Mazsalaca
Mazsalaca ir pilsēta Vidzemes ziemeļos, Valmieras novadā. Atrodas Salacas labajā krastā, pie Mazsalacas ir viens no gleznainākajiem upes posmiem ar klintīm un alām, lejpus pilsētas sākas Salacas ielejas dabas parks. Attālums līdz Valmierai 45 km, līdz Rīgai — 149 km.
| Mazsalaca | ||
|---|---|---|
| pilsēta | ||
.jpg) | ||
| ||
  Mazsalaca | ||
| Koordinātas: 57°51′37″N 25°03′21″E / 57.86028°N 25.05583°EKoordinātas: 57°51′37″N 25°03′21″E / 57.86028°N 25.05583°E | ||
| Valsts |
 Latvija | |
| Novads | Valmieras novads | |
| Pilsētas tiesības | kopš 1928. gada | |
| Vēsturiskie nosaukumi | vācu: Salisburg | |
| Platība[1] | ||
| • Kopējā | 2,9 km2 | |
| • sauszeme | 2,8 km2 | |
| • ūdens | 0,1 km2 | |
| Augstums | 55 m | |
| Iedzīvotāji (2022)[2] | ||
| • kopā | 1 075 | |
| • blīvums | 385,3 iedz./km2 | |
| Laika josla | EET (UTC+2) | |
| • Vasaras laiks (DST) | EEST (UTC+3) | |
| Pasta indeksi | LV-4215 | |
| Mājaslapa |
www | |
 Mazsalaca Vikikrātuvē | ||
VēstureLabot
Vieta, kur mūsdienās atrodas Mazsalaca, apdzīvota jau vidējā akmens laikmetā — ap 5000 gadu p.m.ē. Vēlāk novadā apmetušies lībieši, no lībiešu valodas arī cēlusies virkne šī novada ģeogrāfisko nosaukumu, piemēram, upes Salaca, Ķirele, Iģe, Ramata u.c. Mazsalacas Sv. Marijas baznīca dokumentos pirmo reizi minēta 1533. gadā, poļu—zviedru karu laikā tā tika nopostīta. Zviedru Vidzemes laikā ap 1697. gadu baznīca pēc zviedru karaļa Kārļa XI pavēles atkal atjaunota. 1890. gadā tās vietā uzcelta pašreizējā Mazsalacas Svētās Annas evaņģēliski luteriskā baznīca.
1861. gadā Valtenberģu muižas īpašnieks Arnolds Fītinghofs zemniekiem par dzimtu te iznomāja pirmos apbūves gabalus un šajā vietā sākās pirmo namu celtniecība. Šajā laikā uzcēla pirmo tiltu pār Salacu. Jādomā, ka to veicinājusi ģeogrāfiski izdevīgā atrašanās vieta — jau senatnē šeit krustojušies Rūjienas—Ainažu un Valmieras—Pērnavas un citi apkārtnes apdzīvoto vietu ceļi.
Mazsalacas miestiņa iedzīvotāju skaits 1918. gadā sasniedza 1100 cilvēku, tie apdzīvoja 80 namus. Miests attīstījās lēni, pēc gandrīz 10 gadiem — 1927. gadā, iedzīvotāju skaits tajā bija pieaudzis līdz 1210 cilvēkiem. Savukārt namu skaits sasniedza 87.[4] 1928. gadā Mazsalacai piešķīra pilsētas tiesības.
CilvēkiLabot
Mazsalacā dzimuši un/vai dzīvojuši:
- Gustavs Ērenpreiss (1891—1956) — velosipēdu izgatavotājs;
- Augusts Kirhenšteins (1876—1963) — mikrobiologs un politiķis;
- Valters Hirte (1913—1983) — koktēlnieks;
- Ansis Epners (1937—2003) — kinorežisors;
- Oskars Perro (1918—2003) — leģionārs un rakstnieks.
AtsaucesLabot
- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.
- ↑ 2,0 2,1 «Pilsētu (blīvi apdzīvotu) un lauku (reti apdzīvotu) teritoriju iedzīvotāju skaits reģionos, pilsētās, novados un pagastos (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) – Teritoriālā vienība, Laika periods un Rādītāji». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 22 decembris 2022.
- ↑ «Iedzīvotāju skaits un tā izmaiņas statistiskajos reģionos, republikas pilsētās, novadu pilsētās, 21 attīstības centrā un novados». Centrālā statistikas pārvalde. 2020. Skatīts: 2020. gada 19. septembrī.
- ↑ Apinis K. Latvijas pilsētu vēsture. Rīgā, 1931. g., 42.lpp
Skatīt arīLabot
Ārējās saitesLabot
- Mazsalacas pilsētas mājaslapa
- Mazsalacas pilsētas plāns
- Reinis Cukurs. Mazsalacas pagasta hronika 1127–1941 Archived 2022. gada 30. janvārī, Wayback Machine vietnē.
 | Šis ar Latvijas ģeogrāfiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |