Zlēku pagasts

Zlēku pagasts
	Ģerbonis
Novads:	Ventspils novads
Centrs:	Zlēkas
Kopējā platība:	107,3 km2
• Sauszeme:	104,4 km2
• Ūdens:	2,9 km2
Iedzīvotāji (2024):	410
Blīvums (2024):	3,9 iedz./km2
	Vēsturiskie nosaukumi
vācu:	Schleck
krievu:	Шлекская
	Zlēku pagasts Vikikrātuvē

Zlēku pagasts ir viena no Ventspils novada administratīvajām teritorijām tā dienvidaustrumos, Ventas un Abavas krastā. Robežojas ar sava novada Ziru, Piltenes un Ugāles pagastiem un Kuldīgas novada Ēdoles, Padures un Rumbas pagastiem.

Daba

Hidrogrāfija

Upes

Dzirnavupe, Kāžupe, Naglu valks, Sarkanavots, Tukte, Veļupīte.

Ezeri

Kāžezers, Tīsezers.

Vēsture

Mūsdienu Zlēku pagasta teritorijā vēsturiski atradās Abavmuiža (Gut Abaushof), Zlēku muiža (Gut Schleck, Zlēkas).

1935. gadā Ventspils apriņķa Zlēku pagasta platība bija 168 km² un tajā dzīvoja 1428 iedzīvotāji.^[4] 1945. gadā pagastā izveidoja Cirkales un Zlēku ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Zlēku ciems ietilpis Ventspils (1949-1962), Talsu (1962-1967) un atkal Ventspils (pēc 1967. g.) rajonos.^[5] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Zlēku pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Ventspils novadā.

Iedzīvotāji

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.^[6]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Gads	Iedz.	±%
1935	1 000	—
1959	805	−19.5%
1969	675	−16.1%

Gads	Iedz.	±%
1979	579	−14.2%
1989	623	+7.6%
2000	604	−3.0%

Gads	Iedz.	±%
2011	511	−15.4%
2021	436	−14.7%

Apdzīvotās vietas

Lielākās apdzīvotās vietas ir Zlēkas (pagasta centrs), Laidzesciems, Pasilciems, Veclīcnieki.

Ievērojamas personības

Johans Georgs Bitners (1779—1862) — baltvāciešu mācītajs un literāts
Georgs Bitners (1805—1883) — baltvāciešu mācītājs un pirmais tautasdziesmu vācējs
Jānis Fabriciuss (1877—1929) — padomju militārais darbinieks

Saimniecība

Transports

Izglītība un kultūra

Atsauces

↑ ^1,0 ^1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 7 janvāris 2025.
↑ ^2,0 ^2,1 ^2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
↑ «Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās pagastu dalījumā» (PDF). Iedzīvotāju reģistra statistika uz 01.01.2016. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. 2016. gada 1. janvārī.
↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
↑ OSP

Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[wikidata-b63e42f4e46c16aacd00b523e709fdbbeda7040c-1] 1,0 ^1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 7 janvāris 2025.

[wikidata-d63fe4f9b7d344c580a498a73197df380eb506ae-2] 2,0 ^2,1 ^2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.

[3] «Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās pagastu dalījumā» (PDF). Iedzīvotāju reģistra statistika uz 01.01.2016. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. 2016. gada 1. janvārī.

[4] Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.

[5] Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9

[6] OSP

[1]

[2]

[4]

[5]

[6]