Piltene
Piltene ir sena pilsēta Kurzemes ziemeļu daļā, Ventspils novadā, pie Zvirbuļupes ietekas Ventas upes vecajā gultnē - Vecventā. Slavena ar to, ka savā laikā ir bijusi Kurzemes bīskapijas galvenā pilsēta un tās pēdējā bīskapa un vienīgā Livonijas karaļa Magnusa pēdējā rezidence 16. gadsimtā.
| Piltene | |||
|---|---|---|---|
| Novada pilsēta | |||
 Piltenes pilsdrupas un baznīca | |||
| |||
  Piltene | |||
| Koordinātas: 57°13′31″N 21°40′33″E / 57.22528°N 21.67583°EKoordinātas: 57°13′31″N 21°40′33″E / 57.22528°N 21.67583°E | |||
| Valsts |
 Latvija | ||
| Novads | Ventspils novads | ||
| Pilsētas tiesības | kopš 1557. gada | ||
| Vēsturiskie nosaukumi |
vācu: Pilten poļu: Piltyń | ||
| Platība[1] | |||
| • Kopējā | 5,5 km2 | ||
| • sauszeme | 5,4 km2 | ||
| • ūdens | 0,1 km2 | ||
| Augstums | 5 m | ||
| Iedzīvotāji (2024)[2] | |||
| • kopā | 821 | ||
| • blīvums | 152,0 iedz./km2 | ||
| Laika josla | EET (UTC+2) | ||
| • Vasaras laiks (DST) | EEST (UTC+3) | ||
| Pasta indeksi | LV-3620 | ||
 Piltene Vikikrātuvē | |||
Vēsture
labot šo sadaļuPirms 13. gadsimta, vēl pirms Ventspils dibināšanas, Piltene veidojās kā Ventas lejteces galvenā tirdzniecības vieta, drošā attālumā no Baltijas jūras sirotāju (vikingu) tieša uzbrukuma draudiem. Līdzīgā veidā veidojās senās upju ostas Daugmalē, Jelgavā, Grobiņā un Turaidā. Iespējams arī, ka vecā kuršu osta atradusies pie Lagzdīnes pilskalna. Ap 1220. gadu, pēc nepierādītām hipotēzēm un tautas teikām, Dānijas karalis Valdemārs II (1170–1241) licis Piltenē uzbūvēt pili. Ir zināms, ka šajā laikā dāņu karaspēks karaļa Valdemāra II vadībā iekaroja Tallinu (1219), bet Zobenbrāļu ordenis iekaroja Sāmsalu (1227). 1230. gadā kuršu ķēniņa Lamekina līgumā ar Romas pāvesta sūtni Alnas Balduīnu latīņu valodā pieminēta kiligunda Langis, kas atbilst mūsdienu Landzei, atrodas pāris km attālumā no Piltenes. 1309. gadā pirmo reizi tika pieminēta Kurzemes bīskapa Burharda (Burchard) (1300-1311) Piltenes pils, kurā atradusies bīskapa kanceleja un soģa (Stiftsvogt) sēdeklis. 1330. gadā lietuviešu karaspēks aplencis pili, bet nespēja to ieņemt. Ap pili bijis miestiņš (suburbium). 1350. gadā Pilteni piemeklēja mēra epidēmija.
1557. gadā Piltenei piešķīra Rīgas pilsētas tiesības un tiesas varu pēc Aizputes, Kuldīgas un Ventspils namnieku parauga. 1559. gadā Dānijas karalis Frederiks II no Kurzemes un Sāmsalas bīskapa Jāņa IV Minhauzena nopirka viņa tiesības uz Sāmsalu, bet pēc tam 1560. gada maijā no koadjutora Ulriha Bēra, kuram saskaņā ar kanoniskajām tiesībām pēc bīskapa nāves vai atteikšanās būtu jākļūst par jauno Kurzemes bīskapu, atpirka arī Kurzemes bīskapa tiesības par labu savam jaunākajam brālim Magnusam. 1578. gadā pēc zaudētās cīņas par Livonijas karalistes izveidi Krievijas cara Ivana IV vasaļatkarībā, Magnuss apmetās Piltenē kā pēdējais luterticīgais Kurzemes bīskaps. 1579. gadā Magnuss padevās Polijas virskundzībai. 1583. gadā bīskaps Magnuss, neatstādams mantiniekus, mira Piltenē. Līdz ar to Kurzemes bīskapijas pastāvēšanu uzskata par izbeigušos. 1585. gadā pēc tā sauktā "Piltenes mantojuma kara" (Kronborgas miera līgums) Dānija pilnībā atteicās no bijušās Kurzemes bīskapijas teritorijas par labu Polijai-Lietuvai.
1617. gadā Kurzemes bīskapija tika pārvērsta par autonomu Piltenes apgabalu Polijas-Lietuvas pakļautībā. Visa administratīvā vara pārgāja Aizputei. 1585. gadā pils inventarizācijas akti uzrāda tās izpostīto stāvokli. 1621. gadā tika pieminēts, ka pils ir pa pusei sagruvusi, savukārt ap 1750. gadu sagāzās pēdējā pils apdzīvojamā daļa.[4]
Iedzīvotāji
labot šo sadaļuIedzīvotāju skaita izmaiņas
labot šo sadaļu
|
|
| |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Skatīt arī
labot šo sadaļu
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 31 jūlijs 2024.
- ↑ 2,0 2,1 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
- ↑ «Iedzīvotāju skaits un tā izmaiņas statistiskajos reģionos, republikas pilsētās, novadu pilsētās, 21 attīstības centrā un novados». Centrālā statistikas pārvalde. 2020. Skatīts: 2020. gada 19. septembrī.
- ↑ Piltene (Pilten) Arhivēts 2007. gada 28. septembrī, Wayback Machine vietnē., tournet.lv
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Piltene.
- Latvijas Nacionālās enciklopēdijas šķirklis
- Austrumeiropas enciklopēdijas raksts (vāciski)
- Piltenes apraksts tūrisma mājas lapā
- Piltenes vēstures apskats
- Piltenes baznīca[novecojusi saite]
 | Šis ar Latvijas ģeogrāfiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |