Atvērt galveno izvēlni

DabaLabot

VēstureLabot

Līdz 1224. gada Tālavas un Adzeles dalīšanai mūsdienu Balvu novada teritorijā atradās Adzeles zemes Abrenes (Abrene) un Purnavas (Pornuwe) pilsnovadi. 13.-16. gadsimtā tas atradās Rīgas arhibīskapijas Marienhauzenas pilsnovada sastāvā. Kad 1549. gadā Kokneses soģis Gotarts Neils tika apvainots vecās zemes grāmatas nenodošanā, nodokļu slēpšanā, zemnieku mantas atņemšanā un prettiesiskā zemes lietošanā, viņa taisnošanās pierakstā pieminēta Purnava, Bērzene un Balvi (Balbe). 1551. gada 3. martā Rīgas arhibīskaps Vilhelms izlēņoja zemi pie Balvu ezera bruņiniekam Hansam Meihsneram. Pieminēts arī vecais un jaunais Balvu ceļš, Balvu ezers, pie kura atrodas akmens ar iezīmētu krustu, un Bolupe.[3] 17.-18. gadsimtā novada teritorijā atradās Inflantijas vaivadijas Viļakas stārastijas Balvu gals, 19. gadsimtā tas ietilpa Vitebskas guberņas Ludzas apriņķa teritorijā.

Līdz 1920. gada zemes reformai novadā atradās Balvu, Biržu, Bonifacovas, Domopoles, Ludvinovas, Ruskulovas, Vecpils, Zosuļu un citu muižu zemes. Pēc Latvijas valsts izveides Balvu novada teritorija atradās Jaunlatgales apriņķī (1924-1938), Abrenes apriņķī (1938-1945), Viļakas apriņķī (1945-1949), tad Balvu rajonā (1949—2009).

Administratīvais iedalījumsLabot

Apdzīvotās vietasLabot

IedzīvotājiLabot

Etniskais sastāvsLabot

Balvu novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2016. gadā[4]
Latvieši (10892)
  
79.7%
Krievi (2300)
  
16.8%
Cita tautība (477)
  
3.5%

PašvaldībaLabot

TautsaimniecībaLabot

IzglītībaLabot

SportsLabot

KultūraLabot

ReliģijaLabot

Ievērojami novadniekiLabot

Ievērojamas vietasLabot

Attēlu galerijaLabot

AtsaucesLabot

Ārējās saitesLabot