Liepāja

pilsēta Latvijā

Liepāja ir trešā lielākā pilsēta Latvijā, viena no desmit valstspilsētām. Tā ir lielākā Kurzemes pilsēta, kas atrodas Latvijas rietumu krastā starp Baltijas jūru un Liepājas ezeru, kuru ar jūru savieno Tirdzniecības kanāls. Liepāja ir nozīmīga kultūras, izglītības, rūpniecības un ostas pilsēta ar trešo lielāko ostu Latvijā pēc pārkrauto kravu daudzuma.

Liepāja
Valstspilsēta
Skats uz Liepāju
Skats uz Liepāju
Karogs: Liepāja
Karogs
Ģerbonis: Liepāja
Ģerbonis
Liepāja (Latvija)
Liepāja
Liepāja
Koordinātas: 56°30′42″N 21°00′50″E / 56.51167°N 21.01389°E / 56.51167; 21.01389Koordinātas: 56°30′42″N 21°00′50″E / 56.51167°N 21.01389°E / 56.51167; 21.01389
Valsts Karogs: Latvija Latvija
Pirmoreiz minēta 1253. gadā
Pilsētas tiesības kopš 1625. gada
Citi
nosaukumi
vācu: Libau
krievu: Лиепая
poļu: Lipawa
lietuviešu: Liepoja
Administrācija
 • Domes priekšsēdētājs Gunārs Ansiņš (Liepājas Partija)
Platība[1]
 • Kopējā 68,0 km2
 • sauszeme 51,3 km2
 • ūdens 16,7 km2
Iedzīvotāji (2021)[2]
 • kopā 67 964
 • blīvums 1 324,1 iedz./km2
Laika josla EET (UTC+2)
 • Vasaras laiks (DST) EEST (UTC+3)
Pasta indeksi LV-34(01-17)
Mājaslapa www.liepaja.lv
Liepāja Vikikrātuvē

Vēstures avotos tā pirmo reizi minēta kā Līvas ciems (latīņu: villa Liva, vēlāk arī Lyva, Live) 1253. gadā, savukārt pilsētas tiesības tai tika piešķirtas 1625. gadā. Liepājas kopējā platība ir 60,37 km², pēc 2019. gada datiem pilsētā dzīvoja 68 945 iedzīvotāji.

VēstureLabot

Pamatraksts: Liepājas vēsture
 
1846. gada ģerbonis

Pilsēta ir izaugusi no Līvas zvejniekciema, senas apmetnes pie Liepājas ezera notekas uz jūru. Jau attīstības sākumā bija mēģinājumi Liepāju attīstīt kā ostas pilsētu, tomēr pirmā ostas izbūve notika tikai 17./18. gadsimta mijā. 19. gadsimta sākumā un vairākos paņēmienos gadsimta vidū un beigās, kā arī 20. gadsimta sākumā, ostu vairākkārt padziļināja un turpināja izbūves darbus, lai tā kļūtu piemērota okeāna tvaikoņu uzņemšanai. Taču Liepājas straujākais uzplaukums sākās pēc Liepājas - Romnu dzelzceļa atklāšanas, ar ko tā tika savienota ar pārējo Krievijas impēriju. Šī dzelzceļa Liepājas - Kašiodoru posmu atklāja jau 1871. gadā, bet 1873. gadā atklāja arī Jelgavas - Mažeiķu posmu, kas Liepāju savienoja ar Jelgavu un Rīgu. Tā rezultātā ievērojami pieauga ne vien ostas apgrozījumi, bet arī lokālā tirdzniecība, rūpniecība (sevišķi metāla, ķīmiskā un koku) un iedzīvotāju skaits. Kā gandrīz neaizsalstoša osta līdz Pirmajam pasaules karam Liepāja uzņēma arī to ostu (Rīgas, Tallinas, Pēterburgas) apgrozījumus, kas uz ilgāku vai īsāku laiku aizsala. 1906. gadā tika atklāta satiksme starp Liepāju un Ņujorku, un Liepāja bija izejas osta arī vairākām citām tvaikoņu līnijām satiksmei ar Londonu, Hamburgu, Kopenhāgenu, Rīgu un Pēterburgu [4].

Latvijas brīvības cīņu laikā 1919. gada 7. janvārī Liepājā ieradās Latvijas Pagaidu valdība ar K. Ulmani priekšgalā un līdz 1919. gada jūlijam Liepāja bija Latvijas valdības uzturēšanās vieta, 27. februārī tā izdeva rīkojumu par bezzemnieku apgādāšanu ar zemi. 1919. gada 16. aprīlī Liepājā notika Aprīļa pučs, kura rezultātā pie varas nāca pučistu izveidotais Brimmera-Borkovska kabinets, bet 10. maijā Andrieva Niedras Latvijas Pagaidu valdība. Likumīgā Pagaidu valdība līdz 27. jūnijam pārcēlās uz tvaikoni "Saratova", kas angļu militārajā aizsardzībā stāvēja Liepājas ostā.

ĢeogrāfijaLabot

Pilsēta aizņem 1,5 – 6,5 km platu piekrastes kāpu valni un aizkāpas līdzenumu Piejūras zemienes Bārtavas līdzenumā. Liepāju ieskauj Dienvidkurzemes novads, un ziemeļos pilsēta robežojas ar Medzes pagastu, austrumos ar Grobiņas pagastu, bet dienvidos - ar Nīcas pagastu, Tās rietumu robeža iet pa Baltijas jūras krastu. Dabas teritorijas pavisam aizņem aptuveni trešo daļu no pilsētas teritorijas. Šīs teritorijas pārsvarā atrodas pilsētas nomalēs un nav savienotas ar nelielajām zaļajām teritorijām pilsētas centrālajā daļā.[5][6]

MežiLabot

Liepājas pilsētas meža zemes aizņem 1368,9 ha, no kuriem mežaudzes veido 83%, pārējo aizņem purvi (4,7%), lauces un smiltāji (9,5%), pārplūstoši klajumi un infrastruktūras objekti (kopā nepilnus 3%). Privātajiem zemes īpašniekiem pieder 109,6ha, bet 92% meža zemju teritorijas jeb 1259,3 ha pieder pašvaldībai. Pilsētas mežu veido pieci atsevišķi mežu masīvi: lielākais – pilsētas ziemeļu daļā, t.sk. Karostas mežs, Reiņu mežs, meži pie reģionālās slimnīcas, dienvidrietumu un Zaļās birzs mežu masīvi.

Pilsētai raksturīga liela meža augšanas apstākļu tipu dažādība, ko nosaka un ietekmē teritorijas ģeoloģiskie un hidroloģiskie apstākļi. Sausieņu meži aizņem 39% no mežu teritorijas, meži uz slapjām minerālaugsnēm 13%, purvainie meži 22%, bet nosusinātie meži 26%. Biežāk sastopami sausieņu meži ir sils un mētrājs. Salīdzinoši lielas platības aizņem slapjie meži, īpaši slapjais damaksnis (11% no visiem mežiem) un niedrājs (12% no mežiem). No nosusinātajiem mežiem vairāk sastopams mētru ārenis, platlapju ārenis un platlapju kūdrenis. Meža valsts reģistrā inventarizācijas datos ir atzīmēts ļoti rets augšanas apstākļu tips – grīnis, bet dabā šī teritorija tam vairs neatbilst, augsne ir bagātinājusies un mainījusies veģetācija.[6]

Virszemes ūdeņiLabot

Ūdeņu teritorijas aizņem 1009 ha (17% no pilsētas kopplatības). Liepājas pilsētas hidroloģisko sistēmu veido dažādi elementi, tai skaitā Liepājas un Tosmares ezeri, kas pilsētu norobežo no austrumiem, un ir Natura 2000 teritorijas.(pilsētā atrodas ¼ daļa ezera, pārējā daļa izvietojas Otaņķu un Nīcas pagastā). Ir arī upes – Vērnieku upe, Kalējupīte un Ālande, kanāli: Tirdzniecības, Karostas, Cietokšņa un Pērkones (bijusī upe), kā arī mākslīgā ūdenskrātuve Beberliņi. Pilsēta atrodas Baltijas jūras krastā. Atbilstoši Latvijas iedalījumam upju baseinu apgabalos Liepājas pilsētas teritorija ietilpst Ventas upju baseina apgabalā[6]

AugsnesLabot

Teritorijā dominējošo augšņu tipu, kā arī valdošo ģeogrāfisko ainavu nosaka Piejūras zemienei raksturīgie mazauglīgie smilšainie cilmieži un apgrūtinātas dabiskas noteces apstākļi. Pēc mehāniskā sastāva dominējošas šeit ir smilts augsnes, no augšņu grupām – tipiskais podzols reljefa pacēlumos un kūdraina podzolēta glejaugsne ieplakās, ka arī velēnu glejaugsne un velēnpodzolētā glejaugsne. Lielā mitruma dēļ teritorijai raksturīgi pārpurvošanās procesi.[6]

KlimatsLabot

 
Liepājas pludmale

Klimatiskos apstākļus Liepājā būtiski ietekmē tiešais jūras tuvums, tāpēc Liepāja atrodas mērenajā jūras klimata joslā. Jūras gaisa izplūde veido šiem platuma grādiem salīdzinoši zemas vasaras un augstas ziemas gaisa temperatūras. Liepājā ir augstākā vidējā gaisa temperatūra Latvijā, kas ir +7,0 °C. Pēc stundu skaita Liepājā ir viens no augstākajiem vidējiem Saules spīdēšanas ilguma rādītājiem, kas ir vidēji 1840–1940 stundu gadā.[7] Ziemai raksturīgi bieži atkušņi, tāpēc Piejūras zemienē sniega sega parasti ļoti nenoturīga, tās biezums reti pārsniedz 5–10 cm[6]

Ir novērojams liels vējaino dienu skaits salīdzinājumā ar Latvijas iekšzemes rajoniem. Teritorijā valdošie ir visi rietumu un dienvidu rumbu vēji. To vidējais ātrums ir 6,1 m/s. Maksimālie vēja ātrumi (lielāki, kā 20 m/s) parasti tiek novēroti rudens un ziemas periodā, vairumā gadījumu tie ir rietumu rumbu vēji. Raksturīgi, ka vēja ātrums un nereti arī virziens bieži mainās ļoti īsā laika sprīdī.[6] 1967. gada 17. – 18. oktobrī notika valsts vēsturē spēcīgākā vētra, un Liepājā 18. oktobrī tika reģistrēts līdz šim vislielākais Latvijā novērotais vēja brāzmu ātrums – 48 m/s. Pilsētā ir vidēji visvairāk vētrainu dienu gadā - 7,9, kad vidējais vēja ātrums sasniedz 10,8 m/s. 1971. gadā šis rādītājs sasniedza pat 36 dienas. Ilggadīgās izmaiņas norāda uz ļoti būtiskām vētrainu dienu skaita samazināšanās tendencēm.[8]

Liepājas meteoroloģiskie dati
Mēnesis Jan Feb Mar Apr Mai Jūn Jūl Aug Sep Okt Nov Dec Gads
Augstākā temperatūra °C (°F) 7.9
(46.2)
15.5
(59.9)
17.8
(64)
24.5
(76.1)
30.0
(86)
32.7
(90.9)
33.7
(92.7)
35.6
(96.1)
30.7
(87.3)
22.2
(72)
15.4
(59.7)
10.1
(50.2)
35.6
(96.1)
Augstākā vidējā temperatūra °C (°F) 0.8
(33.4)
0.7
(33.3)
3.8
(38.8)
9.8
(49.6)
15.3
(59.5)
17.9
(64.2)
21.0
(69.8)
21.0
(69.8)
16.5
(61.7)
11.3
(52.3)
5.6
(42.1)
2.3
(36.1)
10.5
(50.9)
Dienas vidējā temperatūra °C (°F) −1.3
(29.7)
−1.7
(28.9)
1.0
(33.8)
6.0
(42.8)
11.2
(52.2)
14.3
(57.7)
17.4
(63.3)
17.4
(63.3)
13.2
(55.8)
8.6
(47.5)
3.6
(38.5)
0.3
(32.5)
7.6
(45.7)
Zemākā vidējā temperatūra °C (°F) −3.3
(26.1)
−4.1
(24.6)
−1.9
(28.6)
2.2
(36)
7.0
(44.6)
10.7
(51.3)
13.8
(56.8)
13.7
(56.7)
9.9
(49.8)
5.9
(42.6)
1.5
(34.7)
−1.8
(28.8)
4.5
(40.1)
Zemākā temperatūra °C (°F) −32.9
(−27.2)
−31.6
(−24.9)
−23.8
(−10.8)
−10.1
(13.8)
−4.3
(24.3)
0.5
(32.9)
4.8
(40.6)
4.6
(40.3)
−1.7
(28.9)
−7.3
(18.9)
−17.5
(0.5)
−25.8
(−14.4)
−32.9
(−27.2)
Nokrišņu daudzums mm (collas) 58.5
(2.303)
42.2
(1.661)
46.5
(1.831)
43.0
(1.693)
41.2
(1.622)
56.0
(2.205)
72.1
(2.839)
77.9
(3.067)
81.9
(3.224)
89.8
(3.535)
87.8
(3.457)
73.7
(2.902)
762.9
(30.035)
Vidējais dienu skaits ar nokr. 13.7 9.9 10.6 7.1 6.9 8.3 8.8 10.0 12.0 13.8 15.6 14.5 130.1
% gaisa mitrums 87.2 85.8 82.8 76.3 75.7 77.4 78.9 78.5 80.5 82.9 87.4 86.9 81.7
Vidējais saulaino stundu skaits 34 64 130 187 273 295 279 248 173 103 43 28 1 857
Avots nr. 1: NOAA (sun 1961–1990)[9]
Avots nr. 2: Weatherbase[10]

KultūraLabot

 
Hotel De Rome iekšpagalms

Liepājā darbojas gan valsts, gan pašvaldības dibinātās institūcijas, gan arī Liepājas Universitātes un privāti finansēti mākslinieciskie kolektīvi un struktūrvienības. "Liepāja — lepna, radoša un aktīva pilsēta jūras krastā, kurā cilvēki vēlas dzīvot un strādāt!" — šādi ir formulēta 2007. gadā radītā Liepājas pilsētas attīstības vīzija. Liepāja ir pilsēta ar bagātām kultūras un radošuma tradīcijām. Liepājā var redzēt visdažādākā vecuma ēkas un arhitektūras stilus. Liepāja ir raksturīga ar plašiem mūzikas un mākslas festivāliem, ar savu simfonisko orķestri un ērģelēm, karostas cietumu. Iespējams tieši radošums un tā līdzgaitniece — brīvdomība — ir Liepājas zīmola būtiskākās sastāvdaļas. Liepājai ir ļoti būtiska vieta Latvijas un visa reģiona kultūrainavā — Liepājā dibināta pirmā filharmoniskā biedrība Baltijā, darbojas profesionāli teātri un orķestris. Liepāja dzīvo līdzās bagātīgam kultūras mantojuma klāstam — bibliotēkas, muzeji, vēstures un kultūras pieminekļi, prasmes un tradīcijas. Liepājā lielā mērā dzimusi un uzplaukusi latviešu rokmūzika, Liepājā ik gadus norit būtiski kultūras un izklaides dzīves notikumi, kam ir nacionāla un nereti starptautiska nozīme. Liepāja daudzās jomās ir devusi spožus, savdabīgus, daudzveidīgus talantus Latvijas radošuma attīstībai.

Liepājā ir bagātīgs dažādu kultūras jomu klāsts. Īpaši spēcīgas ir skatuves un izpildītājmākslas tradīcijas, gan tās profesionālajās, gan populārajās un amatiermākslas izpausmēs. Liepāja var lepoties ar izcilu mantojumu — gan vēsturiskās kultūrvides, ēku, pieminekļu ziņā, gan vizuālās mākslas kolekciju, muzeju un bibliotēku ziņā. Spēcīgas ir nemateriālā kultūras mantojuma tradīcijas — amatniecība, tautas māksla, tradicionālā kultūra — gan latviešu, gan mazākumtautību grupās. Attīstās kultūrtūrisms un radošās industrijas. Ir stipra kultūrizglītības bāze (tās profesionālajās izpausmēs). Atsevišķas nozares Liepājā ir salīdzinoši mazāk attīstītas (tēlotāja māksla, literatūra, panīcis kino utt.), tomēr piedāvājums ir plašs un būtiskākās kultūras apakšnozares pārstāvētas — ir visi priekšnoteikumi attīstīt bagātīgu un daudzveidīgu kultūrvidi.

