Valkas novads

Valkas novads ir 2009. gada teritoriālajā reformā izveidots novads Vidzemes ziemeļaustrumos, kurā apvienoti bijušā Valkas rajona Valkas pilsēta un pieci pagasti: Ērģemes pagasts, Kārķu pagasts, Valkas pagasts, Vijciema pagasts un Zvārtavas pagasts. Robežojas rietumos ar Valmieras novadu, dienvidos ar Smiltenes novadu, kā arī austrumos ar Igaunijas Valgas apriņķi. Novada centrs ir Valkas pilsētā.

Valkas novads
Valkas novads
Karogs Ģerbonis
Centrs:	Valka
Kopējā platība:	908,8 km2
• Sauszeme:	888,5 km2
• Ūdens:	20,3 km2
Iedzīvotāji (2022):	7 545
Blīvums (2022):	8,5 iedz./km2
Izveidots:	2009. gadā
Domes priekšsēdētājs:	Gita Avote (bez partijas)
Teritoriālās vienības:	Ērģemes pagasts Kārķu pagasts Valkas pagasts Valkas pilsēta Vijciema pagasts Zvārtavas pagasts
Mājaslapa:	www.valka.lv
Valkas novads Vikikrātuvē

Daba

Novads pieder pie dažādiem fizioģeogrāfiskiem apgabaliem. Lielāko tā daļu aizņem Ziemeļvidzemes zemiene — centrā Sedas līdzenums, rietumos Burtnieka līdzenums un dienvidos ap Vijciemu neliela Atzeles pacēluma daļa. Ziemeļdaļā gar Igaunijas robežu stiepjas Sakalas augstienes Ērģemes pauguraine. Dienvidaustrumu daļā iestiepjas Vidzemes augstienes Aumeisteru paugurvalnis.

Ģeoloģiski novada lielākajā daļā dominē vidusdevona nogulumi. Derīgie izrakteņi: smilts un grants (Stariņi, Vijciems), kūdra. Augsnes galvenokārt smilšainas.

Vidējā temperatūra: -6,5 ° C janvārī, +16,5 ° C jūlijā. Nokrišņu daudzums 650—750 mm gadā, ar maksimumu ziemeļrietumos Sakalas augstienes nogāzēs.

Upes

Novads atrodas Gaujas, Salacas un Emajegi baseinu robežšķirtnē. Lielākās upes:

• Gaujas baseins — Gauja, Vija, Kaičupe.
• Salacas baseins — Acupīte, Seda ar Rikandu, Ķire.
• Emajegi baseins — Pedele, Omuļupe.

Ūdenstilpes

Lielu ezeru novadā nav, lielākie atrodas Zvārtavas pagastā — Salainis (0,8 km²) un Vēderis (0,8 km²).

Dabas aizsardzība

Novada dienvidaustrumos ap Gauju atrodas aizsargājamo ainavu apvidus Ziemeļgauja. Dienvidos dabas liegums Vadaiņu purvs, rietumos uz ziemeļiem no Sedas upes iekļauj nelielu Sedas purva dabas lieguma daļu, ziemeļrietumos Kārķu purvs.

Vēsture

Senatnē novadā jaukti dzīvojušas baltu un somugru ciltis, 12. gadsimtā un 13. gadsimta sākumā teritorijas lielākā daļa bija pakļauta latgaļu Tālavai, ziemeļrietumu daļa, iespējams, piederējusi pie igauņu Sakalas zemes.

Pēc krustnešu iekarotās Livonijas sadalīšanas gandrīz viss novads nonāca Livonijas ordeņa pakļautībā, neliela daļa dienvidaustrumos tika Rīgas arhibīskapijai.

Livonijas kara rezultātā novads nokļuva Polijas-Lietuvas kopvalsts kontrolē kā Pārdaugavas Livonijas hercogistes daļa. Pēc ilgstoša kara 1629. gadā Zviedrija ar miera līgumu apstiprināja savas tiesības uz tās iekaroto Vidzemi.

Pēc Lielā Ziemeļu kara 1721. gadā novads pārgāja Krievijas Impērijas kontrolē un ietilpa Vidzemes guberņas Valkas apriņķī.

Iedzīvotāji

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Esošajās robežās

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Gads Iedz. ±% 1967 13 186 —     1979 13 254 +0.5%	Gads Iedz. ±% 1989 13 436 +1.4% 2000 11 664 −13.2%	Gads Iedz. ±% 2011 9 299 −20.3% 2021 7 534 −19.0%

Apdzīvotās vietas

Lielākās apdzīvotās vietas

N#	Nosaukums	Statuss	Pagasts	Iedzīvotāji (2021)
1.	Valka	Pilsēta	—	5038
2.	Kārķi	Ciems	Kārķu	332
3.	Ērģeme	Ciems	Ērģemes	292
4.	Vijciems	Ciems	Vijciema	288
5.	Lugaži	Ciems	Valkas	239
6.	Sēļi	Ciems	Valkas	237
7.	Stepi	Ciems	Zvārtavas	115
8.	Turna	Ciems	Ērģemes	81

Nacionālais sastāvs

Valkas novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2022. gadā
Latvieši (6158)			82.0%
Krievi (889)			11.8%
Baltkrievi (152)			2.0%
Ukraiņi (125)			1.7%
Poļi (47)			0.6%
Cita un neizvēlēta (143)			1.9%

Attēlu galerija

• 

  Ērģemes pilsdrupas

• 

  Vija pie Vijciema

• 

  Vijciema čiekurkalte

• 

  Pedele pirms Igaunijas robežas un Valgas ēkas

• 

  Lugažu muižas ēkas

• 

  Valkas baznīca

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Valkas novads.
• Oficiālā tīmekļa vietne