Valkas novads

pašvaldība Latvijā no 2009. gada

Valkas novads ir 2009. gada teritoriālajā reformā izveidots novads Vidzemes ziemeļaustrumos, kurā apvienoti bijušā Valkas rajona Valkas pilsēta un pieci pagasti: Ērģemes pagasts, Kārķu pagasts, Valkas pagasts, Vijciema pagasts un Zvārtavas pagasts. Robežojas rietumos ar Valmieras novadu, dienvidos ar Smiltenes novadu, kā arī austrumos ar Igaunijas Valgas apriņķi. Novada centrs ir Valkas pilsētā.

Valkas novads
Valkas novads Valkas novads
Valkas novada karogs Valkas novada ģerbonis
Karogs Ģerbonis
Centrs: Valka
Kopējā platība:[1] 908,8 km2
 • Sauszeme: 888,5 km2
 • Ūdens: 20,3 km2
Iedzīvotāji (2023):[2] 7 560
Blīvums (2023): 8,5 iedz./km2
Izveidots: 2009. gadā
Domes priekšsēdētājs: Gita Avote(bez partijas)
Teritoriālās
vienības:
Ērģemes pagasts
Kārķu pagasts
Valkas pagasts
Valkas pilsēta
Vijciema pagasts
Zvārtavas pagasts
Mājaslapa: www.valka.lv
Valkas novads Vikikrātuvē

Daba labot šo sadaļu

Novads pieder pie dažādiem fizioģeogrāfiskiem apgabaliem. Lielāko tā daļu aizņem Ziemeļvidzemes zemiene — centrā Sedas līdzenums, rietumos Burtnieka līdzenums un dienvidos ap Vijciemu neliela Atzeles pacēluma daļa. Ziemeļdaļā gar Igaunijas robežu stiepjas Sakalas augstienes Ērģemes pauguraine. Dienvidaustrumu daļā iestiepjas Vidzemes augstienes Aumeisteru paugurvalnis.[4]

Ģeoloģiski novada lielākajā daļā dominē vidusdevona nogulumi. Derīgie izrakteņi: smilts un grants (Stariņi, Vijciems), kūdra. Augsnes galvenokārt smilšainas.[5][6]

Vidējā temperatūra: -6,5 ° C janvārī, +16,5 ° C jūlijā. Nokrišņu daudzums 650—750 mm gadā, ar maksimumu ziemeļrietumos Sakalas augstienes nogāzēs.[4]

Upes labot šo sadaļu

Novads atrodas Gaujas, Salacas un Emajegi baseinu robežšķirtnē.[4] Lielākās upes:

Ūdenstilpes labot šo sadaļu

Lielu ezeru novadā nav, lielākie atrodas Zvārtavas pagastā — Salainis (0,8 km²) un Vēderis (0,8 km²).

Dabas aizsardzība labot šo sadaļu

Novada dienvidaustrumos ap Gauju atrodas aizsargājamo ainavu apvidus Ziemeļgauja. Dienvidos dabas liegums Vadaiņu purvs, rietumos uz ziemeļiem no Sedas upes iekļauj nelielu Sedas purva dabas lieguma daļu, ziemeļrietumos Kārķu purvs.

Vēsture labot šo sadaļu

Senatnē novadā jaukti dzīvojušas baltu un somugru ciltis, 12. gadsimtā un 13. gadsimta sākumā teritorijas lielākā daļa bija pakļauta latgaļu Tālavai,[5] ziemeļrietumu daļa, iespējams, piederējusi pie igauņu Sakalas zemes.[7]

Pēc krustnešu iekarotās Livonijas sadalīšanas gandrīz viss novads nonāca Livonijas ordeņa pakļautībā, neliela daļa dienvidaustrumos tika Rīgas arhibīskapijai.[7]

Livonijas kara rezultātā novads nokļuva Polijas-Lietuvas kopvalsts kontrolē kā Pārdaugavas Livonijas hercogistes daļa. Pēc ilgstoša kara 1629. gadā Zviedrija ar miera līgumu apstiprināja savas tiesības uz tās iekaroto Vidzemi.

Pēc Lielā Ziemeļu kara 1721. gadā novads pārgāja Krievijas Impērijas kontrolē un ietilpa Vidzemes guberņas Valkas apriņķī.

Iedzīvotāji labot šo sadaļu

Iedzīvotāju skaita izmaiņas labot šo sadaļu

Esošajās robežās

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±%
196713 186—    
197913 254+0.5%
GadsIedz.±%
198913 436+1.4%
200011 664−13.2%
GadsIedz.±%
20119 299−20.3%
20217 534−19.0%

Apdzīvotās vietas labot šo sadaļu

Lielākās apdzīvotās vietas
N# Nosaukums Statuss Pagasts Iedzīvotāji
(2021)[8][9]
1. Valka Pilsēta 5038
2. Kārķi Ciems Kārķu 332
3. Ērģeme Ciems Ērģemes 292
4. Vijciems Ciems Vijciema 288
5. Lugaži Ciems Valkas 239
6. Sēļi Ciems Valkas 237
7. Stepi Ciems Zvārtavas 115
8. Turna Ciems Ērģemes 81

Nacionālais sastāvs labot šo sadaļu

Valkas novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2023. gadā[10]
Latvieši (6146)
  
81.3%
Krievi (845)
  
11.2%
Ukraiņi (196)
  
2.6%
Baltkrievi (151)
  
2.0%
Poļi (45)
  
0.6%
Igauņi (39)
  
0.5%
Lietuvieši (30)
  
0.4%
Čigāni (12)
  
0.2%
Cita un neizvēlēta (96)
  
1.3%

Pašvaldība labot šo sadaļu

Tautsaimniecība labot šo sadaļu

Izglītība labot šo sadaļu

Sports labot šo sadaļu

Kultūra labot šo sadaļu

Reliģija labot šo sadaļu

Ievērojami novadnieki labot šo sadaļu

Ievērojamas vietas labot šo sadaļu

Attēlu galerija labot šo sadaļu

Atsauces labot šo sadaļu

  1. 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 janvāris 2023.
  2. 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) 2021 - 2022». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 3 oktobris 2023.
  3. «Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās pagastu dalījumā» (PDF). Iedzīvotāju reģistra statistika uz 01.01.2016. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. 2016. gada 1. janvārī.
  4. 4,0 4,1 4,2 Latvijas ģeogrāfijas atlants. "Jāņa sēta", 2020
  5. 5,0 5,1 Latvijas padomju enciklopēdija. 10-1. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 244. lpp.
  6. Latvijas PSR mazā enciklopēdija. 3. sējums. Rīga : Izdevniecība "Zinātne".  608. lpp.
  7. 7,0 7,1 Latvijas PSR vēsture, 1. sējums, kartes 94.-95. lpp. Rīga, "Zinātne", 1986.
  8. PMLP.gov.lv Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās
  9. LĢIA.gov.lv Vietvārdu datubāze 29.01.2021
  10. «IRE031. Iedzīvotāju skaits un īpatsvars pēc tautības reģionos, valstspilsētās un novados gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) 2021 - 2023». Skatīts: 23.11.2023.

Ārējās saites labot šo sadaļu