 
Liepājas Olimpiskais centrs

Liepāja piedalījās konkursā par Eiropas kultūras galvaspilsētas (EKG) statusu 2014. gadā, tomēr 2009. gada 15. septembrī Eiropas Komisijas žūrija ieteica šo statusu Latvijā piešķirt Rīgai.[11] Piedaloties konkursā uz kultūras galvaspilsētas statusu 2027. gadā, 2022. gada 10. maijā žūrija piešķīra šo statusu Liepājai.[12]

SportsLabot

1998. gadā Liepājā tika atvērta pirmā neatkarības gados uzbūvētā hokeja halle Latvijā. Par Olimpiskās ledus halles mājinieci kļuva HK Liepājas Metalurgs. Komandas pastāvēšanas gaitā tā astoņas reizes izcīnīja Latvijas čempionāta zelta medaļas, komanda svinēja uzvaru arī 2002. gada Austrumeiropas hokeja līgas turnīrā. Metalurģijas uzņēmuma problēmu dēļ hokeja komanda 2013. gada vasarā darbību pārtrauca. 2014. gadā tika nodibināts Hokeja klubs "Liepāja". Futbola klubs "Liepājas Metalurgs" pārtrauca darbību 2014. gada janvārī un tā vietā tika nodibināts Futbola klubs "Liepāja", kurš 2015. gadā kļuva par Latvijas čempioniem.

Liepājā regulāri tiek uzņemti dažādi sporta pasākumi, kā Pasaules un Eiropas čempionāti basketbolā, un 2009. gada Eiropas čempionāta basketbolā sievietēm A un B apakšgrupas spēles tika aizvadītas Liepājas Olimpiskajā centrā. Tiek rīkots arī Eiropas rallija čempionāta posms “Rally Liepāja”, Starptautiskās sacensības vindsērfingā un citi.[13]

IzglītībaLabot

 
Liepājas Valsts 1. ģimnāzija

Doma atvērt skolu radusies 1560. gadā baznīcu pārlūkošanas laikā, un skolas pastāvēja Liepājā jau pirms 1625. gada. Taču tieši pilsētas tiesību iegūšana veicināja skolu turpmāko attīstību, jo skolas uzturēšana skaitījās par vienu no pilsētas pienākumiem. Jaundibināto skolu apmeklēt tika mudināti gan vāciešu, gan kuršu bērni. „Nevāciem" ticis pasludināts, ka tiem bērniem, kuri tikšot sūtīti skolā, atlaidīšot katru kalpību un pat atsvabināšot tos no dzimtbūšanas; arī tālākai mācībai tiem tikšot sniegta palīdzība. Sākumā skola bijusi vienklasīga; otrā klase atvērta 1638. gadā; no 1650. gadā skolai bijušas jau 3 klases. bet 1750. gadā atvērta 4. klase. 1788. gadā uzcelts jauns skolas nams, bet 1806. gadā pilsētas skola pēc 250 gadu pastāvēšanas pārvērsta augstākā apriņķa skolā. Šo apriņķa skolu savā laikā apmeklējuši Krišjānis Valdemārs un Kronvaldu Atis. Apriņķa skola 1866. gadā tika pārvērsta Nikolaja ģimnāzijā. 1861. gadā pie apriņķa skolas tika atvērta jūrniecības klase, kas 1876. gadā tika pievienota Liepājas jūrskolai. Pirmā augstākā meiteņu skola atklāta 1871. gadā, un 1874. gadā pastāvējušas jau 2 augstākās meiteņu skolas, no kurām viena tika pārvērsta par ģimnāziju 1886. gadā. 1888. gadā Liepājā bijušas divas skolas ar latviešu mācības valodu. Tālākajos gados, ar 1889. gada likumu uzsāktā skolu pārkrievošana pārvērta visas skolas krievu skolās, tomēr pastāvēja skolas, kuras savā vairumā apmeklēja latviešu bērni, Tajās latviešu valoda tika pasniegta kā priekšmets un ticības mācības tika mācīta latviešu valodā. Skolas ar latviešu valodu kā vienīgo valodu radās tikai pēc Latvijas neatkarības iegūšanas.[14]

2018. gadā Liepājā darbojās Valsts 1. ģimnāzija (353 skolēni vidusskolas klasēs), vakara (maiņu) vidusskola (269 skolēni vidusskolas klasēs), Draudzīgā aicinājuma 5. vidusskola (181 skolēns vidusskolas klasēs), Raiņa 6. vidusskola (140 skolēni vidusskolas klasēs), 7. vidusskola (112 skolēni vidusskolas klasēs), Oskara Kalpaka 15. vidusskola (107 skolēni vidusskolas klasēs), 12. vidusskola (102 skolēni vidusskolas klasēs), A. Puškina 2. vidusskola (94 skolēni vidusskolas klasēs), J. Čakstes 10. vidusskola (80 skolēni vidusskolas klasēs), 8. vidusskola (52 skolēni vidusskolas klasēs).

2019. gada martā Liepājas dome nolēma apvienot 2. ar 12. vidusskolu, veidojot jaunu vidusskolu un pilnībā izmantojot 2. vidusskolas modernizēto mācību vidi.[15]

Liepājā ir arī vairākas augstākās izglītības iestādes: Liepājas Universitāte, Rīgas Stradiņa universitātes Liepājas filiāle, Rīgas Tehniskās koledžas Liepājas filiāle, Liepājas Jūrniecības koledža, Rīgas Tehniskās universitātes Liepājas filiāle, Biznesa augstskolas “Turība” Liepājas filiāle, Baltijas Starptautiskās akadēmijas Liepājas filiāle un Juridiskās koledžas Liepājas filiāle.[16]

Apskates objektiLabot

 
Liepājas Svētās Annas Baznīca

Pamatraksts: Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Liepājā

TransportsLabot

 
Liepājas dzelzceļa stacija mūsdienās

Liepājas transporta sistēma sastāv no 31 autobusu līnijas (no tām 5 maršruti savietoti ar Grobiņu), kā arī vienas Liepājas tramvaja līnijas, kuras garums ir 7 kilometri. 2013. gadā tramvaja līniju pagarināja par 1,7 km no Dienvidrietumu mikrorajona (Klaipēdas ielas) līdz Ezerkrasta mikrorajonam ar apgriešanās apli Mirdzas Ķempes ielas galā. Liepājai ir tiešie autobusu maršrutu savienojumi ar Rīgu, Rīgas Starptautisko lidostu, Ventspili, Jelgavu, Klaipēdu un citiem galapunktiem.

Akciju sabiedrība "Pasažieru Vilciens" nodrošina pasažieru satiksmi ar vilcienu Liepāja — Rīga. Dzelzceļa līnijā Liepāja — Ventspils 2009. gadā tika demontētas sliedes, arī dzelzceļa līnija uz Vaiņodi netiek izmantota.

7 kilometrus uz austrumiem no Liepājas atrodas starptautiskā lidosta "Liepāja". 2008. gada augustā Liepājas starptautiskā lidosta nodrošināja gaisa savienojumus ar četrām pilsētām — Rīgu, Kopenhāgenu, Hamburgu un Maskavu, bet finanšu un pārvaldes krīzes laikā regulāros lidojumus no Liepājas lidostas pārtrauca, kā gaisa satiksmes mezgls attīstījās Palangas starptautiskā lidosta. 2017. gadā atjaunoja regulāros lidojumus no Liepājas uz Rīgu.

Ar pilsētu savienoti divi valsts galvenie autoceļi: A9 (Skulte - Liepāja) un A11 (Liepāja - Lietuvas robeža).[17]

ApkaimesLabot

  1. Vecliepāja
  2. Ezerkrasts
  3. Dienvidrietumu rajons
  4. Ziemeļu priekšpilsēta
  5. Jaunliepāja
  6. Velnciems
  7. Karosta
  8. Tosmare
  9. Zaļā birze
  10. Jaunā pasaule

