Kuldīgas novads

pašvaldība Latvijā no 2021. gada 1. jūlija
Šis raksts ir par administratīvo vienību Latvijā no 2021. gada. Par iepriekšējo administratīvo vienību ar tādu pašu nosaukumu skatīt rakstu Kuldīgas novads (2009—2021).

Kuldīgas novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1. jūlijā izveidota Latvijas pašvaldība, kurā tika apvienoti Kuldīgas novads, Alsungas novads un Skrundas novads. Novada centrs atrodas Kuldīgas pilsētā. Robežojas dienvidrietumos ar Dienvidkurzemes novadā, ziemeļos ar Ventspils novadu, ziemeļaustrumos ar Talsu novadu, austrumos ar Tukuma novadu un dienvidaustrumos ar Saldus novadu.

Kuldīgas novads
Kuldīgas novads karte 2021.png
Kuldīgas novads no 2021. gada 1. jūlija Kuldīgas novads no 2021. gada 1. jūlija
Kuldīgas novada ģerbonis
Ģerbonis
Centrs: Kuldīga
Kopējā platība: 2505,2 km2
Iedzīvotāji (2021): 27 736
Blīvums: 12.6 iedz./km2
Izveidots: 2021. gadā
Domes priekšsēdētājs: Inga Bērziņa("Kuldīgas novadam")
Mājaslapa: www.kuldiga.lv
Kuldīgas novads Vikikrātuvē

Novada teritorija pilnībā pārklājas ar pirms iepriekšējās administratīvi teritoriālās reformas pastāvējušā Kuldīgas rajona teritoriju.

Teritoriālais iedalījumsLabot

Alsungas pagasts, Ēdoles pagasts, Gudenieku pagasts, Īvandes pagasts, Kabiles pagasts, Kuldīgas pilsēta, Kurmāles pagasts, Laidu pagasts, Nīkrāces pagasts, Padures pagasts, Pelču pagasts, Raņķu pagasts, Rendas pagasts, Rudbāržu pagasts, Rumbas pagasts, Skrundas pagasts, Skrundas pilsēta, Snēpeles pagasts, Turlavas pagasts un Vārmes pagasts.

DabaLabot

Kuldīgas novada ZR daļa atrodas Piejūras zemienē, vidusdaļa un rietumi pieder pie paugurainās Rietumkurzemes augstienes (100-120 m vjl, Vārdupes kalns 140 m), gar Ventas senleju (0,1-0,3 km plata, pie Kuldīgas sasniedz 15 m dziļumu) un ziemeļaustrumos 14-22 km platā Ventas-Usmas ieplaka, austrumos Austrumkurzemes augstiene (60-110 m vjl). Augsnes — velēnu vidēji podzolētās gleja, velēnu gleja un purvu. Meži ap pusi no teritorijas. Derīgie izrakteņi — māls (Padure, Imanta, Pakalni, Mučukalni), smilts (Skudras), arī grants, saldūdens kaļķieži (Vilgāle, Turlava), ģipšakmens. Kūdra (Ozolu, Tīrlauku, Umuļu purvi),[1] nedaudz naftas (Adzes).[2] Ziemeļdaļā sastopams dolomīts un karsta procesi.[2]

Vidējā temperatūra: -3° C — -4,5 ° C janvārī, + 17 ° C jūlijā. Nokrišņu daudzums 600—700 mm gadā.[1]

UpesLabot

ŪdenstilpesLabot

48 ezeri, kas lielāki par 1 ha. Lielākie: Vilgales ezers 2,4 km², Lielais un Mazais Nabes ezeri 1,4 km².[1]

VēstureLabot

Apdzīvotība Kuldīgas novada teritorijā zināma kopš 2. gadu tūkstoša p.m.ē. 9.-13. gadsimtā lielākā daļa teritorijas ietilpa Bandavas zemē. 13. gadsimtā līdz 1267. gadam teritoriju pilnībā iekaroja Livonijas ordenis. Daļa no tās tika iekļauta Kuldīgas komturejā, daļa — Kurzemes bīskapijā. No 1562. gada pēc Kurzemes hercogistes izveides kļuva par Kuldīgas virspilskunga tiesas centrālo daļu. 1596. gadā Turlavā tika nodibināta pirmā dzelzs apstrādes manufaktūra hercogistē. 17. gadsimta vidū hercogs Jēkabs izveidoja tam laikam plašu manufaktūru rūpniecību, kura tika izpostīta Otrajā Ziemeļu karā.[1] Pēc hercogistes pievienošanas Krievijas impērijai tika iekļauta Kurzemes guberņā.

IedzīvotājiLabot

Lielākās apdzīvotās vietas
N# Nosaukums Statuss Pagasts Iedzīvotāji
(2021)[3][4]
1. Kuldīga Pilsēta - 10 710
2. Skrunda Pilsēta - 2028
3. Priedaine Ciems Kurmāles 809
4. Alsunga Ciems Alsungas 684
5. Vārme Ciems Vārmes 465
6. Pelči Ciems Pelču 426
7. Ēdole Ciems Ēdoles 374
8. Mežvalde Ciems Rumbas 352
9. Rudbārži Ciems Rudbāržu 351
10. Kabile Ciems Kabiles 334

Nacionālais sastāvsLabot

Kuldīgas novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2022. gadā[5]
Latvieši (25577)
  
93.6%
Krievi (650)
  
2.4%
Lietuvieši (425)
  
1.6%
Ukraiņi (214)
  
0.8%
Baltkrievi (165)
  
0.6%
Cita un neizvēlēta (292)
  
1.0%

PašvaldībaLabot

TautsaimniecībaLabot

IzglītībaLabot

SportsLabot

KultūraLabot

ReliģijaLabot

Ievērojami novadniekiLabot

Ievērojamas vietasLabot

Attēlu galerijaLabot

AtsaucesLabot

Ārējās saitesLabot

Skatīt arīLabot