Bērzaunes pagasts ir viena no Madonas novada administratīvajām teritorijām tā rietumos. Robežojas ar sava novada Aronas, Kalsnavas, Mārcienas un Vestienas pagastiem, kā arī Aizkraukles novada Vietalvas pagastu.

Bērzaunes pagasts
Bērzaunes pagasta ģerbonis
Ģerbonis
Novads: Madonas novads
Centrs: Sauleskalns
Kopējā platība:[1] 115,9 km2
 • Sauszeme: 113,7 km2
 • Ūdens: 2,2 km2
Iedzīvotāji (2024):[2] 1 293
Blīvums (2024): 11,4 iedz./km2
Mājaslapa: www.berzaune.lv
Bērzaunes pagasts Vikikrātuvē

Pagasta teritorija atrodas Vidzemes centrālajā augstienē, izteiktā paugurainē. Pagasta ziemeļdaļā atrodas Latvijas augstākais paugurs Gaiziņkalns. Kopējā pagasta teritorija ir 11 731,1 ha, no tiem meži aizņem 5928,5 ha, lauksaimniecības zeme 4446,6 ha.

Hidrogrāfija

labot šo sadaļu
 
Bērzaunes upe pie Bērzaunes ciema.
 
Skats no Gaiziņkalna.

Duriņu purvs, Kodeļas purvs

Citi ievērojami objekti

labot šo sadaļu

Dabas aizsardzība

labot šo sadaļu

Pagasta teritorija atrodas aizsargājamo ainavu apvidus Vestiena teritorijā, kurā ietilpst dabas parks Gaiziņkalns. Bērzaunes pagastā atrodas dabas piemineklis Bolēnu Veselības avots.

Tagadējās Bērzaunes apkārtne bijusi apdzīvota jau no agrā dzelzs laikmeta, ko apliecina daudzie arheoloģiskie atradumi un 14 pagasta teritorijā esošie senkapi un kapu kalni. Pirmās ziņas par pašreizējā Bērzaunes pagasta teritoriju datētas ar 1229. gadu, kad Rīgas arhibīskaps Bērzauni (Bersohn) izlēņoja vasaļiem fon Tīzenhauzeniem. Bērzaunes iespējamais latviskojums varētu būt "Lāča dēla" vai Lācēna pils.

Latvijā Tīzenhauzenu dzimta ir sazarojusies pēc divu sākotnējo dzimtmuižu nosaukumiem: Ērgļu (vācu: Erlaa) un Bērzaunes (vācu: Bersohn). Tīzenhauzeni mitinājās pirms 1382. gada celtajā Bērzaunes pilī, vēlāk ar nelieliem pārtraukumiem arī Bērzaunes muiža bija šīs dzimtas īpašumā.

Bērzoni par Bērzauni 19.gs. beigās pārdēvēja folklorists, publicists, žurnālists, bibliogrāfs un tautskolotājs Āronu Matīss, kurš dzimis 1858. gada 12. martā Bērzones pagasta Brencēnos. Bērzones nosaukums kā vietas apzīmējums ticis lietots līdz pat 1938. gadam, par ko liecina daudzie biedrību nosaukumi, kas tikuši pārdēvēti šajā laikā no Bērzones uz Bērzaunes („Bērzones draudzes piensaimnieku sabiedrība”, Bērzones labdarības biedrība, Bērzones draudzes lauksaimniecības biedrība, „Bērzones lopkopības pārraudzības biedrība”, u.c.).

1935. gadā Madonas apriņķa Bērzaunes pagasta platība bija 69 km² un tajā dzīvoja 1262 iedzīvotāji.[4] 1945. gadā pagastā izveidoja Bērzaunes un Boķu ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Madonas rajona Bērzaunes ciemam 1954. gadā pievienoja likvidētos Boķu un Gaiziņkalna ciemus, 1968. gadā — Mārcienas ciema padomju saimniecības «Gaiziņš» teritoriju, 1973. gadā — daļu Aronas ciema. 1977. gadā Bērzaunes ciemam pievienoja vēl daļu Aronas ciema teritorijas, bet daļu Bērzaunes ciema pievienoja Aronas un Vestienas ciemiem.[5] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Bērzaunes pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Madonas novadā.

Kultūras pieminekļi

labot šo sadaļu

Iedzīvotāji

labot šo sadaļu

Nacionālais sastāvs (2000):

Apdzīvotās vietas

labot šo sadaļu

Lielākās apdzīvotās vietas ir Sauleskalns (pagasta centrs), Bērzaune, Dzirnaviņas, Ozolkrogs, Muižnieki.

Ievērojamas personības

labot šo sadaļu

Cauri pagastam iet divi pirmās šķiras valsts autoceļi BērzauneVestienaĒrgļi (P81) un PļaviņasMadonaGulbene (P37).

Izglītība un kultūra

labot šo sadaļu
  • Bērzaunes pamatskola
  • PII "Vārpiņa"
  1. 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.
  2. 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
  3. Latvijas iedzivotaju skaits pašvaldibas. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde.
  4. Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
  5. Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9