Līgatne
- Šis raksts ir par pilsētu. Par citām jēdziena Līgatne nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Līgatne (arī Lejas Līgatne)[4] ir pilsēta Gaujas kreisajā krastā, Cēsu novadā Vidzemē. Pilsētu mēdz saukt arī par "alu pilsētu". Tā atrodas pie Līgatnes upes ietekas Gaujā, no kuras arī cēlies pilsētas nosaukums.
| Līgatne | ||
|---|---|---|
| Novada pilsēta | ||
 Līgatnes papīrfabrika | ||
| ||
  Līgatne | ||
| Koordinātas: 57°13′56″N 25°02′45″E / 57.23222°N 25.04583°EKoordinātas: 57°13′56″N 25°02′45″E / 57.23222°N 25.04583°E | ||
| Valsts |
 Latvija | |
| Novads | Cēsu novads | |
| Pilsētas tiesības | no 1993. gada | |
| Vēsturiskie nosaukumi | vācu: Ligat, Conradsruhe | |
| Platība[1] | ||
| • Kopējā | 7,1 km2 | |
| • sauszeme | 6,9 km2 | |
| • ūdens | 0,2 km2 | |
| Augstums | 88 m | |
| Iedzīvotāji (2024)[2] | ||
| • kopā | 1 009 | |
| • blīvums | 146,2 iedz./km2 | |
| Laika josla | EET (UTC+2) | |
| • Vasaras laiks (DST) | EEST (UTC+3) | |
| Pasta indeksi | LV-4110 | |
| Mājaslapa | www.ligatne.lv | |
 Līgatne Vikikrātuvē | ||
Līgatne ir viens no vissenākajiem papīra ražošanas centriem Latvijā. Papīru šeit uzsāka ražot 1815. gadā papīra ražošanai pielāgotās Paltmales muižas miltu dzirnavās, bet papīrfabrika, kas darbojas arī mūsdienās, uzcelta nedaudz vēlāk. Pēc papīrfabrikas uzcelšanas Līgatne sāka veidoties par apdzīvotu vietu, kas pilsētas tiesības ieguva 1993. gadā.
Līgatne atrodas Gaujas nacionālā parka teritorijā. Pie Līgatnes atrodas Līgatnes dabas takas — meža masīvs ar vairāk kā 5 km garumā ierīkotām takām un celiņiem gājējiem un velosipēdistiem, kā arī jāšanai, kur voljeros var novērot Latvijas faunai raksturīgos savvaļas dzīvniekus un putnus. Līgatnē atrodas arī pārceltuve pār Gauju. Līgatnes apkārtnē Gaujas krasti ir klinšaini un neparastas formas.
Vēsture
labot šo sadaļuLīgatnes vārds (Ligat) pirmo reizi sastopams Zviedru Vidzemes laika dokumentos 17. gadsimta pirmajā pusē. 1630. gadā vaku grāmatā redzams, ka tā saucās kādas mājas Siguldas pilsnovada latviešu vakā un tāds nosaukums bija arī krogam, kas atradās pie Rīgas — Cēsu ceļa, Līgates upītes krastā.
Izšķirošs Līgatnes attīstībā bija 1815. gads, kad Rīgas zīda tirgotājs Konrāds Justus Štorhs no Paltmales muižas nopirka zemesgabalu, lai uz tā celtu papīra dzirnavas.
Sākotnēji papīru ražoja pielāgotās Paltmales muižas miltu dzirnavās, bet jau 1816. gadā uzcēla jaunas papīra dzirnavas, jeb tā saukto roku darba fabriku (Handfabrik, saukta arī par Anfabriku vai Ānfabriku). Handfabrikā papīru ar rokām ražoja līdz pat 1871. gadam. 1830. gadā tika pabeigta jaunas, tā sauktās Galvenās vai Vidusfabrikas ēkas celtniecība. Šajā ēkā Līgatnes papīrfabrika darbojās līdz 2014. gadam.
Ar 19. gadsimta beigām saistās Līgatnes uzplaukuma laiks. Šajā laikā papīrfabrika izvērsa plašu celtniecību — būvēja strādnieku un administrācijas dzīvojamās mājas, kā arī slimnīcu, dzemdību namu, fabrikas klubu, skolu, nespējnieku namu un aptieku. Fabrikā bija savam laikam unikāls sociālais modelis: strādniekiem tika piešķirts bezmaksas dzīvoklis, elektrība, apkure, medicīniskā aprūpe, izglītība bērniem, nodrošinājums vecajiem cilvēkiem.
Pateicoties salīdzinoši labajiem sadzīves apstākļiem, 1905. gada revolūcijas laiks Līgatnē pagāja mierīgi.
Pirmā pasaules kara laikā papīrfabrika tika daļēji (1915. gadā) un pēc tam pilnīgi (1917. gadā) evakuēta. Papīra ražošana atsākās 1921. gadā. 1925. gadā papīrfabrikas ciemam ar Līgatnes nosaukumu tika piešķirts biezi apdzīvotas vietas (ciema) statuss. 1935. gadā Līgatnei pievienoja upītes pretējā krastā esošo Spriņģukalna ciemu un tā tika pārdēvēta par Līgatnes papīrfabriku, lai atšķirtu no Līgatnes stacijas ciema, kas izveidojās pie 6 km attālās dzelzceļa stacijas.
Otrā pasaules kara laikā papīrfabrika turpināja strādāt līdz pat 1944. gadam, kad atkāpjoties vācu armija daļēji fabriku saspridzināja. Bojājumi nebija smagi, un ražošana atkal atsākās 1945. gadā.
1949. gadā Līgatnei piešķīra strādnieku ciemata (no 1961. gada — pilsētciemata) statusu. 1993. gadā Līgatne ieguva pilsētas tiesības. Kopš 2009. gada — Līgatnes novada centrs. 2021. gada Līgatnes novadu pievienoja jaunajam Cēsu novadam.
Iedzīvotāji
labot šo sadaļuIedzīvotāju skaita izmaiņas
labot šo sadaļuEsošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.[5]
|
|
| |||||||||||||||||||||||||||||||||
Tuvākās apskates vietas
labot šo sadaļuŠis raksts jāpārraksta saistītā tekstā. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. |
Šajā rakstā nav ievērots enciklopēdisks valodas stils Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, pārrakstot to. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. Vikipēdija nav ceļvedis tūristiem |
- Līgatnes papīrfabrika.
- Līgatnes pagrabalas.
- Līgatnes pārceltuve.
- Padomju valdības pazemes bunkurs — patvērums un komandpunkts kodolkara gadījumā.
- Līgatnes dabas takas.
- Gūdu klintis.
- Vienkoču parks.
Ievērojamas personības
labot šo sadaļuLīgatnē dzimuši:
- Andris Bērziņš (1952) — aktieris,
- Edgars Imants Siliņš (1927—1998) — fiziķis,
- Egils Siliņš (1961) — dziedātājs, basbaritons.
Literatūra
labot šo sadaļu- "Latvijas ceļvedis" Izdevniecība "Karšu izdevniecība Jāņa Sēta" 2007. gads
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 31 jūlijs 2024.
- ↑ 2,0 2,1 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
- ↑ «Iedzīvotāju skaits un tā izmaiņas statistiskajos reģionos, republikas pilsētās, novadu pilsētās, 21 attīstības centrā un novados». Centrālā statistikas pārvalde. 2020. Skatīts: 2020. gada 19. septembrī.
- ↑ Vietvārdu datubāze
- ↑ OSP
Ārējās saites
labot šo sadaļu | Šis ar Latvijas ģeogrāfiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |