Lūznavas pagasts
Lūznavas pagasts ir Rēzeknes novada teritoriāla vienība tā dienvidu daļā. Robežojas ziemeļos ar Ozolaines pagastu, austrumos ar Čornajas pagastu, dienvidos ar Mākoņkalna un Maltas pagastiem, rietumos ar Silmalas pagastu. Pagasta centrs atrodas Lūznavā.
| Lūznavas pagasts | |
|---|---|
 | |
| Novads: | Rēzeknes novads |
| Centrs: | Lūznava |
| Kopējā platība:[1] | 73,7 km2 |
| • Sauszeme: | 70,2 km2 |
| • Ūdens: | 3,5 km2 |
| Iedzīvotāji (2024):[2] | 787 |
| Blīvums (2024): | 11,2 iedz./km2 |
| Izveidots: | 1945. gadā |
| Mājaslapa: | www |
 Lūznavas pagasts Vikikrātuvē
| |
Daba
labot šo sadaļuDaļa pagasta teritorijas ietilps Rāznas nacionālajā parkā.[4]
Hidrogrāfija
labot šo sadaļuEzeri
labot šo sadaļuPagasta teritorijā ir desmit ezeri:[5]
Dupānu ezers, Harčenku ezers, Kiuleņu ezers, Rāznas ezers, Rubčinskas ezers, Serpovkas ezers, Špogu ezers, Ūzulišķu ezers,Viertiukšņa ezers, Zosnas ezers.
Upes
labot šo sadaļuPagasta teritorijā ir trīs upes:[6]
Vēsture
labot šo sadaļuPagastā agrāk atradās Laizēnu muiža, Lūznavas (Dlužņevas, Glužņevas) nosaukums cēlies no tās īpašnieku brāļu Dlužņevsku vārda. 1870. gados viņi pārdeva savus īpašumus ģenerālim Staņislavam Kerbedzim, pēc kura projekta esot uzcelta Lūznavas muiža (1905-1911) un izveidots parks.
1945. gadā Rēzeknes apriņķa Maltas pagastā izveidoja Špēļu ciema padomi. Špēļu ciems ietilpis Maltas (1949-1959) un Rēzeknes (pēc 1959. gada) rajonos. Špēļu ciemam 1954. gadā pievienoja likvidēto Vertukšņas ciemu, 1960. gadā padomju saimniecības "Malta" un sanatorijas "Rāzna" teritorijas pievienoja Maltas strādnieku ciematam, 1965. gadā Špēļu ciemam pievienoja daļu no Maltas lauku teritorijas, 1971. gadā — daļu likvidētā Bumbišķu ciema un Zosnas ciema padomju saimniecības "Malta" teritoriju. 1989. gadā Špēļu ciemu pārdēvēja par Lūznavas ciemu.[7] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Lūznavas pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāvas Rēzeknes novadā.
Kultūras pieminekļi
labot šo sadaļuPagasta teritorijā ir septiņi valsts nozīmes un septiņi vietējās nozīmes kultūras pieminekļi.[8]
Valsts nozīmes arhitektūras pieminekļi:
- Zosnas muižas Kungu māja
- Zosnas muižas apbūve
- Lūznavas muižas parks
- Lūznavas muižas klēts
- Lūznavas muižas Kungu māja (Jaunā pils)
- Lūznavas (Glužņevas) muižas apbūve
Valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis - Višķeru senkapi.
Apskates objekti
labot šo sadaļu
Pagastā ir vairāki apskates objekti. Tie ir:
Iedzīvotāji
labot šo sadaļuPagastā apmēram 60% ir latvieši, bet 40% krievi, pārsvarā vecticībnieki.
Iedzīvotāju skaita izmaiņas
labot šo sadaļuEsošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.[13]
|
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||
1897. gadā ieskaitot 650 vecticībniekus.
Apdzīvotās vietas
labot šo sadaļuAstiki, Dupini, Grumuži, Gudeļi, Harčenki, Ismeri, Kivleņi, Ļadi, Lūznava, Maiziki, Markovka, Mostovaja, Pustoška, Pušbāri, Rabskova, Regži, Rubčinska, Rutki, Serpovka, Skradeļi, Soboļi, Stilbi, Turčāni, Ūzuliški, Veczosna, Vertukšne (Vertukšņa), Višķeri un Zosna
Reliģija
labot šo sadaļuPagastā atrodas Ismeru vecticībnieku draudzes dievnams, ka arī Zosnas Svētā Erceņģeļa Miķeļa Romas katoļu baznīca, kura atrodas Zosnas muižas apbūves teritorijā. Tā tika celta 1800. gadā, pārbūvēta 1825 gadā. Baznīcā atrodas slavena altārglezna "Madonna ar bērnu" un krucifikss, kas ir vēl vecāks, nekā pati baznīca.
Saimniecība
labot šo sadaļuTransports
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība un kultūra
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 7 janvāris 2025.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
- ↑ https://www.pmlp.gov.lv/lv/iedzivotaju-registra-statistika-2020-gada
- ↑ «Rāznas nacionālais parks». daba.gov.lv. Skatīts: 2020. gada 15. decembrī.
- ↑ «Lūznavas pagasta ezeri». LĢIA vietvārdu datubāze. Skatīts: 2020. gada 15. decembrī.[novecojusi saite]
- ↑ «Lūznavas pagasta upes». LĢIA vietvārdu datubāze. Skatīts: 2020. gada 15. decembrī.[novecojusi saite]
- ↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
- ↑ «Lūznavas pagasta kultūras pieminekļi». is.mantojums. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 27. Maijs. Skatīts: 2020. gada 15. decembrī.
- ↑ «Lūznavas muiža un parks». latgale.travel. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 3. Decembris. Skatīts: 2020. gada 15. decembrī.
- ↑ «Zosnas muiža». rezeknesnovads.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 6. janvārī. Skatīts: 2020. gada 15. decembrī.
- ↑ «Zosnas katoļu baznīca». latgale.travel. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 16. aprīlī. Skatīts: 2020. gada 15. decembrī.
- ↑ «Ismeru vecticībnieku lūgšanu nams». latgale.travel. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 13. aprīlī. Skatīts: 2020. gada 15. decembrī.
- ↑ OSP
.png){kind=small} | Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |