Jelgavas novads

Šis raksts ir par administratīvo vienību Latvijā no 2021. gada. Par iepriekšējo administratīvo vienību ar tādu pašu nosaukumu skatīt rakstu Jelgavas novads (2009—2021).

Jelgavas novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1. jūlijā izveidota Latvijas pašvaldība, kurā tika apvienots Jelgavas novads un Ozolnieku novads. Novada centrs atrodas Jelgavas valstspilsētā, kas gan pati neatrodas novadā. Robežojas centrā ar Jelgavas valstspilsētu, rietumos ar Dobeles un Tukuma novadiem, ziemeļos ar Mārupes novadu, ziemeļaustrumos ar Olaines novadu, austrumos ar Bauskas novadu un dienvidos ar Lietuvas Šauļu apriņķi.

Jelgavas novads
Jelgavas novads
Karogs Ģerbonis
Centrs:	Jelgava
Kopējā platība:	1 604,1 km2
• Sauszeme:	1 556,8 km2
• Ūdens:	47,3 km2
Iedzīvotāji (2022):	31 899
Blīvums (2022):	20,5 iedz./km2
Izveidots:	2021. gadā
Domes priekšsēdētājs (2022-):	Madars Lasmanis (LA)
Mājaslapa:	www.jelgavasnovads.lv/lv/

Novada teritorija pilnībā pārklājas ar pirms iepriekšējās administratīvi teritoriālās reformas pastāvējušā Jelgavas rajona teritoriju.

Teritoriālais iedalījums

Jelgavas novadu veido 16 pagasti: Cenu pagasts, Elejas pagasts, Glūdas pagasts, Jaunsvirlaukas pagasts, Kalnciema pagasts, Lielplatones pagasts, Līvbērzes pagasts, Ozolnieku pagasts, Platones pagasts, Salgales pagasts, Sesavas pagasts, Svētes pagasts, Valgundes pagasts, Vilces pagasts, Vircavas pagasts un Zaļenieku pagasts.

Daba

Novada ziemeļdaļa atrodas Piejūras zemienes Rīgas smiltāju līdzenumā, dienviddaļa — Zemgales līdzenumā. Augsnes — velēnu karbonātu, velēnu podzolētās, tipiskas podzolētās. Meži 1982. gadā aizņēma 28% teritorijas. Derīgie izrakteņi: dolomīts (Kalnciems), māls (Kalnciems, Tetele, Āne, Liberti), kūdra (lielākie kūdras purvi — Kaigu purvs, Drabiņu purvs).

Vidējā temperatūra: -5,5 ° C janvārī, + 17 ° C jūlijā. Nokrišņu daudzums 500—600 mm gadā.

Upes

Novads atrodas Lielupes baseinā. Lielākās upes: Lielupe, Svēte, Iecava, Misa, Svitene, Sesava, Vircava, Platone.

Ūdenstilpes

Novadā ir 9 ezeri, kas lielāki par 1 ha.

Vēsture

Novada teritorijas apdzīvotība zināma kopš 2. gadu tūkstoša p.m.ē. Gandrīz visu 13. gadsimtu notika zemgaļu cīņas ar krustnešiem, tai skaitā zemgaļiem veiksmīgā Garozes kauja 1287. gadā. Kopš 13. gadsimta beigām visa teritorija ietilpa Livonijas Jelgavas komturejā, kopš 1566. gada Kurzemes un Zemgales hercogistē, ar 1795. gadu Krievijas impērijas sastāvā, ar 1797. gadu izveidotajā Kurzemes guberņā.

Iedzīvotāji

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Esošajās robežās, pēc CSP datiem.

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Gads Iedz. ±% 1967 38 447 —     1979 38 616 +0.4%	Gads Iedz. ±% 1989 39 135 +1.3% 2000 37 337 −4.6%	Gads Iedz. ±% 2011 34 402 −7.9% 2021 31 516 −8.4%

Līdz 2007. gadam iedzīvotāju skaits Jelgavas novadā pakāpeniski pieauga, taču kopš 2008. gada sarūk.

Lielākās apdzīvotās vietas

N#	Nosaukums	Statuss	Pagasts	Iedzīvotāji (2021)
1.	Ozolnieki	Ciems	Ozolnieku	4260
2.	Kalnciems	Ciems	Kalnciema	1714
3.	Eleja	Ciems	Elejas	1574
4.	Āne	Ciems	Cenu	1336
5.	Brankas	Ciems	Cenu	930
6.	Līvbērze	Ciems	Līvbērzes	889
7.	Nākotne	Ciems	Glūdas	764
8.	Svēte	Ciems	Svētes	625
9.	Zaļenieki	Ciems	Zaļenieku	575
10.	Mežciems	Ciems	Jaunsvirlaukas	568

Nacionālais sastāvs

Jelgavas novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2022. gadā
Latvieši (23171)			72.6%
Krievi (4831)			15.1%
Baltkrievi (1546)			4.8%
Lietuvieši (699)			2.2%
Ukraiņi (538)			1.7%
Poļi (509)			1.6%
Cita un neizvēlēta (605)			1.9%