Vircavas pagasts ir viena no Jelgavas novada administratīvajām teritorijām. Robežojas ar Viesturu, Sesavas, Platones un Jaunsvirlaukas pagastiem. Pagasta centrs ir Vircavā.

Vircavas pagasts
Vircavas pagasta ģerbonis
Ģerbonis
Novads: Jelgavas novads
Centrs: Vircava
Kopējā platība:[1] 101,0 km2
 • Sauszeme: 99,6 km2
 • Ūdens: 1,4 km2
Iedzīvotāji (2023):[2] 1 278
Blīvums (2023): 12,8 iedz./km2
Mājaslapa: www.vircava.lv
Vircavas pagasts Vikikrātuvē

Daba labot šo sadaļu

Hidrogrāfija labot šo sadaļu

Upes: Eleja, Liepars, Oglaine, Rēda, Sesava, Upele, Vircava.

Vēsture labot šo sadaļu

Mūsdienu Vircavas pagastā atradās Jostana muiža (Jostan), Kulpju muiža (Kulpenhof), Kroņvircavas muiža (Krons-Würzau, Vircava), Ķiles muiža (Killhof), Lauku muiža (Feldhof), Mazā Lauku muiža (Klein-Feldhof, Mazlauki), Mazskursteņu muiža (Klein-Schorstädt), Oglienes muiža (Oglai, Oglaine).

1935. gadā Vircavas pagasta (līdz 1925. gadam Kroņa Vircavas pagasts) platība bija 99,7 km². 1949. gadā pagastā izveidoja Vircavas un Sprīdīšu ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. 1954. gadā Vircavas ciemam pievienoja Sprīdīšu ciemu, 1966. gadā - Lielvircavas ciemu, bet daļu Vircavas ciema pievienoja Jaunsvirlaukas ciemam. 1974. gadā ciemam pievieno daļas no Platones un Jaunsvirlaukas ciemiem, bet daļu Vircavas ciema - Platones ciemam. 1977. un 1979. gadā ciemā iekļauj daļas no Vecsvirlaukas ciema. 1987. gadā daļu Vircavas ciema pievieno Jaunsvirlaukas ciemam. 1990. gadā ciemu pārdēvē par pagastu.[4] 2009. gadā pagastu kā administratīvu teritoriju iekļauj Jelgavas novadā.

Iedzīvotāji labot šo sadaļu

Iedzīvotāju skaita izmaiņas labot šo sadaļu

Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.[5]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±%
19351 750—    
19592 525+44.3%
19692 525+0.0%
GadsIedz.±%
19792 233−11.6%
19891 956−12.4%
20001 876−4.1%
GadsIedz.±%
20111 477−21.3%
20211 268−14.2%

Apdzīvotās vietas labot šo sadaļu

Apdzīvotās vietas: Āriņi, Erverti, Mazlauki, Oglaine, Reikuļi, Roķi, Šķīras, Vircava.

Ievērojamas personības labot šo sadaļu

  • Jānis Bisenieks (1864—1923), agronoms, uzņēmējs, sabiedrisks darbinieks.
  • Georgs Bisenieks (1885—1941), politiķis un diplomāts. Latvijas vēstnieks Apvienotajā Karalistē (1921—1924). Latvijas konsuls Ļeņingradā (1933—1934).

Saimniecība labot šo sadaļu

Transports labot šo sadaļu

Izglītība un kultūra labot šo sadaļu

Atsauces labot šo sadaļu