Vaives pagasts
Vaives pagasts ir viena no divām Cēsu novada administratīvajām teritorijām. Robežojas ar Cēsu pilsētu, kā arī Priekuļu, Veselavas, Dzērbenes, Taurenes, Skujenes pagastu, Amatas un Drabešu pagastiem. Pagasta centrs atrodas Rīdzenē.
Vaives pagasts | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|
|
||||||
Novads: | Cēsu novads | |||||
Centrs: | Rīdzene | |||||
Kopējā platība:[1] | 153,7 km2 | |||||
• Sauszeme: | 151,2 km2 | |||||
• Ūdens: | 2,5 km2 | |||||
Iedzīvotāji (2024):[2] | 1 322 | |||||
Blīvums (2024): | 8,7 iedz./km2 | |||||
Mājaslapa: | www | |||||
Vaives pagasts Vikikrātuvē |
Daba
labot šo sadaļuVaives pagasts atrodas Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē. Zemes virsmas augstums 150–200 m v.j.l., vairāki pauguri augstāki par 200 metriem: Ziedu kalns — 201,2 m, Lazdukalns — 225,2 m, Spilvas kalns — 236 m. Uz pagasta rietumu robežas atrodas Jurģu kalns 211,3 m v.j.l.
Pagasta kopējā platība 15354,8 ha, no tiem lauksaimniecībā izmantojamā zeme 5384,0 ha (35%), meži — 86030 ha (56%).
Hidrogrāfija
labot šo sadaļuUpes
labot šo sadaļuAmata, Dzirnupe, Kaķupīte, Krīvupīte, Ķauķupīte, Mellupe, Mellužupīte, Meļļupe, Raganiņa, Raunis, Vaive, Vilkate.
Ezeri
labot šo sadaļuVaives pagastā atrodas apmēram 20 ezeru: Dziļūksnis (Dziļūkstis, Dziļūksnietis, Dziļūksnes) — 1,2 ha. Klebēķētis (Klabēķītis, Klabeku, Klebeķu) — 1,8 ha. Kalnītis — aizaudzis. Kapainītis — mazāks par 1 ha. Kūlūnu (Kuļānu) — 1,7 ha. Lambardu — mazāks par 1 ha. Lazdiņš (ietilpst arī Drabešu pagastā) — 8,9 ha, Gala — 1 ha. Gaucis (Gauču) — 11,2 ha. Lejas dzirnavu ezers uz Vaives upes — 2,1 ha. Mazuma — 25,9 ha. Rāmuļu (Raganiņas) — 2,8 ha. Raunis (Rauņa) — 2,2 ha, Vidusezers — mazāks par 1 ha.
Vēsture
labot šo sadaļuCēsu apriņķa Veismaņu pagasta teritoriju veidoja Veismaņu, Ruckas un Zeklermuiža, kurām vēlāk pievienoja daļu Cēsu mācītāja muižas. 1925. gadā pagastu pārdēvēja par Vaives pagastu. 1935. gadā pagasta platība bija 56 km² un tajā bija 920 iedzīvotāji. 1945. gadā pagastā izveidoja Vaives un Rīdzenes ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. 1954. gadā Vaives ciemam pievienoja Rīdzenes ciemu. 1960. gadā Vaives ciemu pievienoja Priekuļu ciemam, bet 1975. gadā izveidoja no jauna, iekļaujot tajā daļu Priekuļu ciema un Rāmuļu ciemu. 1977. gadā daļu Vaives ciema iekļāva Drabešu ciemā, bet pievienoja vēl daļu Priekuļu ciema, savukārt 1987. gadā pievienoja daļu Skujenes ciema. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu.[4] 2009. gadā Vaives pagastu kā administratīvu teritoriju apvieno ar Cēsu pilsētu Cēsu novadā.
Pieminekļi
labot šo sadaļu- Veismaņu muižas apbūve[5]
- Sārumkalns - pilskalns
- Pūtēju senkapi (Rijas kalns)
- Šķesteru senkapi (Miroņu kalniņš)
Iedzīvotāji
labot šo sadaļuIedzīvotāju skaita izmaiņas
labot šo sadaļuEsošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.[6]
|
|
| |||||||||||||||||||||||||||||||||
Apdzīvotās vietas
labot šo sadaļuĢūģeri, Eicēni, Kaupēni, Krīvi, Lielmaņi, Mežmaļi, Pinderes, Pūtēji, Rāmuļi, Rāmuļu muiža, Rīdzene (pagasta centrs), Vaive, Veismaņi.
Ievērojamas personības
labot šo sadaļu- Jānis Seskis (1877–1943), skolotājs un diplomāts. Latviešu Informācijas dienesta izveidotājs Petrogradā (1917), Latviešu pagaidu nacionālās padomes loceklis (1917–1918), Parīzes miera konferences delegāts (1918–1919), Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas darbinieks (1920–1940), Latvijas vēstnieks PSRS (1929–1932).
Saimniecība
labot šo sadaļuTransports
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība un kultūra
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 31 jūlijs 2024.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
- ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 20. oktobrī. Skatīts: 2018. gada 14. aprīlī.
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ «Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Valsts aizsargājamo nekustamo kultūras pieminekļu saraksts». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 14. aprīlī. Skatīts: 2017. gada 20. janvārī.
- ↑ OSP
Ārējās saites
labot šo sadaļuŠis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |