Jelgavas novads
Jelgavas novads ir pašvaldība Zemgalē, Lielupes abos krastos. Izveidots 2009. gadā, apvienojoties Kalnciema pilsētai ar lauku teritoriju, Valgundes novadam, Elejas, Glūdas, Jaunsvirlaukas, Lielplatones, Līvbērzes, Platones, Sesavas, Svētes, Vilces, Vircavas, Zaļenieku pagastiem. Novada administrācija atrodas Jelgavā, lai gan pilsēta novada teritorijā neatrodas.
| Jelgavas novads | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|
 | ||||||
|
||||||
| Centrs: | Jelgava | |||||
| Platība: | 1319[1] km2 | |||||
| Iedzīvotāji (2010): | 27 103[2] | |||||
| Blīvums: | 20.5 iedz./km2 | |||||
| Izveidots: | 2009. gadā | |||||
| Domes priekšsēdētājs: | Ziedonis Caune (ZZS) | |||||
| Teritoriālās vienības: |
13 pagasti
| |||||
| Mājaslapa: | www | |||||
 Jelgavas novads Vikikrātuvē
| ||||||
Satura rādītājs
DabaLabot
Šī sadaļa jāpapildina. |
VēstureLabot
Šī sadaļa jāpapildina. |
Administratīvais iedalījumsLabot
Šī sadaļa jāpapildina. |
Apdzīvotās vietasLabot
Šī sadaļa jāpapildina. |
IedzīvotājiLabot
Etniskais sastāvsLabot
PašvaldībaLabot
Šī sadaļa jāpapildina. |
| Partijas | Balsu skaits | % | Vietas |
|---|---|---|---|
| Centriskā partija Latvijas Zemnieku savienība | 2829 | 43.78 | 8 |
| Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" | 832 | 12.88 | 2 |
| Latvijas Reģionu apvienība | 700 | 10.83 | 2 |
| Saskaņa | 608 | 9.41 | 2 |
| KPV LV | 598 | 9.25 | 2 |
| Vienotība | 524 | 8.11 | 1 |
ApbalvojumiLabot
Jelgavas novada apbalvojumi:
- «Jelgavas novada pašvaldības Goda diploms»
- «Jelgavas novada pašvaldības Atzinības raksts»
- «Jelgavas novada pašvaldības Pateicības raksts»[4]
TautsaimniecībaLabot
Šī sadaļa jāpapildina. |
IzglītībaLabot
Šī sadaļa jāpapildina. |
SportsLabot
Šī sadaļa jāpapildina. |
KultūraLabot
Šī sadaļa jāpapildina. |
ReliģijaLabot
Šī sadaļa jāpapildina. |
Ievērojami novadniekiLabot
- Frīdrihs Ketlers (1569—1642), Kurzemes un Zemgales hercogistes līdzvaldnieks (1587—1596), Zemgales hercogs (1596—1616), Kurzemes un Zemgales hercogs (1617—1642),
- Vilhelms Ketlers (1574—1640), Kurzemes hercogs (1596—1617),
- Frīdrihs II Kazimirs Ketlers (1650—1698), Kurzemes un Zemgales hercogs (1682—1698),
- Frīdrihs III Vilhelms Ketlers (1692—1711), Kurzemes un Zemgales hercogs (1698—1711),
- Ferdinands Ketlers (1655—1737), Kurzemes un Zemgales hercogs (1711—1737),
- Ernsts Johans Bīrons (1690—1772), Kurzemes un Zemgales hercogs, Krievijas impērijas reģents (1740),
- Pēteris Bīrons (1724—1800), Kurzemes un Zemgales hercogs (1764—1795),
- Ernests Johans Bīnemanis (1753—1806), latviešu izgudrotājs, Academia Petrina mehāniķis, izgatavoja aerostatus,
- Aspazija, īstajā vārdā Johanna Emīlija Lizete Rozenberga, vēlāk Elza Pliekšāne (1865—1943), latviešu literāte un politiķe,
- Jānis Pauļuks (1865—1937), latviešu sabiedriskais darbinieks, Latvijas satiksmes ministrs, Latvijas Ministru prezidents (1923),
- Pēteris Juraševskis (1872—1945), latviešu sabiedriskais darbinieks, jurists. Latvijas Ministru prezidents (1928),
- Pauls Kalniņš (1872—1945), ārsts un politiķis, ilggadējs Saeimas priekšsēdētājs, Latvijas Valsts prezidenta vietas izpildītājs (1944—1945)
- Georgs Bisenieks (1885—1941), diplomāts.
Ievērojamas vietasLabot
Šī sadaļa jāpapildina. |
Attēlu galerijaLabot
Šī sadaļa jāpapildina. |
AtsaucesLabot
- ↑ Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija
- ↑ Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.
- ↑ Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.07.2016.
- ↑ «Nolikums apstiprinats ar Jelgavas novada domes sēdes protokolu Nr.8 no 28.10.2009.gada "Par Jelgavas novada pašvaldības apbalvojumiem."». Arhivēts no oriģināla, laiks: 29.11.2014. Skatīts: 16.11.2014.
Ārējās saitesLabot
.png){kind=small} | Šis ar Latvijas novadiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |