Skrunda

Skrunda
Skrunda;
	Novada pilsēta
; Karogs	; Ģerbonis
	Skrunda
	Koordinātas: 56°40′35″N 22°00′57″E / 56.67639°N 22.01583°EKoordinātas: 56°40′35″N 22°00′57″E / 56.67639°N 22.01583°E
Valsts	Latvija
Novads	Kuldīgas novads
Pilsētas tiesības	kopš 1996. gada
Vēsturiskie; nosaukumi	vācu: Schrunden
Platība
• Kopējā	4,4 km2
• sauszeme	4,3 km2
• ūdens	0,1 km2
Augstums	35 m
Iedzīvotāji (2024)
• kopā	1 767
• blīvums	410,9 iedz./km2
Laika josla	EET (UTC+2)
• Vasaras laiks (DST)	EEST (UTC+3)
Pasta indeksi	LV-3326
Mājaslapa	www.skrunda.lv
	Skrunda Vikikrātuvē

Skrunda ir Kuldīgas novada pilsēta Kurzemes centrālajā daļā, Ventas upes krastos. Atrodas 151 km attālumā no Latvijas galvaspilsētas Rīgas. Pilsēta aizņem 7,9 km² lielu teritoriju, to šķērso autoceļi A9, P116, P117 un Rīgas - Liepājas dzelzceļš.

Skrundā atrodas pilsētas un pagasta pārvalde, vidusskola, arodvidusskola, mūzikas skola, bērnudārzs, kultūras nams, 2 bibliotēkas, aptieka, ģimenes ārsta prakse, 2 viesu nami, luterāņu baznīca.

Vēsture

Skrundas pils (Schrunden) 1661. gadā (Šturns, 1661).

Vēstures avotos Skrunda (Scrunden) kuršu Bandavas zemē pirmo reizi minēta 1253. gadā, bet 1368. gadā Ventas kreisajā krastā uzcelta Vācu ordeņa Skrundas pils. Kurzemes un Zemgales hercogistes laikā Skrundā darbojās stikla ceplis, pulvera dzirnavas, naglu, lielgabalu un šauteņu darbnīcas.^[4] Gatavos izstrādājumus transportēja lejup pa Ventas upi. No 1685. gada cauri Skrundai veda hercogistes galvenais pasta ceļš Jelgava - Dobele - Blīdene - Saldus - Skrunda - Grobiņa - Liepāja - Sventa - Mēmele. Pili izpostīja zviedru karaspēka uzbrukuma laikā Lielā Ziemeļu kara laikā. 19. gadsimta sākumā netālu no bijušās ordeņa pils drupām klasicisma stilā uzcelta Skrundas muižas kungu māja, kas atjaunota 1881. gadā.

Apdzīvotā vieta sāka veidoties pēc šaursliežu dzelzceļa līnijas Liepāja—Aizpute pagarinājuma Aizpute-Skrunda-Saldus izbūves Pirmā pasaules kara laikā. Latvijas brīvības cīņu laikā 1919. gada 22. - 29. janvārī pie Skrundas notika smagas kaujas starp Padomju Latvijas armijas 2. strēlnieku pulku un Latviešu atsevišķo bataljonu Oskara Kalpaka vadībā. Pēc 1920. gada agrārās reformas Skrundas muižas zemes tika sadalītas apbūves gabalos. 1925. gadā Skrundai tika piešķirts biezi apdzīvotas vietas (ciema) statuss. Līdz ar platsliežu dzelzceļa līnijas Glūda—Liepāja atklāšanu 1929. gadā Skrundas saimnieciskā attīstība paātrinājās. 1935. gadā Skrundā bija ~50 sīktirdzniecības uzņēmumi, kā arī vairāki rūpniecības uzņēmumi: ūdensdzirnavas, linu apstrādāšanas darbnīca, divas kokzāģētavas, divas mehāniskās darbnīcas.