IedzīvotājiLabot

Iedzīvotāju skaita izmaiņasLabot

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±%
1640ap 1500—    
17974 516—    
18014 506−0.2%
18578 333+84.9%
18639 970+19.6%
188129 611+197.0%
189760 653+104.8%
191494 000+55.0%
192051 583−45.1%
192560 762+17.8%
193057 238−5.8%
193557 098−0.2%
194145 067−21.1%
194343 280−4.0%
195971 464+65.1%
GadsIedz.±%
197092 884+30.0%
1979107 663+15.9%
1980108 262+0.6%
1981108 514+0.2%
1982108 666+0.1%
1983108 991+0.3%
1984109 747+0.7%
1985110 606+0.8%
1986111 247+0.6%
1987112 064+0.7%
1988113 321+1.1%
1989114 486+1.0%
1990114 337−0.1%
1991114 950+0.5%
1991113 826−1.0%
GadsIedz.±%
1992112 154−1.5%
1993105 558−5.9%
1994101 352−4.0%
199596 294−5.0%
199694 165−2.2%
199792 687−1.6%
199891 444−1.3%
199990 416−1.1%
200089 448−1.1%
200187 859−1.8%
200286 372−1.7%
200385 544−1.0%
200484 569−1.1%
200583 762−1.0%
200683 041−0.9%
GadsIedz.±%
200782 421−0.7%
200881 748−0.8%
200980 678−1.3%
201078 913−2.2%
201176 910−2.5%
201274 812−2.7%
201373 469−1.8%
201471 926−2.1%
201571 125−1.1%
201670 630−0.7%
201769 443−1.7%
201869 180−0.4%
201968 945−0.3%
202068 535−0.6%
202167 964−0.8%
Avots:[18][19]

Etniskais sastāvsLabot

Iedzīvotāju etniskais sastāvs Liepājā 2020. gadā.[20]
Latvieši: 40 473 (59.1%)Krievi: 19 036 (27.8%)Ukraiņi: 3 021 (4.4%)Baltkrievi: 2 067 (3.0%)Lietuvieši: 2 007 (2.9%)Cita un neizvēlēta: 1 931 (2.8%) 

kopā 68 535

  Latvieši
  Krievi
  Ukraiņi
  Baltkrievi
  Lietuvieši
  Cita un neizvēlēta
Tautība Procenti Iedz. skaits
Latvieši 59,1% 40 473
Krievi 27,8% 19 036
Ukraiņi 4,4% 3 021
Baltkrievi 3,0% 2 067
Lietuvieši 2,9% 2 007
Cita un neizvēlēta 2,8% 1 931

Ievērojami cilvēki LiepājāLabot

Liepājā dzimuši
Liepājā dzīvojuši

Liepājas simboliLabot

Liepāja ir trīs oficiāli apstiprināti simboli: ģerbonis, karogs un himna.Tajos atspoguļojas pilsētas tradīcijas un spēks. Savu ģerboni Liepāja ieguva līdz ar pilsētas tiesību piešķiršanu — 1625. gadā, savukārt karogs pirmo reizi oficiāli tika pasludināts 1938. gadā ar "Likumu par Liepājas pilsētas karogu". Atšķirībā no pilsētas karoga un ģerboņa, himna "Pilsēta, kurā piedzimst vējš" ir apstiprināta 1999. gadā un savu pirmatskaņojumu piedzīvoja 2000. gada pirmajā stundā. Dziesmu "Pilsēta, kurā piedzimst vējš" Imants Kalniņš sarakstījis jau 1973. gadā veltīdams to Liepāja un liepājniekiem, bet teksta autors ir Māris Čaklais. Pirmā to izpildījusi Austra Pumpure, jau tad šī dziesma ieguvusi neoficiālas liepājnieku himnas statusu.

Liepājai ir arī savs nacionālais ēdiens "Liepājas menciņi" (apdūmota, vītināta menca ar kartupeļiem, sīpoliem un dillēm saldajā krējumā, sacepta keramikas podiņā). Kaltētas, arī apdūmotas vai viegli žāvētas mencas Kurzemes piekrastes iedzīvotāju -lībiešu un kuršu — uzturā lietotas vēl pirms vācu kolonistu ierašanās 13. gadsimtā. Arī vēlāk Hanzas pilsētu eksportējamo preču sarakstos sastopama kaltēta menca. Livonijas ordeņa un Kurzemes hercogistes laikā šo produktu uzturā lietojuši bieži, un menca bijusi gan bruņinieku, garīdznieku un mūku, gan baronu, grāfu un hercogu, gan arī zvejnieku, jūrnieku un zemnieku galdā. Kaltēta menca lietota kā uzkoda, pamatēdiens vai piedeva. Bieži vien tikai ar kaltētu mencu azotē ceļinieks, jūras laupītājs vai zvejnieks varēja iztikt vairākas dienas. Par kaltētas mencas uzturvērtību iedzīvotāji zinājuši jau sen, jo bija novērots, ka piekrastes ļaudis daudz retāk cieta no slimībām.

Tas — pateicoties Baltijas mencās esošo joda sāļu lielākai koncentrācijai. Liepājas simbolikas lietošanu nosaka domes 1999. gada 25. februārī pieņemtie saistošie noteikumi.

Sadraudzības pilsētasLabot

Liepājai ir sadarbības līgumi ar šādām pilsētām:[24]

AtsaucesLabot

  1. 1,0 1,1 https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__ENV__DR__DRT/DRT010/; Centrālā statistikas pārvalde; pārbaudes datums: 25 februāris 2021.
  2. 2,0 2,1 https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRS/IRD060/; Centrālā statistikas pārvalde; pārbaudes datums: 15 jūnijs 2021.
  3. «Iedzīvotāju skaits un tā izmaiņas statistiskajos reģionos, republikas pilsētās, novadu pilsētās, 21 attīstības centrā un novados». Centrālā statistikas pārvalde. 2020. Skatīts: 2020. gada 19. septembrī.
  4. J.Rutkis. «Latvijas Ģeogrāfija», 1960.
  5. «Letonika.lv. Enciklopēdijas - Latvijas Enciklopēdiskā vārdnīca. Liepāja». www.letonika.lv. Skatīts: 2022-03-19.
  6. 6,0 6,1 6,2 6,3 6,4 6,5 SIA „GRUPA 93” (2012). [https://faili.liepaja.lv/Strategiskais_ietekemes_uz_vidi_novertejums.pdf "STRATĒĢISKAIS IETEKMES UZ VIDI NOVĒRTĒJUMS. Vides pārskats"]. Liepājas pilsētas teritorijas plānojums.
  7. «4. Latvijas klimats un tā mainības raksturs». edu.lu.lv (latviešu). Skatīts: 2022-03-19.
  8. Zanita Avotniece, Svetlana Aņiskeviča, Edgars Maļinovskis (2017). "KLIMATA PĀRMAIŅU SCENĀRIJI LATVIJAI. Ziņojums". VSIA “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs”.
  9. «Liepaja Climate Normals 1961–1990». National Oceanic and Atmospheric Administration. Skatīts: 2013. gada 28. novembris.
  10. «Weatherbase: Historical Weather for Griuzupe, Latvia». Weatherbase. Skatīts: 2013. gada 4. februāris.
  11. «Rīga 2014. gadā būs Eiropas kultūras galvaspilsēta Latvijā, IP/09/1324, EUROPA — Press releases» (html). europa.eu.
  12. «Liepāja būs Eiropas kultūras galvaspilsēta 2027. gadā». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-05-21.
  13. «Par sporta dzīvi Liepājā». Par sporta dzīvi Liepājā (latviešu). Skatīts: 2022-05-26.
  14. "Liepājas 300 gadu jubilejas piemiņai, 1625-1925.". Liepājas pilsētas valde: 55. 1925.
  15. Lēmums pieņemts. Apvienošanas process ir sācies Sarmīte Pujēna, irliepaja.lv 2019. gada 1. martā
  16. «Augstākā izglītība». Augstākā izglītība (latviešu). Skatīts: 2022-02-13.
  17. «Noteikumi par valsts autoceļu un valsts autoceļu maršrutā ietverto pašvaldībām piederošo autoceļu posmu sarakstiem». web.archive.org. 2013-05-13. Skatīts: 2022-02-13.
  18. Enciklopēdija "Latvijas pilsētas". Rīga 1999.
  19. https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRS/IRS030/table/tableViewLayout1/
  20. Iedzīvotāju skaits pašvaldībās pēc nacionālā sastāva. Centrālās statistikas pārvaldes datubāzes dati 2020. gada 30. novembrī.
  21. Tālivaldis Ķeniņš Archived 2016. gada 5. martā, Wayback Machine vietnē., Latvijas Mūzikas informācijas centrs.
  22. Selga Mence Archived 2016. gada 10. februārī, Wayback Machine vietnē., Latvijas Mūzikas informācijas centrs.
  23. «Jānis Mencis». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 10. jūnijā. Skatīts: 2009. gada 24. martā.
  24. «Sadraudzības pilsētas». Sadraudzības pilsētas (latviešu). Skatīts: 2022-02-02.

Ārējās saitesLabot