Zilupe

Šis raksts ir par pilsētu. Par citām jēdziena Zilupe nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Zilupe (latgaliešu: Zylupe, vēsturiski Sīnuoja, no sīna — 'robeža') ir pilsēta Latgalē, Ludzas novadā. Zilupe ir vistālāk uz austrumiem esošā Latvijas pilsēta, tikai 3 km attālumā no Krievijas robežas. Pilsētu šķērso dzelzceļa līnija Rēzekne II—Zilupe un autoceļš P52.

Zilupe
Novada pilsēta
Zilupes katoļu baznīca
Ģerbonis
Zilupe
Koordinātas: 56°23′07″N 28°07′19″E
Valsts	Latvija
Novads	Ludzas novads
Pilsētas tiesības	kopš 1931. gada
Vēsturiskie nosaukumi	vācu: Rosenau krievu: Розеново, Зилупе poļu: Rezenmujża latgaliešu: Sīnuoja
Platība
• Kopējā	4,7 km2
• sauszeme	4,6 km2
• ūdens	0,1 km2
Augstums	120 m
Iedzīvotāji (2024)
• kopā	1 271
• blīvums	277,5 iedz./km2
Laika josla	EET (UTC+2)
• Vasaras laiks (DST)	EEST (UTC+3)
Pasta indeksi	LV-5751
Mājaslapa	www.zilupe.lv
Zilupe Vikikrātuvē

Vēsture

Zilupes Galvenā iela 1926. gadā

Zilupes dzelzceļa stacija pirms Otrā pasaules kara

Zilupes pilsēta sāka veidoties 1900. gadā uz barona Rozena zemes pie Rivcānu sādžas Pasienes pagastā sakarā ar dzelzceļa līnijas Ventspils—Maskava būvniecību. Pie Rozenovas stacijas Zilupes upes kreisajā krastā sāka apmesties uz dzīvi dzelzceļa strādnieki, kalpotāji, tirgotāji un citi. 1908. gadā Zilupē jau bija zemstes priekšnieks, policijas pristavs, darbojās pasts, skola, kā arī daudzi tirdzniecības uzņēmumi, kas apkalpoja plašu apkārtni.

Pirmais pasaules karš pārtrauca Zilupes attīstību, 1918. gadā tika uzspridzināts dzelzceļa tilts, izjauktas pārbrauktuves un pārtraukta satiksme ar tālāko apkārtni. No 1918. gada novembra līdz 1920. gada janvārim Zilupē pastāvēja lielinieku vara. Latvijas Brīvības cīņu laikā 1920. gada 26. janvārī Kurzemes divīzija gar dzelzceļa līniju uzsāka uzbrukumu ar uzdevumu sasniegt Zilupes līniju un Osvejas ezeru. 1920. gada 1. maijā Zilupes apkārtnē Opuļu sādžā (4 km uz ZA no Zilupes dzelzceļa stacijas) notika Latvijas armijas 1. Liepājas kājnieku pulka kapteiņa H. Helmaņa vadītās 80 vīru grupas izlūkgājieni lielinieku frontes dziļā aizmugurē.

Pēc Latvijas valsts nodibināšanas Zilupē sākās jauns uzplaukums — pierobežā nodibināja maiņas punktus, kas iemainīja no Krievijas ievestos dārgmetālus (zeltu, sudrabu) un caur Zilupi tos sūtīja tālāk uz Rīgu. 1924. gadā pēc maiņas punktu slēgšanas Zilupes saimnieciskā darbība stipri samazinājās. Tomēr šī rosība sekmēja Zilupes un apkārtnes saimniecisko attīstību un tā kļuva par nacionālās idejas paudēju valsts pierobežā. 1925. gadā Zilupei piešķīra biezi apdzīvotas vietas statusu, bet 1931. gadā — pilsētas tiesības. Galvenā iedzīvotāju nodarbošanās bija tirdzniecība, lauksaimniecība un sīkā amatniecība. Darbojās a/s "Grauds" ūdensdzirnavas ar elektrisko spēkstaciju, zāģu gateris, 1934. gadā bijušās cementa ražošanas telpās iekārtoja lopkautuvi, darbojās linu pieņemšanas punkts, aptieka (dibināta 1901. gadā), ārsta T. Rihtera slimnīca un 120 dažādu tirgotavu. Pilsētā darbojās Zilupes iecirkņa miertiesnesis un tiesu izpildītājs, Ludzas apriņķa policijas 3. iecirknis, Zilupes virsmežniecība, Zilupes rajona agronoms, būvtehniķis un dārzkopības instruktors, kā arī Zilupes muitnīca.

1940. gada jūnijā Zilupē ienāca Sarkanā armija, kas aizsāka padomju okupāciju. 1941. gada jūlija sākumā Zilupi un pārējo Latviju iekaroja Vērmahts, kas aizsāka vācu okupāciju. 1944. gada 17. jūlijā Zilupi atkaroja Sarkanā armija. PSRS varas iestāžu rīkotajās deportācijās un arestos cieta arī Zilupes iedzīvotāji. No 1949. līdz 1959. gadam pilsēta bija Zilupes rajona centrs. Pēc Otrā pasaules kara Zilupē darbojās rūpnīcas "Metālists" cehs (ražoja bērnu ragaviņas u.c. plaša patēriņa preces), Ludzas rajona sadzīves pakalpojumu kombināta trikotāžas un adīšanas darbnīcas, maizes ceptuve.

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Gads Iedz. ±% g.p. 1897 530 —     1935 1 566 +2.89% 1959 2 559 +2.07%	Gads Iedz. ±% g.p. 1970 2 492 −0.24% 1979 2 338 −0.71% 1989 2 487 +0.62%	Gads Iedz. ±% g.p. 2000 1 984 −2.03% 2011 1 659 −1.61% 2021 1 318 −2.27%