Liezēres pagasts
Liezēres pagasts ir viena no Madonas novada administratīvajām teritorijām tā ziemeļos. Robežojas ar sava novada Aronas, Vestienas, Cesvaines, Jumurdas pagastiem, Cēsu novada Inešu, Vecpiebalgas un Jaunpiebalgas pagastiem, kā arī Gulbenes novada Druvienas pagastu.
| Liezēres pagasts | ||||
|---|---|---|---|---|
.png) | ||||
|
||||
| Novads: | Madonas novads | |||
| Centrs: | Liezēre | |||
| Kopējā platība:[1] | 255,0 km2 | |||
| • Sauszeme: | 248,4 km2 | |||
| • Ūdens: | 6,6 km2 | |||
| Iedzīvotāji (2024):[2] | 1 041 | |||
| Blīvums (2024): | 4,2 iedz./km2 | |||
 Liezēres pagasts Vikikrātuvē
| ||||
Daba
labot šo sadaļuHidrogrāfija
labot šo sadaļuUpes
labot šo sadaļuKuja, Tirza, Ogre, Aiša, Egļupe, Cilmija, Liedes strauts
Ezeri
labot šo sadaļu
- Liezēris (105,9 ha)
- Gulbēris (87,2 ha)
- Ūbēris (30,6 ha)
- Sezēris (29 ha)
- Dziļūkstes ezers (28,3 ha)
- Atstirves ezers (20,7 ha)
- Siežu ezers (16,6 ha)
- Govenis (10,5 ha)
- Graustiņš (9,4 ha)
- Gulbeniņš (2,6 ha)
Vēsture
labot šo sadaļu
Dibināts pēc Liezēres draudzes novada muižu pagastu likvidēšanas sakarā ar 1866. gada pagastu pašvaldību likuma pieņemšanu. 1920. gada zemes reformas gaitā Liezēres muižas (Lösern) zemi sadalīja 168 vienībās 2076 ha kopplatībā (kungu mājā piešķīra Liezēra piensaimnieku biedrībai); Ozolu muižu (Eckhof) 85 vienībās 1200 ha kopplatībā, Liezēres mācītājmuižu 29 vienībās 315 ha kopplatībā.[4]
1935. gadā Madonas apriņķa Liezēra pagasta[5] platība bija 112,3 km² un tajā dzīvoja 1972 iedzīvotāji.[6] 1945. gadā pagastā izveidoja Liezēres un Ozolu ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Liezēres ciems ietilpa Gaujienas (1949—1956) un Madonas (1956—2009) rajonos. 1954. gadā Liezēres ciemam pievienoja likvidēto Ozolu ciemu, 1975. gadā — likvidēto Mēdzūlas ciemu, 1979. gadā — daļu Aronas ciema teritorijas.[7] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Liezēres pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Madonas novadā.
Iedzīvotāji
labot šo sadaļuIedzīvotāju skaita izmaiņas
labot šo sadaļuEsošajās robežās, pēc CSP datiem.[8]
|
|
| |||||||||||||||||||||||||||||||||
Apdzīvotās vietas
labot šo sadaļuLielākās apdzīvotas vietas ir Liezēre (pagasta centrs), Ozoli, Mēdzūla, Kalnakrogs.
Ievērojamas personības
labot šo sadaļu- Aleksandrs Vanags (1873—1919), arhitekts, kurš pamatā darbojās tautiskā romantisma stilā
- Haralds Blaus (1885—1945), pirmais latviešu sportists, kas ieguva olimpisko medaļu 1912. gada Stokholmas vasaras olimpiskajās spēlēs
- Jānis Tirzītis (1896—1951), virsnieks un agronoms, Lauksaimniecības kameras Lauksaimniecības tautas augstskolas pārzinis. Viens no 1944. gada 17. marta Latvijas Centrālās padomes memoranda parakstītājiem.
Saimniecība
labot šo sadaļuTransports
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība un kultūra
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 7 janvāris 2025.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
- ↑ Latvijas iedzivotaju skaits pašvaldibas. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde.
- ↑ Latviešu konversācijas vārdnīca. XII. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 24 398. sleja.
- ↑ M. Salnais, A. Maldups. Pagastu apraksti (pēc 1935. gada tautas skaitīšanas materiāliem). Valsts Statistiskās pārvaldes izdevums, Rīgā, 1935. gadā
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
- ↑ https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010/
.png){kind=small} | Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |