Rīga
- Šis raksts ir par Latvijas galvaspilsētu. Par citām jēdziena Rīga nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta. Ar 627 487 iedzīvotājiem 2020. gadā[4] tā ir lielākā pilsēta Baltijas valstīs un trešā lielākā pilsēta (pēc Sanktpēterburgas un Stokholmas) visā Baltijas jūras reģionā (pēc iedzīvotāju skaita pilsētas robežās). Rīgas pilsētas platība ir 307,17 km2. Rīgas pilsētas robežās dzīvo aptuveni viena trešdaļa, bet Rīgas aglomerācijā (Rīga un tai piegulošā teritorija, ieskaitot tuvākās pilsētas) vairāk nekā puse (1,07 miljoni) visu Latvijas iedzīvotāju.[5] Rīgas plānošanas reģionā 2010. gada sākumā dzīvoja 1 081 137 iedzīvotāji.
Rīga | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|
Galvaspilsēta | ||||||
| ||||||
| ||||||
Koordinātas: 56°56′51″N 24°6′23″E / 56.94750°N 24.10639°EKoordinātas: 56°56′51″N 24°6′23″E / 56.94750°N 24.10639°E | ||||||
Valsts |
![]() | |||||
Pirmoreiz minēta | 12. gadsimtā | |||||
Dibināta | 1201. gadā | |||||
Pilsētas tiesības | kopš 1225. gada[1] | |||||
Administrācija | ||||||
• Tips | Rīgas dome | |||||
• Domes priekšsēdētājs | Mārtiņš Staķis (-) | |||||
Platība[2] | ||||||
• Galvaspilsēta | 304,0 km2 | |||||
• sauszeme | 253,1 km2 | |||||
• ūdens | 51,0 km2 | |||||
Augstums | 6 m | |||||
Iedzīvotāji (2022)[3] | ||||||
• Galvaspilsēta | 605 802 | |||||
• blīvums | 2 393,7 iedz./km2 | |||||
• aglomerācija | 1 070 201 | |||||
Laika josla | EET (UTC+2) | |||||
• Vasaras laiks (DST) | EEST (UTC+3) | |||||
Pasta indeksi | LV-10(01-84) | |||||
Mājaslapa |
www | |||||
![]() |
Rīgas vēsturiskais centrs ir iekļauts UNESCO Pasaules kultūras mantojuma sarakstā un ir ievērojams ar jūgendstila arhitektūru, kurai, pēc UNESCO viedokļa, nav līdzīgu pasaulē.[6] Rīga bija viena no 2014. gada Eiropas kultūras galvaspilsētām.[7]
VēstureLabot
Kopš dibināšanas 1201. gadā līdz mūsu dienām Rīga ir Baltijas valstu lielākā pilsēta un viena no ievērojamākajām ostām Baltijas jūras austrumdaļā. Politiski un administratīvi tā ilgu laiku bijusi reģiona politiskais centrs, bet sākot ar 20. gadsimtu — Latvijas Republikas galvaspilsēta.
Rīgas arhibīskapija (metropole Livonijas Konfederācijai) 1255—1562
Rīgas brīvpilsēta 1561—1581
Zviedru Vidzeme (daļa no Zviedru Impērijas) 1600—1721
Vidzemes guberņa (daļa no Krievijas Impērijas) 1721—1918
Latvijas Republika 1918–1940
Latvijas PSR (daļa no PSRS) 1940–1941
Ostlandes reihskomisariāts (daļa no Trešā reiha) 1941–1944
Latvijas PSR (daļa no PSRS) 1944–1991
Pašreizējā pilsētas attīstībaLabot
21. gadsimta pirmā desmitgade Rīgā iezīmējās ar strauju celtniecības apjoma pieaugumu, ko veicināja Latvijas ekonomiskā izaugsme. Rīgā tika uzceltas vairākas daudzstāvu dzīvojamās un biroju ēkas, no kurām pirmā atjaunotās Latvijas augstceltne bija Saules akmens Ķīpsalā. Tika sākta Latvijas Nacionālā bibliotēkas ēkas — "Gaismas pils" — celtniecība. 2008. gadā tika atklāts Dienvidu tilts, kas bija pirmais kopš 1970. gadiem uzbūvētais tilts pār Daugavu. “Rīgas satiksme” pilnībā atjaunoja autobusu parku, kā arī daļēji atjaunoja trolejbusu un tramvaju parku.
2003. gadā Rīgā notika Eirovīzijas dziesmu konkurss. Vairākkārt Rīgā noticis Pasaules čempionāts hokejā un Eiropas čempionāts basketbolā. 2006. gadā Rīgā notika 19. NATO samits.
Līdz ar globālo finanšu krīzi 2008. gadā Latvijas ekonomika pēc rekordstraujas attīstības pārkarsa. Nonākot recesijā, daudzi celtniecības un attīstības projekti tika ierobežoti vai apturēti, tomēr Dienvidu tilts ar piebraucamajiem ceļiem abpus Daugavas, kā arī Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunā ēka tika pabeigti.
ĢeogrāfijaLabot
Rīgas pilsēta atrodas Latvijas centrālajā daļā, Rīgas līča dienvidu piekrastē, Viduslatvijas zemienē, Rīgavas un Tīreļu līdzenuma teritorijā, abos Daugavas krastos (teritoriju Daugavas kreisajā krastā sauc par Pārdaugavu). Robežojas ar Jūrmalas pilsētu, kā arī Mārupes, Olaines, Ķekavas, Salaspils, Ropažu un Ādažu novadiem. Rīga ir tipiska līdzenuma pilsēta ar atsevišķiem pauguriem, no kuriem augstākais ir Dzegužkalns — 26 metri virs jūras līmeņa. Vidējais virsmas augstums ir aptuveni 6 metri.
Izplatīti leduslaikmeta beigu posma un pēcleduslaikmeta Baltijas ledus ezera abrāzijas—akumulācijas, Litorīnas un Pēclitorīnas jūras un deltu akumulatīvie, upju erozijas un akumulatīvie veidojumi, pēcleduslaikmeta kāpas, purvi. Pārsvarā plakani vai viļņoti, vietām pārpurvoti līdzenumi, kas atrodas 1—11 metrus virs jūras līmeņa. Vietām stiepjas vairākus kilometrus garas, paugurainas kāpu grēdas un atsevišķi 1—3 hektārus lieli kāpu masīvi, kuru augstums 10—28 metri virs jūras līmeņa.
KlimatsLabot
Rīgas klimata veidošanā svarīga nozīme ir Atlantijas okeāna mēreno platuma grādu gaisa masām, kas saistītas ar aktīvu ciklonisko darbību. Tāpēc te bieži ir nokrišņi un apmācies laiks. Vasaras ir relatīvi vēsas. Aptuveni 220 dienas gadā Rīgā valda jūras gaisa masas. Klimatu ietekmē arī apbūve, saimniecisko objektu izvietojums, laukumu un parku platība, lielu ūdenstilpju (Rīgas līča, Daugavas, Ķīšezera) tuvums. Gaisa piesārņojuma dēļ vidējā temperatūra Rīgā parasti ir 2—3 grādus augstāka nekā pilsētas tuvākajā apkārtnē.
Saules leņķa maksimums ir 22. jūnijā, 56,4°, bet zemākais — 22. decembrī, tikai 9,6° virs horizonta. Rīgā visos gadalaikos ir palielināts mākoņainums, tāpēc faktiskais saules spīdēšanas ilgums vasarā ir 54—57%, ziemā tikai 14—25% no iespējamā. Vidēji gadā saule Rīgā spīd 1812 stundas — attiecīgi jūnijā vidēji 282 stundas, bet decembrī 25 stundas. Ziemā bez saules ir vidēji 13—20, bet vasarā tikai 1—2 dienas mēnesī. Summārā gada radiācija Rīgā sasniedz 3460,9 MJ/m2 (82 kcal/cm2), no tās jūnijā — 615,9 MJ/m2 (82 kcal/cm2), bet decembrī 25,2 MJ/m2 (0,6 kcal/cm2).
TemperatūraLabot
Viszemākās gaisa temperatūras Rīgā parasti tiek reģistrētas janvārī un februārī.
- −34,9 °C (1956. gada 1. februāris)
- −34,6 °C (1985. gada 12. februāris)
- −33,7 °C (1970. gada 30. janvāris)
Visaugstākās gaisa temperatūras Rīgā parasti tiek reģistrētas jūlijā un augustā.
- +34,5 °C (1885. gada 15. jūlijs un 1914. gada 15. jūlijs)[8]
- +34,1 °C (2002. gada 31. jūlijs)
- +34,0 °C (1896. gada 30. jūlijs, 1923. gada 13. jūlijs un 1988. gada 7. jūnijs)
Okeāna gaisa masu ietekmē ziemā ir raksturīgi atkušņi, līdz pat 10 dienām mēnesī. Sala periodi parasti sākas decembra vidū un turpinās līdz februāra beigām. Ļoti aukstas ziemas pēdējos 50 gados bijušas 1939./1940., 1941./1942., 1955./1956., 1978./1979., 1984./1985., 1986./1987. gados. Vasarā gaisa temperatūra galvenokārt ir no +5 līdz +15 grādiem naktī līdz +20, +25 grādiem dienā. Diennakts temperatūras amplitūda sasniedz 8—10 grādus, reizēm pat 20 grādus. Periods, kad vidējā diennakts temperatūra Rīgā pārsniedz +15 grādus, nav garš (no jūnija vidus līdz augusta beigām). Karsts laiks, kad vidējā diennakts temperatūra pārsniedz +25 grādus, vasarā maksimāli iespējams 7—9 dienas (1936, 1939. gadi). Pavasaris ir auksts un ieildzis, bet rudens silts un garš.
Veģetācijas periods, kad diennakts vidējā temperatūra +5 °C vai augstāka, sākas vidēji 14. aprīlī un ilgst 192 dienas, augu augšanas aktīvais periods (temperatūra +10 °C vai augstāka) — 144 dienas. Salnas parasti beidzas ap 25. aprīli, bet atsevišķos gados var būt vēl 15. maijā (1927. gads). Agrākās rudens salnas reģistrētas 1906. gada 26. septembrī. Apkures sezona, kad diennakts vidējā gaisa temperatūra ir +8 °C vai zemāka, sākas 8. oktobrī un ilgst 204 dienas. Pilsētas centrā, tāpat kā visās lielajās pilsētās, ir siltāks nekā nomalēs. Ziemā šī temperatūras starpība var sasniegt pat 8—10 grādus un vairāk. Daudz agrāk beidzas pavasara un vēlāk sākas rudens salnas (atšķirība līdz 20 dienām).
Mēreno platuma grādu jūras gaisa masas valda vidēji 179 dienas gadā. Aukstajā gadalaikā tās bieži rada atkusni, bet dažos gados padara stipri maigāku pat visu ziemu. Vasarā tās atnes vēsu, mākoņainu un lietainu laiku. Sevišķi vēsa un lietaina bija 1974. gada vasara. Ciklonu maksimums novērojams rudenī — 55 dienas, vasarā — 41 dienu. Reizēm 50—60 dienas gadā ieplūst arktiskās gaisa masas, kas izraisa strauju gaisa temperatūras pazemināšanos, bet ziemā stipru salu ar temperatūrām zem −30 °C. Tomēr parasti tas nesaglabājas ilgāk par 2—3 dienām. Dienvidu cikloni no Vidusjūras un Melnās jūras dažreiz vasarā atnes tropiskās gaisa masas. Ik gadu vidēji 160—180 dienas Rīgā valda anticikloni. Tad parasti ir sauss un skaidrs laiks. Ziemā tie stipri pazemina temperatūru, bet vasarā ir cēlonis ilgstošam karstumam. Anticiklona ietekmē sevišķi sausa un karsta bija 1972. gada vasara. Gada laikā Rīgai vidēji pāri iet 170—180 dažādas atmosfēras frontes. Ar tām saistās vēja pastiprināšanās, nokrišņi, pērkona negaisi, krusa, puteņi. Ziemā siltās atmosfēras frontes izraisa atkalu, miglu un smidzinošu lietu.
Rīgas vidējās, minimālās un maksimālās temperatūras, kā arī vidējā nokrišņu daudzuma tabula.[9][10][11]
Rīgas meteoroloģiskie dati. | ||||||||||||||||||
Temperatūra ( °C ) | ||||||||||||||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
Mēnesis | Jan | Feb | Mar | Apr | Mai | Jūn | Jūl | Aug | Sep | Okt | Nov | Dec | Gadā | |||||
Absolūtais maksimums (°C) | +10,2 2007 |
+13,6 1990 |
+20,5 1968 |
+27,9 2000 |
+30,5 1886 |
+34,0 1988 |
+34,5 1885 |
+33,9 1936 |
+29,4 1992 |
+23,4 1966 |
+17,2 1968 |
+11,8 2015 |
+34,5 1885 | |||||
Augstākā vidējā temperatūra (°C) | +3,7 2020 |
+4,4 1990 |
+4,7 2007 |
+10,7 2000 |
+17,4 2018 |
+20,4 2021 |
+23,1 2021 |
+21,6 1846 |
+17,4 1806 |
+10,7 1907 |
+5,7 1978 |
+4,3 2006 |
9,3 2019 | |||||
Vidējā mēneša temperatūra (°C) | −3,5 | −3,4 | +0,1 | +5,0 | +11,6 | +15,3 | +17,2 | +16,5 | +11,8 | +7,1 | +2,3 | −1,5 | +6,5 | |||||
Zemākā vidējā temperatūra (°C) | −14,7 1893 |
−13,9 1929 |
−10,0 1942 |
−0,2 1852 |
+6,0 1864 |
+10,7 1928 |
+14,0 1904 |
+13,3 1956 |
+9,1 1877 |
+2,1 1805 |
−4,5 1919 |
−11,5 1876 |
+3,4 1942 | |||||
Absolūtais minimums (°C) | −33,7 1970 |
−34,9 1956 |
−30,3 1942 |
−13,1 1942 |
−5,5 1941 |
−2,3 1941 |
+4,0 1968 |
+0,0 1966 |
−4,1 1996 |
−9,5 1912 |
−20,5 1890 |
−31,9 1978 |
−34,9 1978 | |||||
Sniega sega | ||||||||||||||||||
Mēnesis | Jan | Feb | Mar | Apr | Mai | Jūn | Jūl | Aug | Sep | Okt | Nov | Dec | Summa | |||||
Vidējais sniega segas biezums (cm) | 9 | 12 | 7 | — | — | — | — | — | — | — | 2 | 6 | — | |||||
Maksimālais sniega segas biezums (cm) | 65 1908 |
79 1900 |
76 1900 |
13 | — | — | — | — | — | 39 2003 |
34 | 46 2010 |
79 1900 | |||||
Saulainība | ||||||||||||||||||
Mēnesis | Jan | Feb | Mar | Apr | Mai | Jūn | Jūl | Aug | Sep | Okt | Nov | Dec | Summa | |||||
Vidējais saulaino stundu skaits mēnesī | 36 | 65 | 133 | 237 | 280 | 296 | 296 | 246 | 186 | 91 | 31 | 24 | 1922 | |||||
Avots: Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs. |
FaunaLabot
Rīgā primārā ir piejūras līdzenumu fauna, kas sastāv no priežu un jaukto mežu dzīvniekiem, no zālāju un purvu, smilšainu un purvainu augšņu iemītniekiem, kā arī no dažādu ūdenstilpju apdzīvotājiem. Līdz ar cilvēka saimnieciskās darbības intensifikāciju pilsētas fauna ir radikāli pārmainījusies un noplicinājusies. Rīgas centrālajā daļā primārā fauna ir gandrīz pilnīgi iznīkusi, daļēji tā saglabājusies izklaidus apbūvētajos rajonos, bet samērā labi pilsētas perifērijā.
Rīgas zīdītājdzīvnieku fauna nav speciāli pētīta, tādēļ precīzu konstatēto sugu skaitu nevar noteikt. Pilsētas nomalēs, kā arī dzīvojamajos rajonos samērā bieži ieklejo aļņi, dažkārt stirnas, retāk mežacūkas, vairākkārt ieklīdušas rudās lapsas. Mežos, kapsētās un parkos sastopamas Eirāzijas vāveres, pilsētas nomalēs un Daugavas salās — pelēkais zaķis, piemērotos biotopos iespējams atrast Eiropas kurmi, retāk Eiropas ezi, kā arī meža cirsli un mazo cirsli. No plēsējiem Rīgas teritorijā konstatēta Amerikas ūdele (galvenokārt gar Daugavu), retāk sesks un meža cauna.
Daudzveidīga ir Rīgas putnu fauna. Reģistrētas aptuveni 250 sugas no 308 Latvijā sastopamajām. Aptuveni 150 sugas Rīgas teritorijā ligzdo. Vairākums ligzdotāju pilsētā veido nelielas populācijas. Lielas populācijas ir putniem, kuru ligzdošana ir saistīta ar ēkām — piemēram, mājas balodim, mājas zvirbulim, arī svīrei un kovārnim. Dažas putnu sugas Rīgā konstatētas tikai vienu reizi. Dzīvojamo namu rajonos, apstādījumos un parkos dominē lielā zīlīte, bieži sastopams melnais meža strazds, žubīte, gaišais ķauķis, sīlis, gredzenūbele, vārna un žagata. Kapsētās un lapu koku audzēs sastopama arī lakstīgala, sarkanrīklīte, melnais mušķērājs, daudz zīlīšu, ķauķu, ķauķīšu. Priežu mežos mīt žubīte, vītītis, cekulzīlīte, erickiņš. Daugavā un ezeros ir milzīgas lielo ķīru kolonijas. Pļavās sastopama ķīvīte, smiltājos — upes tārtiņš, ūdenstilpēs — meža pīle.
Teritoriālais iedalījumsLabot
Rīga ir viena no desmit Latvijas valstspilsētām, kas iedalīta sešās administratīvās vienībās:
- Centra rajons (3 km2)
- Kurzemes rajons (79 km2)
- Zemgales priekšpilsēta (41 km2)
- Ziemeļu rajons (77 km2)
- Vidzemes priekšpilsēta (57 km2)
- Latgales priekšpilsēta (50 km2)
Pēc platības lielākais ir Kurzemes rajons, bet mazākais Centra rajons. Pēc iedzīvotāju skaita lielākā ir Latgales priekšpilsēta, savukārt Vidzemes priekšpilsēta un Centra rajons pēc nacionālā sastāva ir vienīgie, kuros latviešu ir vairāk nekā krievu tautības iedzīvotāju. Interesants fakts ir arī tas, ka Vidzemes un Zemgales priekšpilsētas ir vienīgās, kurās iedzīvotāju skaits pēdējo gadu (2006—2008) laikā ir pieaudzis, savukārt Latgales priekšpilsētā tas ir visstraujāk samazinājies.[12]
Rīgas pilsētas administratīvās robežasLabot
Rīgas pilsētas platība ir 307,17 km2, bet, pierēķinot piepilsētas, tās platība sasniedz aptuveni 7000 km2 ar 1,15 miljoniem iedzīvotāju.
Teritorijas iedalījumsLabot
- Apdzīvojamās platības aizņem 67,00 km2 (21,8%)
- Rūpnieciskās platības aizņem 52,45 km2 (17,0%)
- Ielas un ceļi aizņem 24,64 km2 (8,0%)
- Parki aizņem 57,54 km2 (19,0%)
- Ūdens platības aizņem 48,50 km2 (15,8%)[13]
Rīgas apkaimesLabot
1934. gadā Rīgas pilsētu sadalīja 40 administratīvajos rajonos, bet pēc Otrā pasaules kara Rīgai nav bijis oficiāli apstiprināta pilsētas teritoriālā iedalījuma, kas būtu sīkāks par sešu administratīvi teritoriālo vienību iedalījumu (rajoni un priekšpilsētas). Nosacīti Rīgas pilsēta bija sadalīta 47 rajonos jeb "mikrorajonos", kuru robežas tikai daļēji sakrita ar priekšpilsētu robežām un savstarpējās robežas bija visai nosacītas. Vēsturiski bija izveidojies arī sīkāks mikrorajonu iedalījums. Kā piemēru var minēt Spilvi, kura sastāvēja no Beķermuižas, Krēmeriem, Voleriem, Rātsupes un Lielās muižas. Tas, ka pilsētai nebija šāda — sīkāka iedalījuma, bieži vien radīja problēmas, jo rajonu robežām oficiāli neeksistējot, iedzīvotāju un komunālo dienestu interpretācija par šo tēmu bija diezgan atšķirīga.
2008. gadā Rīgas domes pilsētas attīstības departamentā aizsākās darbs pie Rīgas jaunās rajonu, jeb pēc jaunā plāna — apkaimju definēšanas. Šis plāns vēl nav oficiāli apstiprināts, bet, kad tas tiks izdarīts, tad Rīga sastāvēs no 58 apkaimēm, katra ar savu centru, savu unikālo ainavisko un arhitektonisko veidolu. Galvenais šīs reformas iemesls ir iespēja izpētīt katras šīs apkaimes, katra mazā reģiona specifiku — kādi ir iedzīvotāji, kāda ir infrastruktūra, kādas vajadzības tālākai dzīves vides pilnveidošanai.[14][15]
Rīgas apkaimju uzskaitījumsLabot
Skatīt arī: Rīgas apkaimju uzskaitījums
|
|
|
DemogrāfijaLabot
1980. gadu vidū tika prognozēts, ka līdz 2000. gadam rīdzinieku skaits pārsniegs 1 miljonu, bet šis scenārijs nepiepildījās. Rīga iedzīvotāju skaita maksimumu sasniedza 1990. gadā — 909 135 cilvēki. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas, Krievijas pilsoņu un karaspēka atgriešanās Krievijā dēļ, kā arī ekonomiskās situācijas krasas pasliktināšanās dēļ, iedzīvotāju skaits Rīgā sāka strauji samazināties. 1990. gadā iedzīvotāju skaits samazinājās par 8680, 1991. gadā par 10 714, bet 1992. gadā pat par 26 084 cilvēkiem un 1993. gada sākumā Rīgā bija vairs 863 657 iedzīvotāju. Turpmāk skaita samazināšanās tempi palēninājās. 1996. gada otrajā pusē Rīgas iedzīvotāju skaits noslīdēja zem 800 000. 2000. gada 1. janvārī Rīgā dzīvoja 764 329 cilvēku, un ikgadējais samazinājums noslīdēja zem 10 000 iedzīvotāju gadā. 21. gadsimta pirmās dekādes beigās Rīgas iedzīvotāju skaits turpināja samazināties, un 2011. gada beigās Rīgas iedzīvotāju skaits noslīdēja zem 700 000. Rīgas domes kampaņas "Esi rīdzinieks" rezultātā no 2013. gada oktobra līdz decembrim Rīgā deklarējās aptuveni 10 tūkstoši cilvēku, bet Rīgas mērs Nils Ušakovs apgalvoja, ka pilsētā vēl strādā un dzīvo ap 100 000 cilvēku, kas deklarējušies citās pašvaldībās.[16][17]
Naturalizācijas dēļ pieauga rīdzinieku — Latvijas pilsoņu īpatsvars. 2007. gadā Rīgā bija piereģistrēti 503 573 Latvijas pilsoņi (69,6%), 197 752 Latvijas nepilsoņi (27,3%), 111 bezvalstnieki, kā arī 22 495 citu valstu pilsoņi (3,1%).[18] Savukārt 2017. gadā Rīgā bija piereģistrēti 529 794 Latvijas pilsoņi (75,2%), 125 344 Latvijas nepilsoņi (17,8%), 99 bezvalstnieki, 104 alternatīvie, 58 bēgļi, kā arī 49 077 citu valstu pilsoņi (7,0%).[19]
Iedzīvotāju skaita izmaiņas (1718—2020)Labot
|
|
|
| |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Etniskais sastāvsLabot
No 1990. līdz 2015. gadam, samazinoties iedzīvotāju skaitam Rīgā, samazinājās arī gandrīz visu etnisko grupu iedzīvotāju skaits, tomēr latviešu, kā arī mazāku grupu (kuru īpatsvars ir zem 1%) skaits samazinājās lēnāk, nekā etnisko krievu, baltkrievu, ukraiņu un poļu skaits. Kopš 2000. gada latvieši atkal ir lielākā etniskā grupa Rīgā, bet kopš 2015. gada sāka pieaugt arī to iedzīvotāju absolūtais skaits, kuri pārbrauc uz Rīgu darba vai studiju dēļ no citām pilsētām vai laukiem, un deklarējas Rīgā kā latvieši. Palielinās Rīgas pastāvīgo iedzīvotāju skaits, kas pieder mazākām etniskām grupām (2018. gadā 5,6%) vai arī neizvēlas tautību (2018. gadā 3,5%).
Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) datiem 2020. gada 1. janvārī tas bija šāds:
Iedzīvotāju etniskais sastāvs Rīgā 2020. gadā.[20] | kopā 693 046 Latvieši
Krievi
Ukraiņi
Baltkrievi
Poļi
Cita un neizvēlēta
| ||||||||||||||||||
Tautība | Procenti | Iedz. skaits | |||||||||||||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
Latvieši | 44,53% | 308 597 | |||||||||||||||||
Krievi | 36.58% | 253 515 | |||||||||||||||||
Ukraiņi | 3,66% | 25 355 | |||||||||||||||||
Baltkrievi | 3,57% | 24 740 | |||||||||||||||||
Poļi | 1,77% | 12 336 | |||||||||||||||||
Cita un neizvēlēta | 9,89% | 68 503 |
Latviešu skaita izmaiņas Rīgā pēc tautas skaitīšanu datiem (1867—2020):[21][22]
1867 | 1881 | 1897 | 1913 | 1917 | 1919 | 1920 | 1930 | 1935 | 1959 | 1970 | 1979 | 1989 | 2000 | 2011 | 2020 | |
---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
Latvieši (īpatsvars) |
24 199* (23,6%) |
49 974* (29,5%) |
127 046* (45,0%) |
218 097* (42,2%) |
114 379 (54,3%) |
109 660 (51,5%) |
99 580 (54,9%) |
227 842 (60,3%) |
242 731 (63,0%) |
258 528 (44,5%) |
299 072 (40,9%) |
317 546 (38,3%) |
331 934 (36,5%) |
313 368 (41,0%) |
298 412 (42,4%) |
308 597 (44,5%) |
Piezīme: * Uzskaite pēc ikdienā lietotās valodas.
Avots: Tautas skaitīšanu dati.
Augstceltnes un augstākās būvesLabot
Latvijas augstākā būve atrodas Rīgā, tas ir Rīgas radio un televīzijas tornis Zaķusalā. Tā augstums ir 368,5 metri. Tas ir ne tikai augstākais tornis Baltijas valstīs, bet arī augstākais Eiropas Savienībā un 13. augstākais televīzijas tornis pasaulē. Savukārt augstākās biroju vai dzīvojamās augstceltnes Rīgā ir Zunda Towers, kuras dienvidu tornis ir 123 metrus augsts,[23] kā arī Saules akmens, Panorama Plaza II un Zinātņu akadēmijas augstceltne, kuras sniedzas augstāk par 100 metriem.
|
|
TransportsLabot
Sabiedriskais transports RīgāLabot
Sabiedriskais transports Rīgā sastāv no 54 autobusu, 19 trolejbusu, 9 tramvaju, 33 minibusu un 9 nakts autobusu līnijām, kas savā starpā savieno visas Rīgas priekšpilsētas.
Pirmās autobusu satiksmes līnijas tika atklātas 1924. gadā. Līdz 1938. gadam visas autobusu līnijas piederēja privātiem uzņēmējiem. 19 autobusu līnijās kursēja 151 autobuss, gadā pārvadājot 29,25 miljonus pasažieru. Pašvaldības autobusu sabiedriskā transporta atklāšana notika 1938. gada 1. jūlijā.
Pirmais trolejbusu maršruts Rīgā tika izveidots no Daugavpils ielas līdz Viestura dārzam. Tas tika atklāts 1947. gada 4. novembrī plkst.16.30 Krišjāņa Valdemāra ielas un Kalpaka bulvāra krustojumā. Pirmie Rīgā kursēja pirms kara Jaroslavļas Autobusu rūpnīcā būvētie JTB trolejbusi, kuri jau bija lietoti. Pirmie trolejbusi bāzējās 1. tramvaju depo (tagadējā 5. tramvaju depo) Brīvības ielā, vēlāk tie tika pārvietoti uz 2. tramvaju depo (tagadējo 1. trolejbusu parku) Ganību dambī. 1948. gadā tika atklāta trolejbusu līnija no Centrāltirgus uz Sarkandaugavu, ko drīz pēc tam pagarināja līdz Mežaparkam. Piecdesmitajos gados trolejbusu parks tika papildināts ar Engelsā (Krievija) ražotajiem trolejbusiem.
1882. gada 23. augustā tika atklātas pirmās zirgu tramvaja līnijas, kuras apkalpoja 95 zirgi. Rīgu jauna satiksmes veida ierīkošanā apsteidza Liepāja, kur jau 1899. gadā sāka darboties pirmā elektriskā ielu dzelzceļa līnija Baltijā. Rīgā pirmais elektriskais tramvajs pa Aleksandra ielu (tagad Brīvības iela) sāka kursēt 1901. gada 23. jūlijā.
Citi transporta veidiLabot
SportsLabot
2006. gadā Rīgā norisinājās Pasaules čempionāts hokejā. Rīgā bāzēts Kontinentālās hokeja līgas klubs Rīgas "Dinamo". Latvijas Virslīgas hokeja čempionātā spēlē HK Kurbads, HK MOGO, HK Prizma, HK "Lido" un HS Rīga.
Latvijas futbola Virslīgā spēlē FK RFS, Riga FC un FS METTA/Latvijas Universitāte.
Katru pavasari Rīgā notiek Rīgas maratons.
Rīgā bāzēti arī vairāki basketbola klubi — Barons kvartāls, BK VEF Rīga, BK Latvijas Universitāte, BK Turība —, kā arī sieviešu basketbola klubi TTT Rīga, Latvijas Universitāte, RTU Merks u.c.
MedijiLabot
RadiostacijasLabot
|
|
|
|
Sadraudzības pilsētasLabot
Rīgai 2022. gada vasarā bija sadraudzības attiecības ar šādām pilsētām:[24]
Attēlu galerijaLabot
|
Rīgas panorāmaLabot
Ievērojamas personībasLabot
Rīgā dzimuši:
- inženieris, politiķis Georgs Armitsteds (1847—1912),
- baletdejotājs Mihails Barišņikovs (1948),
- arhitekts Jānis Frīdrihs Baumanis (1834—1891),
- ķirurgs, aseptikas pamatlicējs Ernests fon Bergmanis (1836—1907),
- politiķis Johans Kristofs Bērenss (1729—1792),
- filozofs Jesaja Berlins (1909—1997),
- mākslinieks Boriss Bērziņš (1930—2002),
- arhitekts Gunārs Birkerts (1925—2017),
- arhitekts Vilhelms Bokslafs (1858—1945),
- inženieris Frīdrihs Canders (1887—1933),
- inženieris Valters Caps (1905—2003),
- politiķis Gustavs Celmiņš (1899—1968),
- māksliniece Vija Celmiņa (1938),
- dzejnieks Aleksandrs Čaks (1901—1950),
- hokejists Lauris Dārziņš (1985),
- hokejists Kaspars Daugaviņš (1988),
- izgudrotājs, uzņēmējs Džeikobs Deiviss (1831—1908),
- žurnālists Jānis Domburs (1972),
- kinorežisors Sergejs Eizenšteins (1898—1948),
- arhitekts Johans Daniels Felsko (1813—1902),
- operdziedātāja Elīna Garanča (1976),
- komponiste Lūcija Garūta (1902—1977),
- politiķis Ivars Godmanis (1951),
- neirofiziologs Elhonons Goldbergs (1946),
- tenisists Ernests Gulbis (1988),
- fotogrāfs Filips Halsmans (1906—1979)
- datorzinātnieks Juris Hartmanis (1928),
- filozofs Nikolajs Hartmanis (1882—1950),
- hokejists Artūrs Irbe (1967),
- diriģents Mariss Jansons (1943—2019),
- basketboliste Anete Jēkabsone-Žogota (1983),
- komponists Imants Kalniņš (1941),
- politiķis Aigars Kalvītis (1966),
- aktrise un politiķe Ausma Kantāne-Ziedone (1941),
- vijolnieks Gidons Krēmers (1947),
- rakstnieks Vilis Lācis (1904—1966),
- mākslas vēsturnieks Imants Lancmanis (1941),
- arhitekts Eižens Laube (1880—1967),
- mēmā kino aktrise Lia Mara (Lya Mara) (1897—1960),
- aktrise Mirdza Martinsone (1951),
- hokejists Edgars Masaļskis (1980),
- hokejists Sergejs Naumovs (1969),
- ķīmiķis, Nobela prēmijas laureāts Vilhelms Ostvalds (1853—1932),
- gleznotājs Kārlis Padegs (1911—1940),
- paleontologs Kristians Panders (1794—1865),
- komponists Raimonds Pauls (1936),
- komponists Georgs Pelēcis (1947),
- dzejnieks Kristiāns Jāks Pētersons (1801—1822),
- arhitekts Heincs Pīrangs (1876—1936),
- komiķis un aktieris Arkādijs Raikins (1911—1987)
- kamaniņu braucējs Mārtiņš Rubenis (1978),
- dziedātājs Normunds Rutulis (1971),
- rakstnieks Zigmunds Skujiņš (1926—2022),
- aktieris Juris Strenga (1937),
- katoļu bīskaps Viktors Stulpins (1971),
- politiķis Jānis Šilfs (1881—1921),
- vēsturnieks Kārlis Kristiāns Širrens (1826—1910),
- arhitekts Reinholds Šmēlings (1840—1917),
- šahists (astotais pasaules čempions) Mihails Tāls (1936—1992)
- bijušais Latvijas Valsts prezidents Guntis Ulmanis (1939),
- bijusī Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga (1937),
- vingrotājs Igors Vihrovs (1978),
- komponists un dziedātājs Alfrēds Vinters (1908—1976),
- hokejists Sergejs Žoltoks (1972—2004).
