Pilskalnes pagasts (Aizkraukles novads)

Šis raksts ir par pagastu Aizkraukles novadā. Par citām jēdziena Pilskalnes pagasts nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Pilskalnes pagasts ir viena no Aizkraukles novada administratīvajām teritorijām tā dienvidrietumos Mēmeles krastā. Robežojas ar Lietuvu un sava novada Mazzalves, Zalves un Neretas pagastiem.

Pilskalnes pagasts
Novads:	Aizkraukles novads
Centrs:	Pilskalne
Kopējā platība:	99,8 km2
• Sauszeme:	97,7 km2
• Ūdens:	2,2 km2
Iedzīvotāji (2024):	302
Blīvums (2024):	3,1 iedz./km2
Izveidots:	1945. gadā
Pilskalnes pagasts Vikikrātuvē

Daba

Atrodas Viduslatvijas zemienes dienvidaustrumu malā, Taurkalnes līdzenuma dienvidu daļā. Augstākā vieta pagastā - Strobuku pilskalns - 105,6 m vjl.

Hidrogrāfija

Upes

• Mēmele
  • Dienvidsusēja
  • Dorupīte
  • Neretiņa

Purvi

Pagastā atrodas daļa no Salgaļu purva.

Vēsture

Tagadējā Pilskalnes pagasta teritorijā līdz 1920. gada agrārajai reformai bija trīs muižas - Pilskalne, Gricgale un Jaunā muiža. Pilskalnes jeb Pilkalnes muiža (Pilkaln) bija sens muižas centrs Neretas upes krastā. No 1868. gada muižā darbojās Marijai fon Rehenbergai-Lintenai piederošs ķieģeļceplis (1887), kas ķieģeļus ražoja arī eksportam. Vietējie iedzīvotāji vēl mūsu dienās izmanto šī cepļa vecos ķieģeļus.

Gricgales muižas (Gritzgaln) nosaukums pirmo reizi minēts 14. gadsimtā. Tā sākotnēji atradusies Lietuvas teritorijā, bet nopostīta par muižas īpašnieka nepaklausību Polijas karalim. Gricgales muižu tās tagadējā atrašanās vietā, kur agrāk atradušās trīs zemnieku mājas, uzcēla N. fon Korfs 18. gs. 2. pusē. 1783. gadā muižā dibināja skolu un lūgšanu namu.

Jaunā muiža (arī Priedaines muiža, mūsu dienās Liepkalni) zemes agrārās reformas laikā sadalīta 19 jaunsaimniecībās. Pēc nostāstiem, šī muiža atdalīta no Lielsusējas muižas un tāpēc tai dots Jaunās muižas nosaukums.

Pēc Otrā pasaules kara 1945. gadā Neretas pagasta teritorijā izveidoja Pilskalnes ciema padomi. 1949. gadā tagadējā Pilskalnes pagasta teritorijā izveidoja kolhozus „Ozolkalns”, „Karogs”, „Staļina piecgade”, „Nākotnes ceļš”, „Zaļā zeme” un „Druva”. 1950. gados mazos kolhozus apvienoja padomju saimniecībā „Nereta”. 1954. gadā Pilskalnes ciema padomei pievienoja Gricgales ciemu. Pilskalnē bija mehāniskās darbnīcas, dzirnavas, trīs veikali un ēdnīca.

1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 1992. gadā nodibināja paju sabiedrību „Pilskalne”, ko likvidēja 1994. gadā. 2009. gadā pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Neretas novadā. 2021. gadā, kā viena no Neretas novada administratīvajām teritorijām, iekļauta Aizkraukles novadā.

Pieminekļi

Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi:

• nr. 120.: Strobuku pilskalns ar apmetni pie Strobukiem
• nr. 9167.: Jonužu viduslaiku kapsēta pie Jonužiem

Iedzīvotāji

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Esošajās robežās, pēc CSP datiem.

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Gads Iedz. ±% g.p. 1935 1 168 —     1959 1 050 −0.44% 1967 1 025 −0.30%	Gads Iedz. ±% g.p. 1979 781 −2.24% 1989 675 −1.45% 2000 689 +0.19%	Gads Iedz. ±% g.p. 2011 443 −3.94% 2021 331 −2.87%

Ievērojamas personības

Pilskalnes pagastā dzimuši:

• Lūcija Ķuzāne (1927) — rakstniece, Sēlijas novada pētniece

Apdzīvotās vietas

Lielākās apdzīvotās vietas ir Pilskalne (pagasta centrs), Gricgale, Pilkalne, Viņaukas.

Saimniecība

Attēlu galerija

• 
  Strobuku kapi Pilskalnē
• 
  Pilskalnes skola
• 
  Strobuku pilskalns
• 
  Gricgales luterāņu lūgšanas nams
• 
  Gricgales muiža
• 
  Gricgales muiža
• 
  Medņu krogs Gricgalē
• 
  Medņu krogs Gricgalē
• 
  Veseļu kapi
• 
  Pilskalnes pagasta pašvaldība
• 
  Pilskalne
• 
  Ceļš Pilskalne - Kvetkai
• 
  Robeža ar Lietuvu