Jelgavas novads
- Šis raksts ir par administratīvo vienību Latvijā no 2021. gada. Par iepriekšējo administratīvo vienību ar tādu pašu nosaukumu skatīt rakstu Jelgavas novads (2009—2021).
Jelgavas novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1. jūlijā izveidota Latvijas pašvaldība, kurā tika apvienots Jelgavas novads un Ozolnieku novads. Novada centrs atrodas Jelgavas valstspilsētā, kas gan pati neatrodas novadā. Robežojas centrā ar Jelgavas valstspilsētu, rietumos ar Dobeles un Tukuma novadiem, ziemeļos ar Mārupes novadu, ziemeļaustrumos ar Olaines novadu, austrumos ar Bauskas novadu un dienvidos ar Lietuvas Šauļu apriņķi.
| Jelgavas novads | ||||
|---|---|---|---|---|
 | ||||
 Jelgavas novads | ||||
|
||||
| Centrs: | Jelgava | |||
| Kopējā platība: | 1604,1 km2 | |||
| Iedzīvotāji (2021): | 31 969 | |||
| Blīvums: | 23.4 iedz./km2 | |||
| Izveidots: | 2021. gadā | |||
| Domes priekšsēdētājs (2022-): | Madars Lasmanis (LA) | |||
| Mājaslapa: | www | |||
Novada teritorija pilnībā pārklājas ar pirms iepriekšējās administratīvi teritoriālās reformas pastāvējušā Jelgavas rajona teritoriju.
Teritoriālais iedalījumsLabot
Cenu pagasts, Elejas pagasts, Glūdas pagasts, Jaunsvirlaukas pagasts, Kalnciema pagasts, Lielplatones pagasts, Līvbērzes pagasts, Ozolnieku pagasts, Platones pagasts, Salgales pagasts, Sesavas pagasts, Svētes pagasts, Valgundes pagasts, Vilces pagasts, Vircavas pagasts un Zaļenieku pagasts.
DabaLabot
Novada ziemeļdaļa atrodas Piejūras zemienes Rīgas smiltāju līdzenumā, dienviddaļa — Zemgales līdzenumā. Augsnes — velēnu karbonātu, velēnu podzolētās, tipiskas podzolētās. Meži 1982. gadā aizņēma 28% teritorijas. Derīgie izrakteņi: dolomīts (Kalnciems), māls (Kalnciems, Tetele, Āne, Liberti), kūdra (lielākie kūdras purvi — Kaigu purvs, Drabiņu purvs).[1]
Vidējā temperatūra: -5,5 ° C janvārī, + 17 ° C jūlijā. Nokrišņu daudzums 500—600 mm gadā.[1]
UpesLabot
Novads atrodas Lielupes baseinā. Lielākās upes: Lielupe, Svēte, Iecava, Misa, Svitene, Sesava, Vircava, Platone.
ŪdenstilpesLabot
Novadā ir 9 ezeri, kas lielāki par 1 ha.[1]
VēstureLabot
Novada teritorijas apdzīvotība zināma kopš 2. gadu tūkstoša p.m.ē. Gandrīz visu 13. gadsimtu notika zemgaļu cīņas ar krustnešiem, tai skaitā zemgaļiem veiksmīgā Garozes kauja 1287. gadā. Kopš 13. gadsimta beigām visa teritorija ietilpa Livonijas Jelgavas komturejā,[1] kopš 1566. gada Kurzemes un Zemgales hercogistē, ar 1795. gadu Krievijas impērijas sastāvā, ar 1797. gadu izveidotajā Kurzemes guberņā.
Šī sadaļa jāpapildina. |
IedzīvotājiLabot
Šī sadaļa jāpapildina. |
| N# | Nosaukums | Statuss | Pagasts | Iedzīvotāji (2021)[2][3] |
|---|---|---|---|---|
| 1. | Ozolnieki | Ciems | Ozolnieku | 4260 |
| 2. | Kalnciems | Ciems | Kalnciema | 1714 |
| 3. | Eleja | Ciems | Elejas | 1574 |
| 4. | Āne | Ciems | Cenu | 1336 |
| 5. | Brankas | Ciems | Cenu | 930 |
| 6. | Līvbērze | Ciems | Līvbērzes | 889 |
| 7. | Nākotne | Ciems | Glūdas | 764 |
| 8. | Svēte | Ciems | Svētes | 625 |
| 9. | Zaļenieki | Ciems | Zaļenieku | 575 |
| 10. | Mežciems | Ciems | Jaunsvirlaukas | 568 |
PašvaldībaLabot
Šī sadaļa jāpapildina. |
TautsaimniecībaLabot
Šī sadaļa jāpapildina. |
IzglītībaLabot
Šī sadaļa jāpapildina. |
SportsLabot
Šī sadaļa jāpapildina. |
KultūraLabot
Šī sadaļa jāpapildina. |
ReliģijaLabot
Šī sadaļa jāpapildina. |
Ievērojami novadniekiLabot
Šī sadaļa jāpapildina. |
Ievērojamas vietasLabot
Šī sadaļa jāpapildina. |
Attēlu galerijaLabot
Šī sadaļa jāpapildina. |
AtsaucesLabot
- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 Latvijas padomju enciklopēdija. 4. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 477. lpp.
- ↑ PMLP.gov.lv Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās
- ↑ LĢIA.gov.lv Vietvārdu datubāze 29.01.2021
Ārējās saitesLabot
.png){kind=small} | Šis ar Latvijas novadiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |