Jelgavas novads

pašvaldība Latvijā no 2021. gada 1. jūlija
Šis raksts ir par administratīvo vienību Latvijā no 2021. gada. Par iepriekšējo administratīvo vienību ar tādu pašu nosaukumu skatīt rakstu Jelgavas novads (2009—2021).

Jelgavas novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1. jūlijā izveidota Latvijas pašvaldība, kurā tika apvienots Jelgavas novads un Ozolnieku novads. Novada centrs atrodas Jelgavas valstspilsētā, kas gan pati neatrodas novadā. Robežojas centrā ar Jelgavas valstspilsētu, rietumos ar Dobeles un Tukuma novadiem, ziemeļos ar Mārupes novadu, ziemeļaustrumos ar Olaines novadu, austrumos ar Bauskas novadu un dienvidos ar Lietuvas Šauļu apriņķi.

Jelgavas novads
Jelgavas novads Jelgavas novads
Jelgavas novada karogs Jelgavas novada ģerbonis
Karogs Ģerbonis
Centrs: Jelgava
Kopējā platība:[1] 1 604,1 km2
 • Sauszeme: 1 556,8 km2
 • Ūdens: 47,3 km2
Iedzīvotāji (2023):[2] 32 243
Blīvums (2023): 20,7 iedz./km2
Izveidots: 2021. gadā
Domes priekšsēdētājs (2022-): Madars Lasmanis(LA)
Mājaslapa: www.jelgavasnovads.lv/lv/

Novada teritorija pilnībā pārklājas ar pirms iepriekšējās administratīvi teritoriālās reformas pastāvējušā Jelgavas rajona teritoriju.

Teritoriālais iedalījums labot šo sadaļu

Jelgavas novadu veido 16 pagasti: Cenu pagasts, Elejas pagasts, Glūdas pagasts, Jaunsvirlaukas pagasts, Kalnciema pagasts, Lielplatones pagasts, Līvbērzes pagasts, Ozolnieku pagasts, Platones pagasts, Salgales pagasts, Sesavas pagasts, Svētes pagasts, Valgundes pagasts, Vilces pagasts, Vircavas pagasts un Zaļenieku pagasts.

Daba labot šo sadaļu

Novada ziemeļdaļa atrodas Piejūras zemienes Rīgas smiltāju līdzenumā, dienviddaļa — Zemgales līdzenumā. Augsnes — velēnu karbonātu, velēnu podzolētās, tipiskas podzolētās. Meži 1982. gadā aizņēma 28% teritorijas. Derīgie izrakteņi: dolomīts (Kalnciems), māls (Kalnciems, Tetele, Āne, Liberti), kūdra (lielākie kūdras purvi — Kaigu purvs, Drabiņu purvs).[3]

Vidējā temperatūra: -5,5 ° C janvārī, + 17 ° C jūlijā. Nokrišņu daudzums 500—600 mm gadā.[3]

Upes labot šo sadaļu

Novads atrodas Lielupes baseinā. Lielākās upes: Lielupe, Svēte, Iecava, Misa, Svitene, Sesava, Vircava, Platone.

Ūdenstilpes labot šo sadaļu

Novadā ir 9 ezeri, kas lielāki par 1 ha.[3]

Vēsture labot šo sadaļu

Novada teritorijas apdzīvotība zināma kopš 2. gadu tūkstoša p.m.ē. Gandrīz visu 13. gadsimtu notika zemgaļu cīņas ar krustnešiem, tai skaitā zemgaļiem veiksmīgā Garozes kauja 1287. gadā. Kopš 13. gadsimta beigām visa teritorija ietilpa Livonijas Jelgavas komturejā,[3] kopš 1566. gada Kurzemes un Zemgales hercogistē, ar 1795. gadu Krievijas Impērijas sastāvā, ar 1797. gadu izveidotajā Kurzemes guberņā.

Iedzīvotāji labot šo sadaļu

Iedzīvotāju skaita izmaiņas labot šo sadaļu

Esošajās robežās, pēc CSP datiem.[4]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±%
196738 447—    
197938 616+0.4%
GadsIedz.±%
198939 135+1.3%
200037 337−4.6%
GadsIedz.±%
201134 402−7.9%
202131 516−8.4%

Līdz 2007. gadam iedzīvotāju skaits Jelgavas novadā pakāpeniski pieauga, taču kopš 2008. gada sarūk.[5]

Lielākās apdzīvotās vietas
N# Nosaukums Statuss Pagasts Iedzīvotāji
(2021)[6][7]
1. Ozolnieki Ciems Ozolnieku 4260
2. Kalnciems Ciems Kalnciema 1714
3. Eleja Ciems Elejas 1574
4. Āne Ciems Cenu 1336
5. Brankas Ciems Cenu 930
6. Līvbērze Ciems Līvbērzes 889
7. Nākotne Ciems Glūdas 764
8. Svēte Ciems Svētes 625
9. Zaļenieki Ciems Zaļenieku 575
10. Mežciems Ciems Jaunsvirlaukas 568

Nacionālais sastāvs labot šo sadaļu

Jelgavas novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2023. gadā[8]
Latvieši (23368)
  
72.5%
Krievi (4806)
  
14.9%
Baltkrievi (1508)
  
4.7%
Ukraiņi (695)
  
2.2%
Lietuvieši (687)
  
2.1%
Poļi (487)
  
1.5%
Čigāni (19)
  
0.1%
Igauņi (14)
  
0.0%
Ebreji (6)
  
0.0%
Cita un neizvēlēta (653)
  
2.0%

Pašvaldība labot šo sadaļu

Tautsaimniecība labot šo sadaļu

Izglītība labot šo sadaļu

Sports labot šo sadaļu

Kultūra labot šo sadaļu

Reliģija labot šo sadaļu

Ievērojami novadnieki labot šo sadaļu

Ievērojamas vietas labot šo sadaļu

Attēlu galerija labot šo sadaļu

Atsauces labot šo sadaļu

Ārējās saites labot šo sadaļu

Skatīt arī labot šo sadaļu