1950. gadā Skrundai piešķīra strādnieku ciemata, bet 1961. gadā pilsētciemata tiesības. Laika posmā no 1950. līdz 1959. gadam Skrunda bija Skrundas rajona centrs. 1969. gadā Skrundā tika uzcelts rūpnīcas VEF cehs. Padomju laikā darbojās Aizputes kūdras fabrikas iecirknis, ģeoloģiskā un hidroģeoloģiskā ekspedīcija, PMK iecirknis, sadzīves pakalpojumu kombināta darbnīcas, zivsaimniecība «Skrunda», kokapstrādes kombināta «Vulkāns» pārkraušanas bāze.

80. gadu beigās Skrundā izveidojās Tautas frontes nodaļa. Zīmīgs notikums bija Latvijas karoga pacelšana virs Skrundas kultūras nama 1988. gada novembrī, jo līdzās esošā krievu armijas bāze bija atbalsta punkts interfrontes aktivitātēm.

1995. g. 4. maijā tika uzspridzināts jaunais, nepabeigtais Skrundas radiolokācijas stacijas korpuss. Šis notikums kļuva par simbolisku aktu latviešu tautas brīvības centieniem.^[5]

1996. gadā Skrundai piešķīra pilsētas tiesības.

Ģeogrāfija

Venta pie Skrundas

Skrunda atrodas Kursas zemienes Pieventas līdzenumā, Ventas kreisajā krastā. Venta tek apmēram 5 m dziļā ielejā, tās vidējais ūdens līmenis atrodas 23 m vjl., platums - 70 m, dzijums - 1 m. Pilsētas apkārtne ir mežaina un purvaina, pie dienvidrietumu robežas atrodas Skrundas purvs, pie ziemeļrietumu robežas - Skrundas zivju dīķi, kuros ietek gar pilsētas robežu tekošā Ventas pieteka Garūdene, tās platums līdz 1,5 m. lepretī pilsētai no labā krasta Ventā ietek Ciecere. Pilsētā 112 ha aizņem apbūve, 219 ha - lauksaimniecības zemes, 126 ha - meži. ^[5]

Skrunda atrodas 35 km no Kuldīgas Ventas kreisajā krastā pie Jelgavas—Liepājas dzelzceļa līnijas, kas nodrošina dzelzceļa satiksmi ar Rīgu un Liepāju.^[6]

Skats uz Skrundas Ventas līkločiem

Iedzīvotāji

Padomju okupācijas gados Skrundas iedzīvotāju skaits pieauga gandrīz piecas reizes. To sekmēja padomju okupācijas armijas bāzu tuvums, un latviešu īpatsvars pilsētā kļuva mazāks par 50%. Pēc padomju armijas aiziešanas 90. gados, iedzīvotāju skaits strauji samazinājās.^[5]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.^[7]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Gads	Iedz.	±% g.p.
1935	1 087	—
1959	3 194	+4.59%
1970	3 163	−0.09%

Gads	Iedz.	±% g.p.
1979	3 573	+1.36%
1989	5 235	+3.89%
2000	2 689	−5.88%

Gads	Iedz.	±% g.p.
2011	2 140	−2.05%
2021	1 869	−1.34%

Sadraudzības pilsētas

Peltsamā (kopš 2005. gada)
Senbrisenkoglēza (kopš 2006. gada)
Dindžou (kopš 2007. gada)
Mcheta (kopš 2007. gada)

Cilvēki

Arturs Heniņš (1932—2014), prozaiķis
Edgars Račevskis (1936—2022), diriģents
Alberts Kauls (1938—2008), lauksaimnieks un politiķis, Latvijas Republikas zemkopības ministrs (1995—1996)
Maija Amoliņa (1939), TV žurnāliste, diriģente
Raimonds Gerkens (1952), uzņēmējs
Normunds Naumanis (1962—2014), teātra kritiķis un žurnālists
Dace Meiere (1973), latviešu tulkotāja
Gints Grāvelis (1980), aktieris
Jānis Buķelis (1980), mūzikas izpildītājs
Andris Freibergs (1938), scenogrāfs
Jānis Macītis (1913-1940), latviešu karavīrs, robežsargs.