Barkavas pagasts

Barkavas pagasts
	Ģerbonis
Novads:	Madonas novads
Centrs:	Barkava
Kopējā platība:	189,1 km2
• Sauszeme:	184,5 km2
• Ūdens:	4,7 km2
Iedzīvotāji (2023):	1 100
Blīvums (2023):	6,0 iedz./km2
Izveidots:	1866. gadā
	Barkavas pagasts Vikikrātuvē

Barkavas pagasts ir viena no Madonas novada administratīvajām teritorijām tā dienvidaustrumos. Robežojas ar sava novada Ošupes, Praulienas, Mētrienas un Indrānu pagastiem, Rēzeknes novada Nagļu pagastu un Dekšāres pagastu un Varakļānu novada Murmastienes un Varakļānu pagastiem.

Daba Labot

Pagasts atrodas Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, rietumu daļa — Jersikas līdzenumā. Reljefs izteikti līdzens, augstākais punkts — 116,3 m austrumos no Stalīdzāniem. Pagasta teritorijā atrodas Teiču purvs un četri mazāki purvi: Saukas purvs, Salenieku purvs, Lielsalas purvs un Radžēļu purvs. Pagasta kopējā platība ir 18 791 ha. No tiem 5239,8 ha aizņem meži un 9062 ha lauksaimniecības zeme.

Hidrogrāfija Labot

Dabas aizsardzība Labot

Barkavas novadā atrodas daļa no Teiču rezervāta, daļa no dabas lieguma Barkavas ozolu audze, daļa no dabas lieguma Lubāna mitrājs, dabas liegums Lielsalas purvs.

Vēsture Labot

Pirmās ziņas par Barkavas pagastu kā administratīvo teritoriju atrodamas kopš 1866. gada. 1873. gadā tas tika apvienots ar Murmastienes pagastu.^[4] 1935. gadā Rēzeknes apriņķa Barkavas pagasta platība bija 277,2 km² un tajā dzīvoja 5235 iedzīvotāji.^[5]

Muižas Labot

Pēc 1920. gada agrārās reformas toreizējā Barkavas pagasta teritorijā esošās muižas tika sadalītas jaunsaimniecībās ^[6]:

Barkavas muiža (3623 ha) - 580 zemnieku saimniecībā, muižas kungu mājā iekārtoja slimnīcu,
Murmastienes muiža (2153 ha) - 314 zemnieku saimniecībās.

Vēlāko administratīvo pārmaiņu dēļ tagadējā Barkavas pagasta teritorijā atrodas vienīgi bijušās Barkavas muižas centrs.

Teritoriālās izmaiņas Labot

1945. gadā pagastā izveidoja Barkavas, Borbaļu, Čeržinieku, Murmastienes un Sumenieku ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Barkavas ciems ietilpis Viļānu apriņķī (1947-1949) un Varakļānu (1949-1956) un Madonas (pēc 1956. gada) rajonos. Barkavas ciemam 1951. gadā pievienoja likvidētā Čeržinieku ciema kolhoza «Arājs» teritoriju, 1954. gadā — likvidēto Sumenieku ciemu, 1977. gadā — daļu likvidētā Saikavas ciema.^[7]

1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Barkavas pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Madonas novadā.

Kultūras pieminekļi Labot

Barkavas katoļu baznīca
Lisiņas pilskalns
Malmutas apmetne II
Aizkārkles senkapi
Malmutas apmetne I

Iedzīvotāji Labot

Apdzīvotās vietas Labot

Barkavas pagasta robežzīme

Ciemi Labot

Lielākās apdzīvotās vietas ir Barkava (pagasta centrs) un Stalīdzāni.

Skrajciemi Labot

Savrupenes Labot

Ievērojamas personības Labot

Ēvalds Mugurēvičs (1931-2018) — vēsturnieks un arheologs

Saimniecība Labot

Transports Labot

Izglītība un kultūra Labot

Atsauces Labot

↑ ^1,0 ^1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.
↑ ^2,0 ^2,1 ^2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) 2021 - 2022». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 21 septembris 2023.
↑ Latvijas iedzivotaju skaits pašvaldibas. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde.
↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
↑ M. Salnais, A. Maldups. Pagastu apraksti (pēc 1935. gada tautas skaitīšanas materiāliem). Valsts Statistiskās pārvaldes izdevums, Rīgā, 1935. gadā
↑ Latviešu konversācijas vārdnīcas I. sējuma 1839 slejas. Rīga, 1927.-1928. gads
↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9

Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[wikidata-afe75822c8f61deb8832777ea5678a0e7fe7e52d-1] 1,0 ^1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.

[wikidata-62844781551c0b4a3f7f29f65c5d4f06990998fc-2] 2,0 ^2,1 ^2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) 2021 - 2022». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 21 septembris 2023.

[3] Latvijas iedzivotaju skaits pašvaldibas. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde.

[4] Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.

[5] M. Salnais, A. Maldups. Pagastu apraksti (pēc 1935. gada tautas skaitīšanas materiāliem). Valsts Statistiskās pārvaldes izdevums, Rīgā, 1935. gadā

[6] Latviešu konversācijas vārdnīcas I. sējuma 1839 slejas. Rīga, 1927.-1928. gads

[7] Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9

[1]

[2]

[4]

[5]

[6]

[7]