Atvērt galveno izvēlni

Gaujienas pagasts ir viena no Apes novada administratīvajām teritorijām tā ziemeļrietumos, Igaunijas pierobežā Gaujas abos krastos. Robežojas ar sava novada Trapenes un Virešu pagastiem, Valkas novada Zvārtavas pagastu un Smiltenes novada Grundzāles pagastu, kā arī Igaunijas Valgas apriņķa Valgas pagastu (agrāk Tahevas pagastu) un Veru apriņķa Hānjamās pagastu (agrāk Menistes pagastu).

Gaujienas pagasts
Gaujienas pagasts LocMap.png
Gaujienas pagasta ģerbonis
Ģerbonis
Novads: Apes novads
Centrs: Gaujiena
Platība: 126 km2
Iedzīvotāji (2010): 1013[1]
Blīvums: 8 iedz./km2
Izveidots: 1822. gadā
Mājaslapa: www.gaujiena.lv
Vēsturiskie nosaukumi
vācu: Adsel
krievu: Адзельская
Gaujienas pagasts Vikikrātuvē

DabaLabot

VēstureLabot

Gaujienas pilsmuižas (vācu: Schloß-Adsel) pagasts izveidots 1822. gadā. Tam 1895. gadā pievienoja Sikšņu pagastu, 1897. gadā — Grundzāles pagastu, 1902. gadā — Bormaņu pagastu.

Pēc 1920. gada agrāras reformas Gaujienas muižu (kopā ar Dārtas muižu un Gaujienas mācītājmuižu) 2665,44 ha platībā sadalīja 168 vienībās, Sikšņu muižu 1179,65 ha platībā sadalīja 62 vienībās. Gaujienas muižas kungu mājā (Gaujienas pilī) iekārtoja ģimnāziju[2]

Agrārreformas gaitā 1923.-1924. gadā atdalīja un no jauna izveidoja Grundzāles un Bormaņu pagastus. 1935. gadā Valkas apriņķa Gaujienas pagasta platība bija 232 km² un tajā dzīvoja 2487 iedzīvotāji.[3] 1945. gadā pagastā izveidoja Gaujienas un Vidagas ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Gaujienas ciems ietilpis Alūksnes apriņķī (1946-1949), Apes (1949-1956), Smiltenes (1956-1957), Alūksnes (1957-1962), Valkas (1962-1967) un pēc 1967. gada atkal Alūksnes rajonā. 1967. gadā Gaujienas ciemam pievienoja Zvārtavas ciema kolhoza „Straume” teritoriju.[4] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Gaujienas pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Apes novadā.

 
Gaujienas skats un plāns 1790. gadā (no Broces kolekcijas).
 
Gaujienas viduslaiku pils plāns 17. gs. (no Zviedrijas kara arhīva).

PieminekļiLabot

  • Komponista J.Vītola dzīves vieta „Anniņas” (1922-1944)
  • Gaujienas viduslaiku pils
  • Salaku senkapi
  • Gaujienas viduslaiku kapsēta
  • Gaujienas pilsdrupas (1238)
  • Gaujienas veco kapu vārti un kapliča (1872)
  • Gaujienas mācītājmuižas apbūve (18. gs. 2.p. - 19. gs. v.) - mācītāja māja (1761), klēts (1788), kūts (1860), stallis, vāgūzis, durvju komplekti (5), krāsnis (2)
  • Gaujienas muižas apbūve (18. gs. 2.p. - 19.gs. 1.p.) - Jaunā pils (1848-1850), muižkunga māja, dārznieka māja, vēlāk spirta noliktava, staļļi un staļļmeistara māja, kūts, vēlāk ugunsdzēsēju māja, siltumnīcas, rija, noliktavas (vīnu mājas) drupas, klēts (1788), leduspagrabs, interjera dekoratīvā apdare (2 telpās) Gaujienas muižas ansamblis no 1818. gada bija baronu fon Vulfu īpašumā, kuru valdīšanas laikā tika uzceltas vairāk kā 15 ēkas un iekārtots ainavu parks. Pašlaik pilī atrodas Ojāra Vācieša Gaujienas vidusskola un novada vēstures muzejs.
  • Gaujienas muižas parks (19. gs. 1. p.) - „Lauvas mutes” avots, sūkņa namiņš
  • Zvārtavas muižas apbūve (19. gs. 1.p. - 19. gs. b.) - kungu māja (1881), dārznieka māja, klēts, parks, staļļi (2 ēkas), Zvārtavas vējdzirnavas[5]

IedzīvotājiLabot

Apdzīvotās vietasLabot

Lielākās apdzīvotās vietas ir Gaujiena (pagasta centrs), Dārzciems, Mežciems, Zvārtava.

SaimniecībaLabot

Dārzciemā atrodas ogu un augļu produktu ražošanas uzņēmums Verry Berry.[6]

TransportsLabot

Izglītība un kultūraLabot

AtsaucesLabot

  1. Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.
  2. Latviešu konversācijas vārdnīcas V sējuma 9848-9850 slejas. Rīgā, 1930.-1931.
  3. Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
  4. Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
  5. LR Kultūras ministrijas rīkojums Nr.128. Par valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu Archived 2013. gada 10. novembrī, Wayback Machine vietnē. (Aizkraukles rajons - Liepājas rajons)
  6. «Very Berry sulu ražotne». www.latvia.travel. Skatīts: 2017. gada 6. februārī.

LiteratūraLabot