Skatīt arīLabot
AtsaucesLabot
- ↑ «Vissenākie laiki». Rīgas pašvaldības portāls. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 10. oktobrī. Skatīts: 2012. gada 30. aprīlī.
- ↑ 2,0 2,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.
- ↑ 3,0 3,1 «Iedzīvotāju skaits pēc dzimuma reģionos, republikas pilsētās, novados, novadu pilsētās un pagastos gada sākumā - Dzimums, Teritoriālā vienība, Rādītāji un Laika periods». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 20 decembris 2022.
- ↑ 4,0 4,1 «Iedzīvotāju skaits un tā izmaiņas statistiskajos reģionos, republikas pilsētās, novadu pilsētās, 21 attīstības centrā un novados». Centrālā statistikas pārvalde. 2020. Skatīts: 2020. gada 19. septembrī.
- ↑ Zaiga Krišjāne, Māra Zīra. LU 76. Starptautiskās zinātniskās konference. Rīgas aglomerācija— vai tikai iedzīvotāju mobilitāte?
- ↑ «World Heritage List — Riga (Latvia); No. 852» (pdf). unesco.org. p. 3 (67). lpp.
- ↑ «Rīga 2014. gadā būs Eiropas kultūras galvaspilsēta Latvijā, IP/09/1324, EUROPA — Press releases» (html). europa.eu.
- ↑ Termometra stabiņš sasniedz +32 grādus
- ↑ «Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 28. septembrī. Skatīts: 2007. gada 6. oktobrī.
- ↑ «Klimatisko normu dati» (latviešu). Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs. Skatīts: 2023-03-17.
- ↑ «Gaisa temperatūras rekordi» (latviešu). Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs. Skatīts: 2023-03-17.
- ↑ Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes gada pārskats (PDF fails)
- ↑ «Rīgas pašvaldības portāls». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 28. februārī. Skatīts: 2008. gada 28. jūlijā.
- ↑ «RDPAD aicina veidot apkaimes». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 18. decembrī. Skatīts: 2008. gada 27. decembrī.
- ↑ Rīgas Pilsētas Vēstis — Aktuāli[novecojusi saite]
- ↑ Ušakovs rīdzinieku kampaņu vērtē kā veiksmīgu; galvaspilsētā deklarējušies ap 10 000 cilvēku Diena.lv 2014. gada 9. janvārī
- ↑ Ušakova aicinājumam atsaukušies un par rīdziniekiem kļuvuši ap 10 000 cilvēku Delfi (LETA), 09.01.2014
- ↑ Iedzīvotaju skaits pašvaldībās sadalījumā pēc valstiskās piederības Archived 2020. gada 24. septembrī, Wayback Machine vietnē. 01.01.2007.
- ↑ Iedzīvotaju skaits pašvaldībās sadalījumā pēc valstiskās piederības Archived 2019. gada 3. aprīlī, Wayback Machine vietnē. 01.01.2017.
- ↑ [1] Archived 2020. gada 24. martā, Wayback Machine vietnē. Iedzīvotāju skaits pašvaldībās pēc nacionālā sastāva. Pilsonības un Migrācijas Lietu Pārvaldes (PMLP) dati 2020. gada 1. janvārī.
- ↑ Latviešu konversācijas vārdnīca. X sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 20 441. sleja.
- ↑ Central Statistical Bureau of Latvia, 2009[novecojusi saite]
- ↑ Divu torņu moderna arhitektūras konstrukcija[novecojusi saite]
- ↑ «Rīgas sadraudzības pilsētas». Skatīts: 2022. gada 1. jūlijā.
Ārējās saitesLabot
- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Rīga.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Ebreju enciklopēdijas raksts (angliski)
- Ebreju enciklopēdijas Austrumeiropā raksts (angliski)
- Austrumeiropas enciklopēdijas raksts (vāciski)
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Rīga |