GadsIedz.±%
19793 618+55.1%
19893 923+8.4%
20003 401−13.3%
GadsIedz.±%
20112 937−13.6%
20212 631−10.4%

Apdzīvotās vietas labot šo sadaļu

Lielākās apdzīvotās vietas ir Liepa, Dukuļi, Liepasmuiža, Obuļi, Sarkaņi, Saulītes, Skangaļi, Stuķi.

Saimniecība labot šo sadaļu

Akciju sabiedrība „Lode” — ražo keramiskos būvmateriālus. Atrodās 0,3 km no Lodes stacijas. Rūpnīca darbojas kopš 1963. gada. "Lode" izgatavo celtniecības ķieģeļus, dažādu formu figurālos ķieģeļus, keramiskās palodzes, grīdas plāksnes, žogu pārsedzes, grīdas plāksnes.[8]

Lodes mālu karjers — lielākās Liepas devonu mālu atradnes. Atrodās uz dienvidrietumiem no Lodes stacijas. Iegūst dažādu krāsu svītas mālus, kurus izmanto ķieģeļrūpnīca.[8]

Transports labot šo sadaļu

Izglītība un kultūra labot šo sadaļu

Atsauces labot šo sadaļu

  1. 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.
  2. 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) 2021 - 2022». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 3 oktobris 2023.
  3. «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 20. oktobrī. Skatīts: 2018. gada 8. janvārī. Arhivēts 2016. gada 20. oktobrī, Wayback Machine vietnē.
  4. «dabasretumi.lv Velnu Ceplis (Liepas, Lielā Ellīte)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2014. gada 21. oktobrī.
  5. 5,0 5,1 5,2 «Priekuļu novads. Sadaļa: Pagastu vēsture». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 16. decembrī. Skatīts: 2013. gada 28. novembrī.
  6. «Tūrisma objekts:Mazā Ellīte». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 24. martā. Skatīts: 2014. gada 21. oktobrī.
  7. «Līču—Laņģu klintis». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 14. maijā. Skatīts: 2014. gada 21. oktobrī.
  8. 8,0 8,1 8,2 8,3 Ermane, V. (2009) Liepas pagasts, vietas un vārdi. LĢIA tipogrāfija „Latvijas karte”
  9. «Baižu ala». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 5. jūlijā. Skatīts: 2013. gada 28. novembrī.
  10. «Rauna». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 16. septembrī. Skatīts: 2013. gada 28. novembrī.
  11. Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
  12. OSP