Lielauces pagasts ir viena no Dobeles novada administratīvajām teritorijām. Robežojas ar sava novada Īles, Vecauces, Vītiņu un Zebrenes, kā arī Saldus novada Blīdenes un Zvārdes pagastiem.

Lielauces pagasts
Novads: Dobeles novads
Centrs: Lielauce
Kopējā platība:[1] 79,4 km2
 • Sauszeme: 74,1 km2
 • Ūdens: 5,3 km2
Iedzīvotāji (2023):[2] 379
Blīvums (2023): 5,1 iedz./km2
Lielauces pagasts Vikikrātuvē

Daba labot šo sadaļu

Hidrogrāfija labot šo sadaļu

Upes labot šo sadaļu

Auce, Bērze, Līčupe.

Ezeri labot šo sadaļu

Lielauces ezers.

Vēsture labot šo sadaļu

 
Lielauces muižas pils (2007).

1920. gada zemes reformas gaitā Lielauces muiža (Groß-Autz) ar mācītājmuižu un Mīnes (Wilhelminenhof), Skares (Elisenhof jeb Skarre), Lēnes (Helenenhof jeb Lahnen jeb Gahlenhof), Tauvēnu (Tauenhof), Galauces (End-Autz) pusmuižām sadalīta 176 vienībās 3330 ha kopplatībā, Stirnu muiža (Stirnhof) sadalīta 16 vienībās 308 ha kopplatībā, Sirmeles muiža (Sirmeln) 35 vienībās 586 ha kopplatībā.[4]

1935. gadā Jelgavas apriņķa Lielauces pagasta platība bija 113,83 km² un tajā dzīvoja 1664 iedzīvotāji.[5] 1945. gadā pagastā izveidoja Lielauces un Sirmeles ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Lielauces ciems ietilpis Auces (1949-1959) un Dobeles (pēc 1959. gada) rajonos. 1954. gadā Lielauces ciemam pievienoja likvidētos Ķerkliņu un Sirmeles ciemus. 1975. gadā pievienoja likvidēto Īles ciemu un daļu Naudītes ciema, bet daļu ciema teritorijas pievienoja Vītiņu ciemam. 1989. gadā atdalīja no jauna izveidotā Īles ciema teritoriju.[6] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 1993. gadā daļu Lielauces pagasta teritorijas iekļāva no jauna izveidotajā Zvārdes pagastā. 2009. gadā Lielauces pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Auces novadā. 2021. gadā Auces novadu iekļāva Dobeles novadā.

Pieminekļi labot šo sadaļu

  • Lielauces muižas apbūve[7]
  • Dīcmaņu - Pilsingu senkapi
  • Sodiņu pēdakmens - kulta vieta

Iedzīvotāji labot šo sadaļu

Apdzīvotās vietas labot šo sadaļu

Lielākās apdzīvotās vietas ir Lielauce (pagasta centrs), Ķieģeļceplis, Ražotāji.

Novadnieki labot šo sadaļu

  • Oskars Stīga (1894—1938), latviešu strēlnieks, vēlāk PSRS militārās spiegošanas pārvaldes darbinieks.

Saimniecība labot šo sadaļu

Transports labot šo sadaļu

Izglītība un kultūra labot šo sadaļu

Atsauces labot šo sadaļu

  1. 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.
  2. 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) 2021 - 2022». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 3 oktobris 2023.
  3. Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.
  4. Latviešu konversācijas vārdnīca. XII. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 23 955. sleja.
  5. Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
  6. Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
  7. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Valsts aizsargājamo nekustamo kultūras pieminekļu saraksts[novecojusi saite]