Vikipēdija

Valkas apriņķis

Valkas apriņķis (vācu: Walksche Kreis, krievu: Валкский уезд, igauņu: Valga kreis) bija administratīva vienība Vidzemes guberņas (1783—1918), Baltijas hercogistes (1918), Latvijas SPR (1919), Latvijas Republikas (1918—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940/1944—1949) sastāvā. 1920. gadā daļu apriņķa pievienoja Igaunijai.

Valkas apriņķis
(1783—1949)
Valkas apriņķis 1940. gadā
Valkas apriņķis 1940. gadā
Valkas apriņķis 1940. gadā
Valkas apriņķis 1903. gadā Valkas apriņķis 1903. gadā
Valkas rajona ģerbonis
Ģerbonis
Centrs: Valka
Kopējā platība: 4782 km2
Iedzīvotāji (1897):[1] 120 585
Blīvums (1897): 16.5 iedz./km2
Izveidots: 1783. gadā
Likvidēts: 1949. gadā
Valkas apriņķis Vikikrātuvē

Rīgas vietniecības sastāvā

labot šo sadaļu
 
Valkas apriņķis Rīgas vietniecības sastāvā (1783).

Valkas apriņķis tika izveidots 1783. gada teritoriāli administratīvajā reformā, atdalot Cēsu apriņķa (Alūksnes, Apekalna, Cirgaļu, Gulbenes, Gaujienas, Smiltenes, Tirzas-Velēnas, Trikātas) un Rīgas apriņķa (Ērģemes, Ēveles) ziemeļaustrumu draudzes novadus.

Vidzemes guberņas sastāvā

labot šo sadaļu
 
Valkas apriņķa karte (1798).
 
Valkas apriņķis ar latviskajiem vietvārdiem un draudžu novadu robežām (1859).

Apriņķī ietilpa apriņķa pilsēta Valka/Valga (Walk) un 11 draudzes novadi: Gaujiena (Adsel), Ērģeme (Ermes), Lugaži (Luhde), Alūksne (Marienburg), Apekalns (Oppekaln), Palsmane-Aumeisteri (Palzmar-Serbigal), Gulbene (Schwanenburg), Smiltene (Smilten), Tirza-Velēna (Tirzen-Wellan), Trikāta (Trikaten), Ēvele (Wolfahrt).

1913. gadā Valkas apriņķī bija 50 pagasti un 1 pilsēta:[2]

Pagasti



Pilsēta

Pēc 1912. gada Jaunbilskas pagasts pievienots Bilskas pagastam.

Latvijas Republikas sastāvā

labot šo sadaļu
 
Valkas apriņķa karte ar autoceļiem (1935).

1920. gadā Igaunijai pievienots viss Cores pagasts (tagad Sooru Tellistes pagastā), bet Valkas apriņķim — lielākā daļa Jaunrozes pagasta (igauņu: Vastse-Roosa) no bijušā Veravas apriņķa[6].

1920. gadā pilsētas tiesības piešķirtas Smiltenei un Alūksnei[7].

1921. gada martā no Alsviķa pagasta kā patstāvīgu pašvaldību izdala Karvas pagastu[8].

1923. gadā no Gaujienas pagasta atdalīts Bormaņu pagasts[9]

1924. gada maijā izveidoti Grundzāles pagasts, atdalot to no Gaujienas pagasta[10], un Pededzes pagasts, no Lāzberģa pagasta Kalna-Pededzes daļas un Lauru kolonijas (pirms kara Pleskavas guberņas, Pleskavas apriņķa, Paņikovas pagastā) daļām. Likvidēts patstāvīgais Liel-Lugažu pagasts pievienojot to pie Lugažu pagasta[11].

1924. gada jūnijā no Valkas apriņķa tika atdalīti Jaunvāles un Vecbrenguļu pagasti, pievienojot tos Valmieras apriņķim, Druvienas un Lizuma pagasti, pievienojot tos Cēsu apriņķim. No jauna izveidotajam Madonas apriņķim no Valkas apriņķa nodoti Adulienas, Beļavas, Galgauskas, Jaungulbenes, Litenes, Stāmerienas, Tirzas un Vecgulbenes pagasti[12].

1925. gadā vairāki pagasti ieguvuši jaunus nosaukumus: Aumeisteru pagasts pārdēvēts par Cirgaļu, Blomu par Nigras (1926. gadā - atkal par Blomes[13]), Bormaņu par Trapenes, Kalnciema par Kalncempju, Kolberģa par Bejas, Lāzberģa par Mārkalnes un Lejas par Lejasciema pagastu[14].

Pēc Latvijas-Igaunijas robežas nospraušanas, Valkas pilsētas sadalīšanas un apriņķu robežu izmaiņām Valkas apriņķa platība stipri samazinājās un uz 1925. gadu bija 4782 km2. Apriņķis robežojās ar Abrenes apriņķi, Madonas apriņķi, Cēsu apriņķi un Valmieras apriņķi Latvijā un Igauniju.

1925. gadā Valkas apriņķī bija 3 pilsētas (Valka, Smiltene, Alūksne), 3 miesti (Ape, Strenči, Lejasciems) un 40 pagasti. Lielākās apdzīvotas vietas: Valka, Smiltene, Alūksne, Ape, Strenči un Lejasciems.

1926. gadā Pedeles pagasts pievienots Lugažu pagastam[15].

1928. gadā pilsētas tiesības piešķirtas Apei, Lejasciemam un Strenčiem[16].

1939. gadā Mēra pagasts un Rauzas pagasts apvienoti vienā pašvaldībā zem nosaukuma Birzuļu pagasts[17]

1939. gadā Ministru kabinets pieņem likumu par Lejasciema pilsētas likvidēšanu līdz 1940. gada 1. janvārim. Tā teritoriju un iedzīvotājus ieskaita Lejasciema pagastā[18]

Teritoriālais iedalījums

labot šo sadaļu
 
Latvijas pašvaldību karte (1924—1945)[19]

1940. gada sākumā Valkas apriņķī bija 5 pilsētas un 38 pagasti:[20]

Pilsētas

Pagasti



Latvijas PSR sastāvā

labot šo sadaļu
 
Valkas apriņķis 1947. gadā.

1947. gada 16. oktobrī no Valkas apriņķa tika atdalīts Alūksnes apriņķis. 1949. gada 31. decembra administratīvi teritoriālajā reformā Valkas apriņķis tika likvidēts un tā teritorija iekļauta Smiltenes un Valkas rajonos.[21]

Skatīt arī

labot šo sadaļu

Atsauces

labot šo sadaļu
  1. ↑ 1,0 1,1 1,2 http://demoscope.ru/weekly/ssp/rus_gub_97.php?reg=21.
  2. ↑ Волостныя, станичныя, сельския, гминныя правления и управления, а также полицейские станы всей России с обозначением места их нахождения. - Киев : Изд-во Т-ва Л. М. Фиш, 1913.
  3. ↑ Vēlāk Veclaicenes pagasts
  4. ↑ Vēlāk Mārkalnes pagasts
  5. ↑ Vēlāk Lugažu pagasts
  6. ↑ Latvija. Zeme un iedzīvotāji. 1922 Arhivēts 2019. gada 2. septembrī, Wayback Machine vietnē. 1.—2.lpp.
  7. ↑ Latvijas pašvaldību iekārta. 1938 Arhivēts 2019. gada 2. septembrī, Wayback Machine vietnē. 41.lpp.
  8. ↑ Valkas apriņķis. 1937. Arhivēts 2019. gada 2. septembrī, Wayback Machine vietnē. 119.lpp.
  9. ↑ Valkas apriņķis. 1937. Arhivēts 2019. gada 2. septembrī, Wayback Machine vietnē. 141.lpp.
  10. ↑ Valdības Vēstnesis Arhivēts 2013. gada 31. decembrī, Wayback Machine vietnē. 1924.gada 14.maijs
  11. ↑ Valdības Vēstnesis - 1924.gada 28.maijs
  12. ↑ Likums par Latvijas teritorijas iedalīšanu apriņķos Arhivēts 2013. gada 31. decembrī, Wayback Machine vietnē. Valdības Vēstnesis — 1924.gada 26.jūnijs
  13. ↑ Valdības Vēstnesis Arhivēts 2013. gada 31. decembrī, Wayback Machine vietnē. 1926.gada 7.jūlijs
  14. ↑ Latvijas pagastu saraksts Arhivēts 2013. gada 31. decembrī, Wayback Machine vietnē. Valdības Vēstnesis - 1925.gada 3.augusts
  15. ↑ Valdības Vēstnesis Arhivēts 2013. gada 31. decembrī, Wayback Machine vietnē. 1926.gada 8.marts
  16. ↑ Latvijas pašvaldību iekārta. 1938. Arhivēts 2019. gada 2. septembrī, Wayback Machine vietnē. 45.lpp.
  17. ↑ Pagasta Dzīve Arhivēts 2013. gada 31. decembrī, Wayback Machine vietnē. 1939.g. Nr.9
  18. ↑ Pašvaldības Balss Arhivēts 2013. gada 31. decembrī, Wayback Machine vietnē. 1939.g. Nr.10
  19. ↑ P.Mucenieks. Latvijas pašvaldību iekārta, Rīga 1938.
  20. ↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
  21. ↑ Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija dekrēts "Par lauku rajonu nodibināšanu Latvijas PSR sastāvā"

Ārējās saites

labot šo sadaļu
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Valkas_apriņķis&oldid=3986978"