Bērzes pagasts
- Šis raksts ir par mūsdienu pagastu Dobeles novadā. Par Bērzes pagastu Jelgavas apriņķī skatīt rakstu Jaunbērzes pagasts.
Bērzes pagasts ir viena no Dobeles novada administratīvajām teritorijām tā ziemeļaustrumos. Robežojas ar sava novada Dobeles pilsētu un Krimūnu, Dobeles un Jaunbērzes pagastiem, kā arī Jelgavas novada Līvbērzes un Glūdas pagastiem.
| Bērzes pagasts | |
|---|---|
 | |
| Novads: | Dobeles novads |
| Centrs: | Šķibe |
| Kopējā platība:[1] | 80,6 km2 |
| • Sauszeme: | 78,9 km2 |
| • Ūdens: | 1,6 km2 |
| Iedzīvotāji (2022):[2] | 1 589 |
| Blīvums (2022): | 20,1 iedz./km2 |
 Bērzes pagasts Vikikrātuvē
| |
DabaLabot
HidrogrāfijaLabot
ŪdenstecesLabot
Ālave, Bērze, Gaurata, Pienava, Pikšu grāvis, Strautiņauce, Šķibes dārza grāvis, Virkus grāvis.
ŪdenstilpesLabot
VēstureLabot
Mūsdienu Bērzes pagasta teritorijā vēsturiski atradās Bērzu jeb Bērzes muiža (Bershof, Bērze), Kreijas muiža (Kraienhof), Krišjāņa muiža (Christianshof), Lielvirkus muiža (Groß-Heiden, Virkus), Miltiņu muiža (Dorotheenhof, Miltiņi), Plepju muiža (Pleppenhof), Udzes muiža (Udsen).
1945. gadā Jelgavas apriņķa Šķibes pagastā tika izveidota Austrumu ciema padome. 1954. gadā Dobeles rajona Austrumu ciemam pievienoja likvidētā Šķibes ciema Mičurina kolhoza teritoriju. 1963. gadā Austrumu ciema kolhoza «Nākotne» 5. brigādes teritoriju pievienoja Līvbērzes ciemam. 1965. gadā Austrumu ciemam pievienota Deģu ciema padomju saimniecības «Šķibe» teritorija, 1968. gadā - Auru ciema padomju saimniecības «Krimūnas» un Bites ciema padomju saimniecības «Krimūnas» teritoriju. 1971. gadā padomju saimniecības «Krimūnas» teritorija pievienoja Krimūnu ciemam. 1977. gadā pievienota daļa Bērzes un Dobeles ciemu teritorijas, bet daļa Austrumu ciema teritorijas pievienota Glūdas ciemam. 1979. gadā pievienota daļa Dobeles ciema teritorijas bet daļa Austrumu ciema pievienota Krimūnu ciemam.[4] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu un pārdēvēja par Bērzes pagastu, bet lielākā daļa pirmskara Bērzes pagasta tagad ietilpst Jaunbērzes pagastā.[5] 2009. gadā Bērzes pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Dobeles novadā.
PieminekļiLabot
- Bērzes luterāņu baznīca
- Bērzes kapliča
- Bērzes muižas apbūve (divas klētis)
- Bērzes ūdensdzirnavu apbūve (dzirnavu un dzīvojamā ēka)
- Dzīvojamā ēka Saulieši
- Kreijas muižas kungu māja
- Strazdu viduslaiku kapsēta
- Virkus muižas apbūve (kungu māja, klēts, kapliča, parks)
IedzīvotājiLabot
Apdzīvotās vietasLabot
Lielākās apdzīvotās vietas ir Miltiņi, Šķibe (pagasta centrs), Bērze, Virkus, Runči.
Ievērojamas personībasLabot
- Kristaps Bergs (1843—1907) — latviešu būvuzņēmējs, namīpašnieks un izdevējs
- Jānis Bētiņš (1830—1912) — mūziķis
- Kārlis Bētiņš (1867—1943) — šahists
- Jānis Bētiņš (1856—1946) — šahists un problēmists
- Roberts Bētiņš (1875—1961) — šahists
- Teodors Bētiņš (1859 — 1936) — augļkopis
- Kārlis Ulmanis (1877—1942) — politiķis, vairākkārtējs Latvijas Ministru prezidents (1918—1940)
SaimniecībaLabot
TransportsLabot
Šī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība un kultūraLabot
Šī sadaļa jāpapildina. |
AtsaucesLabot
- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Pilsētu (blīvi apdzīvotu) un lauku (reti apdzīvotu) teritoriju iedzīvotāju skaits reģionos, pilsētās, novados un pagastos (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) – Teritoriālā vienība, Laika periods un Rādītāji». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 22 decembris 2022.
- ↑ Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.
- ↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
.png){kind=small} | Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |